Iesaki rakstu: 
" (..)kur mazāk krievu, poļu, leišu vai austrumu ebreju, tur izglītība augstāka. Izcilība ir latviska," - tā Facebook raksta "atkrieviskošanas" kulta galvenā ideoloģe.
Ar krieviem kults jau ir izrēķinājies, nojaucot, pārdēvējot, izdzēšot zīmes par viņu esamību Latvijā. Nu kultam garlaicīgi, nav uzrāviena, nav jaunu sasniegumu...
Ja izcilība drīkst būt tikai latviska, vai tas ir pieteikums cīņai pret nelatviskajām? Pret "austrumu ebreja" Mihaila Tāla krūšutēlu un ielas nosaukumu? Vai Rotko muzeju Daugavpilī? Pret lietuviešu karaļa Mindauga un karalienes Martas pieminekli Aglonā? Vai kancelēsim polietes Itas Kozakevičas mantojumu?
Lepoties ar savu tautu, tās sasniegumiem ir pašsaprotami. Nav pašsaprotami to darīt ar nicinājumu pret citām tautām. Šai parādībai ir visai skarbi apzīmējumi, tostarp kriminālkodeksā.
Tas "krievs", "leitis" vai "austrumu ebrejs" nav nekāda abstrakcija, tas ir cilvēks mums līdzās - ārsts, tramvaja vadītājs, zinātnieks, maizes cepējs, kartupeļu audzētājs, kaimiņš... Mūsējais, Latvijai nepieciešamais cilvēks. Un kādas tiesības pašpasludinātiem soģiem analizēt viņa DNS?
Es aicinu teikt: pietiek! Pietiek audzēt naidu, pietiek noniecināt, atsvešināt un atgrūst, pietiek eksaminēt lojalitātē Latvijai uzticamus cilvēkus.
Pasaule šobrīd kā pulvera muca, bet naidpilni cilvēki mums līdzās mierīgi spēlējas ar sērkociņiem. Kāpēc mēs to pieļaujam?
Aicinu VISUS, kas piekrīt manam viedoklim un ir gatavi pievienoties, izdarīt to šeit.
https://forms.gle/pm5EVrBUBGScMeEv7
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.