PIETIEK vēršas KNAB un VID par deputāta Potapkina vizināšanos apbedīšanas biroja luksusauto
L. Lapsa03.07.2012.
Komentāri (19)
Iesaki rakstu: 
Otrdien Pietiek vērsās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) un Valsts ieņēmumu dienestā (VID) saistībā ar klajā nākušajiem faktiem par Saeimas deputāta Sergeja Potapkina (Saskaņas centrs) pieņemto dārgo dāvanu no SIA Apbedīšanas nams-krematorija "Paradisus" – iespēju izmantot tās valdījumā esošo Audi Q7 luksus automašīnu. Tikmēr KNAB jau sācis pārbaudi pēc cita Pietiek iesnieguma saņemšanas – par Jelgavas mēra Andra Rāviņa (ZZS) īpaši izdevīgo auto iegādes darījumu.
Pietiek jau informēja, ka pie Saeimas nama neilgi pirms parlamenta vasaras brīvdienām bija redzama liela balta Audi Q7 apvidus automašīna, kuras vējstiklā bija redzama deputātam Sergejam Potapkinam izsniegta caurlaide. Balto Audi ar numura zīmi HU5450, ar kuru zīmējas Potapkins, līzingā iegādājusies SIA Apbedīšanas nams-krematorija "Paradisus".
Savukārt balto Audi Q7 džipu ar numura zīmi HU5450, ar kuru zīmējas Potapkins, kā izrādās, līzingā pirkusi SIA Apbedīšanas nams-krematorija "Paradisus". Šī firma saskaņā ar Lursoft datiem pieder uzņēmējam Sergejam Pizānam, kuru deputāts dēvē par senu draugu. Abi Pietiek apgalvo, ka starp viņiem nav finansiālu darījumu un auto Potapkina rīcībā esot nodots "pa draugam". "Man patīk mašīnas, es tās mainu, jo, paldies Dievam, man ir draugi, kas dod lietot," saka deputāts Potapkins.
Taču šī ir ļoti dārga dāvana deputātam – iespēja nomāt Audi Q7 auto Latvijā izmaksā vismaz 50-70 latu dienā. Sludinājumu portālā ss.lv atrodams šāds sludinājums: „Izīrē Audi Q7, sudraba krāsā, ādas salona apdare - pasākumiem, kāzām, tikšanām, darījuma braucieniem. Cena ir aktuālā pilsētas robežas.” Tiesa, šajā gadījumā cenā – 110 latu dienā - iekļauti arī autovadītāja pakalpojumi un degviela. Savukārt šāda auto noma bez šofera un ar paša pirktu degvielu maksā vismaz 50 latu dienā.
Tāpēc Pietiek jau vērsies KNAB, aicinot veikt pārbaudi, vai deputāts, pieņemot šādu dārgu dāvanu no cilvēka, kas nav viņa radinieks, ir ievērojis amatpersonai likuma uzliktos ierobežojumus. Savukārt VID aicināts pārbaudīt dāvinātāja atzīto – ka baltais luksus auto patiesībā nemaz neesot pirkts uzņēmuma vajadzībām.
Kā jau ziņots, Pizāns Pietiek neslēpa, ka balto luksusauto, kas īsti nav piemērots viņa firmas pamatdarbības - apbedīšanas pakalpojumu - veikšanai, patiesībā esot pircis ģimenes, ne biznesa vajadzībām, izmantodams, ka tādā veidā pirkums salētinās, jo „nav jāmaksā PVN”.
"Sieva vainīga," saka uzņēmējs. Proti, Pizāna dzīvesbiedre aizvadītajā gadā ceļu satiksmes negadījumā sasitusi iepriekšējo auto, un vīrs, vēlēdamies viņu iepriecināt, nopircis vietā balto džipu. Pabraukusi ar to pāris nedēļas, uzņēmēja sieva paziņojusi, ka šis auto nav viņas, jo negrib "lielu un baltu".
Kā redzams, Audi markas auto izplatītāja mājaslapā pieejamajā cenu lapā, Audi Q7 ir dārgs auto. Tā cena ir no 46 519 eiro (32 563 latiem) bez PVN. Ikmēneša līzinga maksājumi par auto esot aptuveni 300 latu, bet Pizāns no drauga Potapkina tos neiekasējot. Vienīgā noruna, kas nostiprināta savstarpējā līgumā, - ka deputāts maksā par visiem džipa ekspluatācijas izdevumiem un apņemas to par savu naudu saremontēt, ja tas saplīstu. "Vai tad viņam ir nauda?" uz jautājumu, kāpēc faktiski uztur deputāta lietošanā esošu džipu, par to neprasot līzinga maksājumu segšanu, atjautāja Pizāns.
Uzņēmējs neuzskatot, ka šādā veidā izdara pakalpojumu vēlētai amatpersonai, bet Potapkins - ka saņemtu materiālu labumu. Tiesa, Pizāns ir arī Potapkina pārstāvētā politiskā spēka ziedotājs. 2010. gada augustā viņš Saskaņai ziedojis 500 latu, rāda Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja datubāze.
Lursoft datubāzē redzams, ka Potpkins kopā ar Pizānu 2011. gada februārī dibinājuši biedrību Pierobežas projekti, kurā amatpersona uzrādās arī Potapkina deputāta palīdze Tatjana Rumjanceva. Nodibinājuma finanšu pārskats rāda, ka saimniecisko darbību tas nav uzsācis. Potapkins atzīst, ka bijusi iecere pretendēt uz ES naudu un uzsākt ar apbedīšanas biznesu saistītu projektu Latvijas un Baltkrievijas pierobežā. Ideja bijusi izveidot datubāzi par robežas abās pusēs esošajiem apbedījumiem, un šī pakalpojuma pircēji varētu būt iedzīvotāji un pašvaldības. Tomēr attiecību pasliktināšanās starp ES un Baltkrieviju šo ieceri apcirtusi.
Tikmēr KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks ziņo, ka viņa vadītā iestāde jau ir sākusi pārbaudi saskaņā ar citu Pietiek iesniegumu par portāla zz.lv aprīlī ziņoto – ka uzņēmums ALD Automotive Jelgavas mēram Rāviņam 2007.gada izlaiduma mašīnu Volvo, ar kuru viņš piecus gadus brauca darba darīšanās, pēc līzinga beigām pārdevis par divreiz zemāku cenu, nekā tādus pašus modeļus tirgo citiem.
Foto no balticforum.org
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
