Piekļūšana meitas mantojuma daļai var paglābt Maligina šķirtenes neveiksmīgo biznesu
PIETIEK20.03.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Piekļūšana meitas mantojuma daļai cita starpā varētu arī paglābt uzņēmēja Valērija Maligina šķirtās sievas Signes Balderes-Sildedzes personisko neveiksmīgo juvelierizstrādājumu biznesu, - kā rāda Lursoft datu bāzes, viņai piederošajam uzņēmumam Louvre Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu parādu piedziņas pārvalde noteikusi veselu virkni dažādu liegumu.
Kā liecina pēdējās dienās publiskotā informācija, mantinieču cīņa par kontroli pār 2017. gada nogalē negaidīti mirušā uzņēmēja Maligina mantojumu kļūst tikai asāka, un šai sakarā īpaši aktivizējusies Baldere-Sildedze, kura cīniņā par farmācijas uzņēmumu Olainfarm pēc palīdzības vērsusies ne tikai medijos, bet pat pie visām Saeimas frakcijām.
Uz to, kāpēc tieši slavenā hokejista meita kļuvusi par aktīvāko personāžu šajā cīniņā, netieši norāda Lursoft datu bāzes, - no tām izriet, ka Balderei-Sildedzei piederošā SIA Louvre ne tikai strādā ar sarūkošu apgrozījumu un augošiem zaudējumiem, bet arī ir tikusi pie vairākiem VID noteiktiem aizliegumiem.
Lai gan VID datu bāze rāda, ka marta sākumā Louvre VID administrētie nodokļu parādi ir bijuši tikai 3161 eiro apmērā, jau kopš pagājušā gada aprīļa ir spēkā VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes Pirmās piedziņas daļas lēmums, ar kuru Balderes-Sildedzes uzņēmumam ir noteikts pamatkapitāla samazināšanas aizliegums LR Uzņēmumu reģistrā.
Tāpat VID Nodokļu parādu piedziņas pārvalde uzņēmumam Louvre ir noteikusi arī aizliegumu komercķīlas reģistrācijai, pārreģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai LR Uzņēmumu reģistra Komercķīlu reģistrā. Kā rāda Komercķīlu reģistrs, jau kopš 2011. gada faktiski visa uzņēmuma manta par 1,05 miljoniem eiro ir ieķīlāta Swedbank.
Kā rāda Pietiek rīcībā esošā informācija, arī uz šiem faktiem savā iesniegumā Jūrmalas bāriņtiesai ir norādījusi Maligina vecākā meita Irina Maligina, kuru Baldere-Sildedze vēlas atbīdīt no kontroles pār AS Olainfarm.
Šie fakti, kā arī ziņas, ka SIA Louvre nodokļu parādi valstij krājas jau kopš 2017. gada novembra, „tikai apstiprina manis iepriekš sniegto informāciju un bažas, ka Signe Baldere-Sildedze nav spējīga parūpēties par nepilngadīgajam bērnam atstātā mantojuma saglabāšanu un tā vērtības vairošanu”, iesniegumā bāriņtiesai ir norādījusi Maligina.
„Ja Signe Baldere-Sildedze nespēj pārraudzīt sev piederošo sabiedrību ar ierobežotu atbildību Louvre, neveidojot tūkstošu parādus valstij, kā viņa spēs nodrošināt veiksmīgu bērnam piederošo mantojuma daļas saglabāšanu, kurā arī ietilpst akcijas neskaitāmos uzņēmumos,” dokumentā minējusi Maligina.
Bāriņtiesas vadība pagaidām uz Pietiek jautājumiem saistībā ar šī iesnieguma virzību atbildes nav sniegusi.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.