Pieķerts Kremļa propagandas aģentūras „Sputnik” Putina foto izmantošanā, „sabiedriskais medijs” to strauji nomaina
PIETIEK18.04.2018.
Komentāri (1)
Iesaki rakstu: 
Pieķerts no Kremļa propagandas aģentūras Sputnik krājumiem iegādātas Krievijas prezidenta Vladimira Putina fotogrāfijas izmantošanā, „sabiedrisko mediju” interneta portāls vakar to strauji nomainīja uz jau no citiem avotiem nākušu attēlu. Tikmēr „sabiedrisko mediju” vadība nekādus skaidrojumus šai sakarā sniegt nevēlas.
Aprīļa sākumā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) nāca klajā ar paziņojumu, ka tā konstatējusi – Latvijas sabiedriskie mediji ikdienā izlieto sabiedriskā pasūtījuma naudu, lai iegādātos Sputnik materiālus, lai gan Latvijas nodokļu maksātāju naudas izlietošana Sputnik stiprināšanai un tā zīmola popularizēšanai nav Latvijas sabiedrības interesēs.
NEPLP bija saskaitījusi, ka kopš 2017.gada 1.janvāra līdz 2018.gada 14.martam sabiedrisko mediju vienotajā ziņu portālā 393 reizes ir izmantotas dažādu avotu piedāvātas Sputnik fotogrāfijas. Tāpat Sputnik fotogrāfijas regulāri izmantotas Latvijas Televīzijas, kā arī Latvijas Radio sociālajos kontos.
Uz šo paziņojumu gan „sabiedriskie mediji”, gan Latvijas Žurnālistu asociācija, gan paši Kremļa propagandisti nāca klajā ar faktiski vienbalsīgiem paziņojumiem – iebildumi pret Sputnik satura izmantošanu sabiedriskajos medijos esot iejaukšanās redakcionālajā neatkarībā un faktiski cenzūra.
„Sabiedrisko mediju” pārstāvji arī apgalvoja, ka no Sputnik tiekot pirktas tikai „īpašas” fotogrāfijas – tādas, kas „ilustrē notikumus Krievijā, aviokatastrofas, dabas katastrofas un skandālus sportā”, un vispār „runāt par regulāru fotogrāfiju izmantojumu, kā norāda NEPLP savā vēstulē, nevar”.
„LTV un Latvijas sabiedrisko mediju portāla lsm.lv žurnālisti savā darbā ievēro redakcionālo neatkarību un kvalitatīvas žurnālistikas pamatprincipus, kas ietver arī sabiedrības tiesības uz informāciju,” paziņoja LTV valdes priekšsēdētājs Ivars Belte, piebilstot, ka „žurnālisti ir profesionāļi un katru reizi, izvēloties ziņas ilustrāciju, piemeklē atbilstošāko fotogrāfiju”.
Taču kāda vērīga Pietiek lasītāja pamanītā „sabiedrisko mediju” portāla 16. aprīļa publikācijas „Putins brīdina par haosu pasaulē jaunu rietumvalstu uzbrukumu gadījumā” sākotnējā ilustrācija šos apgalvojumus apgāza.
Šajā fotogrāfijā, kas jau atkal bija iegādāta no aģentūras Sputnik, bija redzama nevis „dabas katastrofa” vai tamlīdzīga unikāla aina, bet gan visnotaļ ikdienišķs Krievijas prezidenta Putina portrets, kādi simtiem un tūkstošiem atrodami visdažādāko foto aģentūru datu bāzēs. Taču Latvijas „sabiedriskais medijs” bija izvēlējies to iegādāties tieši no Kremļa propagandas aģentūras.
Pēc tam, kad „sabiedriskajam medijam” tika aizrādīts uz šo faktu, fotogrāfija operatīvi tika nomainīta, savukārt trešdien ne portāla galvenā redaktore Marta Cerava, ne viņas aizvietotājs Voldemārs Oliņš nevēlējās atbildēt uz jautājumu – kāpēc publikāciju ilustrējošā fotogrāfija paklusām ir tikusi nomainīta.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.