Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 124. panta pirmo daļu iesniedzam Ministru prezidentam adresētu pieprasījumu Par Latvijas Republikas valdības rīcības atbilstību Latvijas tautas interesēm, īstenojot subsidētās elektroenerģijas atbalsta sistēmu.

Ivars Zariņš, Saeimas deputāts

Mēs, Saeimas deputāti, saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli un Latvijas Republikas Satversmi, lai īstenotu tautas pārstāvju pārraudzību pār izpildvaru un sabiedrības tiesību un interešu aizsardzību, esam sagatavojuši šo pieprasījumu, lai noskaidrotu patieso Latvijas Republikas valdības lomu un tās rīcības atbilstību valsts un sabiedrības interesēm, īstenojot subsidētās elektroenerģijas atbalsta sistēmu.

Saskaņā ar sniegto informāciju Eiropas Komisijai valsts paredzētais atbalsts subsidētās elektroenerģijas ražošanai laika periodā no 2007. gada līdz 2037.gadam Latvijas sabiedrībai izmaksās 3,96 miljardus eiro.

Eiropas Komisija savā 2017. gada 24. aprīļa lēmumā par valsts atbalstu Lietā Nr. SA.43140 – “Valsts atbalsts SA.43140 (2015/NN) – Latvija Atbalsts atjaunojamai enerģijai un CUP” (turpmāk – Lēmums) ir atzinusi, ka Latvijas Republikas obligātā iepirkuma mehānisms atjaunojamo energoresursu avotu un augstas efektivitātes koģenerācijas ieviešanā ir valsts atbalsts.

Šajā pašā Lēmumā 4. sadaļā “Secinājums” Eiropas Komisija ir konstatējusi arī to, ka Latvijas Republika ir pārkāpusi Līguma par Eiropas Savienības Darbību 108.(3) pantu – ieviesusi atbalsta pasākumu, savlaicīgi nepaziņojot par tā ieviešanu Eiropas Komisijai:“Komisija izsaka nožēlu, ka Latvija ieviesa apskatāmo atbalsta pasākumu, pārkāpjot Līguma par Eiropas Savienības darbību 108.(3) pantu.”

Turpat tālāk Lēmumā Eiropas Komisija arī norādījusi: “Tomēr, pamatojoties uz iepriekšminēto novērtējumu, tā ir nolēmusi necelt iebildumus pret atbalstu, norādot pamatojumu, ka tas ir saderīgs ar iekšējo tirgu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.(3)(c) pantu”.

Lēmums (tā publiskojamā versija) atrodams Eiropas Komisijas interneta vietnē šādā adresē:

http://ec.europa.eu/competition/state_aid/cases/260648/260648_1896605_188_2.pdf

Lēmuma (101) punktā ir norādīts, ka “Latvija ir atteikusies no savām tiesībām, lai lēmums tiktu pieņemts un paziņots latviešu valodā”.

Minēto lēmumu valsts valodā nevar atrast Latvijas Republikas valsts institūciju interneta vietnēs. To ir iespējams atrast tikai angļu valodā, turklāt tikai arhivētā nepārskatāmā formātā.

Lēmumā minētā valsts atbalsta sistēma ieviesta no 2007. gada 1. jūlija un darbojas līdz pat šim brīdim, Latvija par to ziņojusi Eiropas Komisijai tikai 2015. gada 22. septembrī, t.i. vairāk nekā 8 gadus (!) pēc tās ieviešanas uzsākšanas.

Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas pastāvīgo judikatūru atbalsta pasākums, kas īstenots, neievērojot Līguma par Eiropas Savienības 108. panta 3. punktā paredzētos pienākumus, ir nelikumīgs (skat., piemēram, spriedumus Eiropas Savienības Tiesas lietās – Nr. C-354/90 (17. punkts), Nr. C-276/04 (30. punkts), Nr. C-672/13 (76., 77. punkts u.c.)).

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. pantu uzņēmumi, kas saņem atbalstu, neievērojot šajā pantā paredzēto procedūru un likumību, neiegūst tiesisko paļāvību par atbalstu, kas tam piešķirts. Rūpīgam saimnieciskās darbības subjektam parasti būtu jāspēj pārliecināties, vai šī procedūra ir ievērota. Īpaši gadījumā, ja atbalsts ir piešķirts, par to iepriekš nepaziņojot Eiropas Komisijai, un tādējādi tas ir nelikumīgs saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta 3. punktu, atbalsta saņēmējam tajā laikā nevar pastāvēt tiesiskā paļāvība attiecībā uz atbalsta piešķiršanas likumību. Skat. Eiropas Savienības Tiesas lietas – Lieta Nr. C-148/04 (spriedums 2005. gada 15. decembrī), Lieta Nr. C-672/13 (spriedums 2015. gada 19. martā), Lieta Nr. T-620/11 (spriedums 2016. gada 4. februārī).

“Valsts iestādes, kurai ir uzticēts piemērot Savienības tiesības, rīcība, kas ir pretrunā šīm tiesībām, nevar būt uzņēmēja tiesiskās paļāvības pamatā, ka tam tiks piemērota Savienības tiesībām pretrunā esoša attieksme” – Eiropas Savienības tiesas Lieta Nr. T-620/11 (spriedums 2016. gada 4. februārī).

Atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas praksei nelikumīgi izmaksāts valsts atbalsts ir atprasāms no ražotājiem, kuriem tas izmaksāts. Atprasīšana veicama par 10 gadu ilgu laika posmu pirms valsts atbalsta saskaņošanas – t.i. ja valsts atbalsta sakarā Eiropas Komisija pieņēma lēmumu 2017. gada 24. aprīlī, tad atprasot šo atbalstu nekavējoties, to varētu atgūt par 10 gadu ilgu laika posmu, t.i. par laiku no 2007. gada 24. aprīļa līdz 2017. gada 24. aprīlim.  Latvijas valsts to nav darījusi.

Ievērojot to, ka pieļaujamais atprasīšanas periods ir 10 gadi, tad saprotams, ka klusēšana un sabiedrības neinformēšana par šo faktu ir tikai un vienīgi valsts atbalsta saņēmušo ražotāju interesēs.

Visa iepriekš minētā sakarā pieprasām Jums kā Latvijas valdības vadītājam sniegt skaidras un konkrētas atbildes uz šādiem jautājumiem:

Kāpēc Latvija ir atteikusies no savām tiesībām, lai Lēmums tiktu pieņemts un paziņots latviešu valodā?

Ja šādam atteikumam bija tikai Eiropas Komisijas “procedūras vienkāršošanas” un “neapgrūtināšanas” mērķis, tad lūgums paskaidrot, vai Latvija Republika ir nodrošinājusi minētā sabiedriski nozīmīgā Lēmuma tulkojumu latviešu valodā un tā publiskošanu, lai tas būtu pieejams un izlasāms valsts valodā jebkuram interesentam?

Ja atbildīgās institūcijas vai amatpersonas ir izlēmušas, ka nav nepieciešams sagatavot minētā Lēmuma tulkojumu valsts valodā un publiskot to, tad lūgums norādīt pamatojumu šādam amatpersonu lēmumam, kā arī atbildīgos šāda netulkošanas un nepublicēšanas lēmuma pieņēmējus.

Vai Latvijas Republika ir veikusi visas no Eiropas Savienības likumdošanas, Eiropas Savienības tiesas prakses un Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem izrietošās nepieciešamās darbības sabiedrības interesēs, kas izriet no Lēmumā ietvertā secinājuma, ka Latvija ir pārkāpusi Līguma par Eiropas Savienības darbību 108.(3) pantu?

Vai Latvijas Republikas atbildīgās institūcijas ir novērsušas visas negatīvās sekas, ka radušās visiem Latvijas lietotājiem sakarā ar nelikumīga valsts atbalstu ilgstošu sniegšanu (t.i. laikā no valsts atbalsta sistēmas ieviešanas 2007. gada 1. jūlija līdz pat Lēmuma pieņemšanas brīdim – 2017. gada 24. aprīlim)?

Vai Latvijas Republikas atbildīgās institūcijas ir veikušas aplēses par šī atbalsta negatīvo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību?

 Iepriekš minētā sakarā lūgums norādīt visas Latvijas lietotājiem un tautsaimniecībai kopumā radītās negatīvās sekas – gan materiālos zaudējumus, gan arī citu kaitējumu, kas nav tieši un precīzi aprēķināms, piemēram, konkrētu ražošanas uzņēmumu slēgšana sakarā ar OIK sistēmas dēļ pieaugušām ražošanas izmaksām, darbavietu zudums Latvijā un ar to saistīts nodokļu ieņēmumu samazinājums, sociālekonomiskā ietekme, u.tml.). Attiecībā uz Latvijas tautsaimniecībai nodarītiem materiāliem zaudējumiem lūgums norādīt precīzu to kopējo apmēru eiro, kā arī norādīt šādu zaudējumu apmēra sadalījumu pa tautsaimniecības nozarēm – ražošana, pakalpojumu nozare, u.tml.

Vai Latvijas Republikas atbildīgās institūcijas atbilstoši Lēmumā konstatētajam un atbilstoši Eiropas Savienības tiesas praksei ir atprasījušas no elektroenerģijas ražotājiem visu tiem nelikumīgi sniegto atbalstu?

Ja Latvijas Republikas atbildīgās institūcijas nav veikušas kādas aktīvas darbības ar nelikumīgu valsts atbalsta izmaksu nodarītā kaitējuma novēršanai, kā arī visa nelikumīgi izmaksātā valsts atbalsta atprasīšanai no elektroenerģijas ražotājiem, lūgums norādīt attiecīgos Eiropas Savienības tiesību aktus, kā arī Eiropas Savienības Tiesas spriedumus nelikumīga valsts atbalsta lietās, kuri pieļauj šādu Latvijas Republikas bezdarbību?

Ja Latvijas Republika pieļāvusi Eiropas Savienības tiesību aktiem un Eiropas Savienības Tiesas spriedumos izdarītajiem secinājumiem neatbilstošu bezdarbību, nenovēršot nelikumīga valsts atbalsta izmaksu nodarītā kaitējuma novēršanā, kā arī visa nelikumīgi izmaksātā valsts atbalsta atprasīšanai no elektroenerģijas ražotājiem, lūgums norādīt – kuras ir tās konkrētās institūcijas un to amatpersonas, kuras ir atbildīgas par šādu prettiesisku bezdarbību?

Ja konstatēta šāda konkrētu Latvijas Republikas institūciju vai amatpersonu prettiesiska bezdarbība, pieprasām norādīt, kādas ir konkrētas darbības, kas veiktas atbildīgo personu saukšanai pie atbildības un nodarīto zaudējumu atlīdzināšanai un kaitējuma novēršanai?

Ja Latvijas Republikas atbildīgās institūcijas pēc Lēmuma saņemšanas ir norādījušas argumentāciju, ka nelikumīga valsts atbalsta izmaksu nodarītā kaitējuma novēršana, kā arī visa nelikumīgi izmaksātā valsts atbalsta atprasīšana no elektroenerģijas ražotājiem pēc Lēmumā norādītā nav veicamas, pieprasām norādīt, tieši kuras institūcijas un amatpersonas ir atbildīgas par šādas nostājas izvēli?

Gadījumā, ja atbildīgās institūcijas vai amatpersonas ir norādījušas argumentāciju, ka ir, iespējams, ilgstoši nelikumīgi izmaksāta valsts atbalsta “vēlāks saskaņojums” no Eiropas Komisijas puses, kā arī, ka šāds “vēlāks saskaņojums” padara iepriekš nelikumīgi izmaksātu valsts atbalstu par likumīgu, kā arī atceļ pienākumu nekavējoties atjaunot iepriekšējo stāvokli (t.i. atprasīt visu nelikumīgi izmaksāto valsts atbalstu), pieprasām norādīt precīzi, kuras institūcijas un amatpersonas ir formulējušas šādu nostāju?

Pieprasām arī izvērsti norādīt šajā sakarā pausto pamatojumu, norādot konkrētus Eiropas Savienības tiesību aktus un konkrētus Eiropas Savienības Tiesas spriedumus, kas pieļauj šādu “vēlāku saskaņojumu” un iepriekš sniegta nelikumīga valsts atbalsta legalizāciju?

Tāpat pieprasām norādīt precīzi, kuri konkrēti Eiropas Savienības tiesību akti un Eiropas Savienības Tiesas spriedumi pieļauj nelikumīgi izmaksāto valsts atbalstu nevis atprasīt nekavējoties no tiem, kuriem tas izmaksāts, bet gan veikt “pārrēķinu”, pakāpeniski samazinot nākotnē izmaksājamā valsts atbalsta apmēru elektroenerģijas ražotajiem?

Ievērojot to, ka visi Latvijas lietotāji OIK sistēmas ietvaros ir ilgstoši kompensējuši nelikumīga valsts atbalsta elektroenerģijas ražotājiem izmaksas, tad saistībā ar iepriekšējo jautājumu pieprasām precīzi un izvērsti skaidrot, kā tieši Latvijas lietotājiem tiek kompensētas (atgrieztas) no tiem iekasētās samaksātās OIK sistēmas izmaksas, kas saistītas ar nelikumīga valsts atbalsta sniegšanu, kā arī kā tieši Latvijas lietotājiem tiek kompensēti tie materiālie zaudējumi, kas radušies no ilgstoša nepamatota maksājuma iekasēšanas (t.i. – procenti par svešas naudas nepamatotu lietošanu). Savukārt, ja iepriekš minētās darbības netiek veiktas pieprasām precīzi un izvērsti (minot konkrētus Eiropas Savienības tiesību normas, Eiropas Savienības Tiesas spriedumus un Latvijas Republikas normatīvos aktus) pamatot šādu darbību neveikšanu.

Kopsakarā ar iepriekšējo jautājumu pieprasām norādīt arī to, kādas tieši darbības tiek veiktas, lai atprasītu no elektroenerģijas ražotājiem, kuri OIK sistēmas ietvaros ilgstoši saņēmuši nelikumīgu valsts atbalstu, to labumu, ko elektroenerģijas ražotāji guvuši no ilgstošas nepamatotu maksājumu saņemšanas un lietošanas savās interesēs (faktiski – svešas naudas lietošanas). Savukārt, ja iepriekš minētās darbības netiek veiktas pieprasām precīzi un izvērsti (minot konkrētus Eiropas Savienības tiesību normas, Eiropas Savienības Tiesas spriedumus un Latvijas Republikas normatīvos aktus) pamatot šādu darbību neveikšanu.

Gadījumā, ja Latvijas Republikas atbildīgas institūcijas un amatpersonas pēc Lēmuma saņemšanas ir uzskatījušas, ka nelikumīga valsts atbalsta gadījumā ir aizsargājama nelikumīgo valsts atbalstu saņēmušo elektroenerģijas ražotāju “tiesiskā paļāvība”, vai arī šie ražotāji citādi ir tiesiski aizsargājami no saņemtā nelikumīgā valsts atbalsta nekavējošas atprasīšanas, pieprasām norādīt precīzi, kuras institūcijas un amatpersonas ir formulējušas šādu nostāju, kā arī izvērsti norādīt šajā sakarā pausto pamatojumu, norādot konkrētus Eiropas Savienības tiesību aktus un konkrētus Eiropas Savienības Tiesas spriedumus, kas pieļauj šādu nelikumīga valsts atbalsta saņēmēju “tiesiskās paļāvības” aizsardzību.

Iepriekšējā jautājuma sakarā pieprasām detalizēt norādīt, kāpēc Latvijas Republikai nebija jāpiemēro un jāņem vērā Eiropas Savienības Tiesas secinājumi “tiesiskās paļāvības” uz nelikumīga valsts atbalstu sakarā?

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Cilvēciskuma līkloči. 2. Cilvēka kritēriji

FotoMūsu laikmeta intriģējoša pazīme ir grandiozās antropoloģiskās pārmaiņas. Veidojas jauns antropoloģiskais tips. Tā nosaukums ir “postcilvēks”. Postcilvēku uzskata par antipodu cilvēkam. Nosaukums “postcilvēks” nav patīkams. Taču tam jau labu laiku ir starptautiskā autoritāte – daudzu zemju intelektuāļu acīs iemantota patiesības, pareizības un taisnības garanta reputācija.
Lasīt visu...