PIETIEK avīze par Solvitu Āboltiņu pasta nodaļās pēc "signāla no augšas" masveidā izzagta
PIETIEK01.10.2014.
Komentāri (58)
Iesaki rakstu: 
Jaunais Vienotība, PIETIEK! avīzes numurs par Solvitu Āboltiņu, kuram visu Kurzemes vēlētāju pastkastēs saskaņā ar līgumu, kas bija noslēgts ar Latvijas pastu, vajadzēja nonākt līdz 30. septembrim, pasta nodaļās ir masveidā izzagts un "izņemts" pēc "signāla no augšas", - par to liecina daudzi Pietiek saņemti signāli no lasītājiem. Pašlaik avīzes izdevēji gatavo iesniegumu Valsts policijai par kriminālprocesa sākšanu, savukārt Pietiek publicē pāris šārīta telefonintervijas (redakcijas rīcībā ir arī audioieraksti) ar konkrētiem kurzemniekiem, kuri atklāti stāsta par pieredzēto.
Rasma Sakne no Dundagas puses:
- Kā jums gāja ar avīzes Vienotība, PIETIEK! saņemšanu?
- Nu kā, nekā negāja. Es skatos reklāmās, ka tāda ir. Es jau tās reklāmas, ko man met kastē, ārā nemetu. Bet, ja tādas ir, es gribu vispusīgi zināt. Ja ir plus, es gribu zināt, ja ir kas tāds, kas ir no patiesības, bet viņam nepatīk, es arī gribu zināt. Es gribu zināt, lai es varu izvērtēt. Izvērtēšana ir manas tiesības.
Vēl vakar es skatos, ka Lato Lapsa stāv televīzijā un saka - ja jums nav pastkastē, tad prasiet savam pastniekam. Es prasu. Viņa man saka – pirmdien ir pakas atnākušas un teikts tā – ā, nu, vēlāk. Es eju otrdienā uz pastkasti – nav. Pastkastē man ir buklets Vienotība. Es gribu zināt reitingus. Skatos, man ir iemesti 30. septembrī 4.septembra reitingi. Apakšā sīkiem burtiņiem. Televīzijā Vienotībai bija 11 ar kaut ko, bet te man ir 17. Es domāju – kur tad tā nesaskan. Es domāju, vai tad mēs, cilvēki, esam tādi muļķi.
- Jūs pajautājāt pastniecei par avīzi?
- Jā, es viņai tūlīt zvanu, prasu, kur tad otrdien palika? Viņa man saka, ka priekšniece teikusi – tad, kad jau vajadzējis pastniekiem sadalīt. Viņa teikusi, ka nevar pakas taisīt vaļā, jo viņi ir saņēmuši e-pastu. Mums galvenais pasts ir Dundaga. Tā es neesmu to avīzi saņēmusi.
- Par ko tad bijis tas e-pasts?
- Par to, ka esot antireklāma un to nedrīkstot izplatīt. Vakar reklāmās bija iekšā Vienotība Kurzeme, te ir Straujuma un Junkurs pašā priekšā, un tad ir stiprināt Latvijas valsts pamatus un atbalstīt jauniešus. Lībiņa-Egnere. Augam gudri. Visa bilde. To reklāmu, ko tas Lapsa reklamēja, ka ir tāda avīze, es redzēju. Tātad pakas Dundagā ir, bet esot teikuši, ka būs jāsūta atpakaļ.
- Un pastniecei teica, ka tā esot antireklāma un jāsūta atpakaļ?
- Viņa teica, ka būs jāsūta atpakaļ. Es teicu, ka gribu redzēt vienu. Nē, pašlaik nedrīkstot vaļā taisīt. Nu, nezinu. Tā ka te ir apstājušies. Es zvanīju savējiem Talsos. Vienā pastkastē ir, bet otram arī nav. Es domāju, ka ir apturēts visur.
Diāna, lūdz neminēt vārdu:
- Es vakar domāju, kāpēc mums nav pastkastītē avīze. Vienu dienu, otru dienu nav, es piezvanīju uz pastu, man Priekulē pazīstama strādā. Viņa teica – ir tāda lieta, mums bija atnākusi, daži cilvēki dabūja, bet mums uzreiz bija rīkojums, ka jāsūta viss atpakaļ. Tā esot augšas priekšniecība. Viņi tikai paši pāris eksemplārus dabūjuši, uzreiz bija jāsūt atpakaļ. Es saprotu, ka tas tieši Kurzemē. Man ir pilna pastkastīte, Vienotībai divi, ir kādi seši bukleti. Es gribēju arī to apskatīties. Lai ir demokrātija. Es pati gribu izlasīt un secināt, par ko. Es saprotu, ka tā jau ir tāda diktatūra...
- Un tad jūs zvanījāt uz pastu, kur jums paskaidroja, ka lika vest visu atpakaļ?
- Jā, sūtīt atpakaļ.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
