Pieļauj radikālus soļus airBaltic preču zīmju lietā, taču pagaidām tos nesper
B.Rulle, PIETIEK .20.12.2010.
Komentāri (16)
Iesaki rakstu: 
Satiksmes ministrija pirmdien atkārtoti vērsusies Patentu valdē, prasot sniegt oficiālu informāciju par to, kas noticis ar airBaltic preču zīmēm un vai tās tiešām ieķīlātas par labu bankām. SM pieļauj gan vēršanos Administratīvajā tiesā, gan vēl radikālākus soļus – vēršanos izmeklēšanas iestādēs. Par konkrētu rīcību saistībā ar Bertoltam Flikam un Bahamu ārzonai piederošās SIA Baltijas aviācijas sistēmas ieķīlātajām airBaltic preču zīmēm sola izlemt vēl šogad.
Ziņas, ka lidsabiedrības airBaltic preču zīmes ieķīlātas par labu bankām, Satiksmes ministriju (SM) kā valstij piederošo 52,6% aviokompānijas airBaltic akciju īpašnieci esot pārsteigušas nesagatavotu.
Informācija par šādu faktu SM aizvadītas nedēļas nogalē esot uzzinājusi tikai pēc portāla Pietiek publikācijas. airBaltic līdzīpašniece, lidsabiedrības prezidentam Flikam un Bahamu salu ofšoram piederošā kompānija Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) ne mutiski, ne rakstiski, ne kādā citādā veidā neesot SM informējusi, ka plānota preču zīmju ieķīlāšana, Pietiek pirmdien atzina SM valsts sekretāra vietniece Džineta Innusa.
Lai saņemtu oficiālu informāciju par to, kas noticis ar airBaltic preču zīmēm, kuras pirms gada „pa kluso” nonāca Flikam piederošās BAS īpašumā, SM pirmdien atkārtoti esot vērsusies Patentu valdē.
Ministrija Patentu valdi aicinot sniegt atbildi par to, uz kāda pamata preču zīmes ieķīlātas un kādi lēmumi par to pieņemti.
No Innusas sacītā izrietēja: ja no Patentu valdes saņemtā informācija apstiprinās, ka visas airBaltic preču zīmes BAS reģistrējusi uz sava vārda un tās arī ieķīlājusi, SM neizslēdzot, ka vērsīsies tiesā, apstrīdot preču zīmju reģistrāciju un to ieķīlāšanu. Konkrētāk par SM soļiem saistībā ar airBaltic preču zīmēm Innusa neizteicās, uzsverot, ka tas ir ministra kompetences jautājums kā rīkoties un kur vērsties.
Tiesa, to, ka airBaltic preču zīmes tiešām ieķīlātas, jau tagad apliecina oficiāls ieraksts Komercķīlu reģistrā.
Tikmēr neoficiāli Pietiek zināms, ka tiek pieļauta ne tikai SM kā airBaltic līdzīpašnieces vēršanās Administratīvajā tiesā, bet arī radikālāki soļi - vēršanās izmeklēšanas iestādēs - prokuratūrā vai KNAB.
Ar satiksmes ministru Uldi Auguli (ZZS) Pietiek nav izdevies sazināties, jo viņš Valsts prezidenta vizītes ietvaros atrodas Krievijā. Auguļa preses pārstāve Ināra Pomera satiksmes ministra viedokli par tālāko rīcību saistībā ar airBaltic solīja tikai trešdien.
Arī premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) pirmdien, komentējot ieķīlātās airBaltic preču zīmes, pieļāva vēršanos tiesā pret airBaltic prezidentu Fliku.
Premjers, kurš jau iepriekšējam satiksmes ministram Kasparam Gerhardam (TB/LNNK) bija uzdevis veikt darbības, lai atgūtu airBaltic preču zīmes no Flika, par šīs problēmas jauno attīstību esot sazinājies ar Auguli.
Dombrovskis atgādināja, ka Gerhardam bija devis uzdevumu veikt darbības, lai nodrošinātu airBaltic zīmola nonākšanu atpakaļ uzņēmuma rīcībā. „Flika darbības [ieķīlājot preču zīmes bankā] to apgrūtinās, tādēļ Satiksmes ministrija jau veic darbības, lai izvērtētu un nepieciešamības gadījumā vērstos tiesā,” teica premjers, kurš Auguļa prombūtnes laikā aktīvi iesaistījies jautājuma risināšanā. „Mēs ar satiksmes ministru, protams, šo jautājumu esam pārrunājuši, viņš, kā zināms, pašreiz ir Maskavā, bet ministrija pie tā jautājuma strādā.”
Tas, vai šoreiz amatpersonu pieļāvumi par radikālu risinājumu, lai atgūtu airBaltic preču zīmes piepildīsies, būs redzams tuvākās dienās. Līdz šim valstij domstarpību atrisināšana gan par preču zīmju atgūšanu, gan izmaiņām Flikam izdevīgajā airBaltic akcionāru līgumā nav sekmējusies.
Pietiek jau rakstīja: vairākas ar lidsabiedrību airBaltic saistītas personas atzīst, ka SM tikai publiski radot iespaidu, ka problēmas ar airBaltic risina, tomēr tieši „no augšas” SM nācis uzstādījums „Fliku neaiztikt.”
Fakts, ka BAS ieķīlājis airBaltic preču zīmes - airBaltic, airBaltic.com, airBalticTravel.com, Baltic Taxi, BalticHotels, BalticMiles, atklājās piektdien. Pēc Pietiek ziņotā, 16.decembrī Komercķīlu reģistrā iegrāmatots darījums, kas liecina, ka Flika un BAS dotās komercķīlas (formāli - divu) apjoms pieaudzis no 18,27 līdz 31 miljonam latu, ķīlas sniegtas aizņēmumiem Latvijas Krājbankā un tās īpašniecē – Lietuvas bankā Snoras, kura pieder krievu miljardierim Vladimiram Antonovam. Tajā pašā dienā par 50% BAS īpašnieku bija kļuvis Bahamu salā reģistrētais Taurus Asset Management Fund Limited, kuru pārstāv Krievijas uzņēmējs Staņislavs Kovtuns.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.