Pīli slīcināt ir diezgan stulba ideja: Lato Lapsam dzīve apcietinājumā krāšņiem iespaidiem pildīta
Māris Krautmanis, Neatkarīgā04.02.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Brokastis bija draņķīgas, jo deva auzu putriņu, kas ir veselīga, bet man negaršo, toties pusdienas bija lieliskas – soļanka, vista ar rīsiem, salāti un kompots. Vakariņas arī bija ļoti labas. Papildus vēl man iedeva sausiņus, lai ir ko pagrauzties, – par šo un citām tīkamām atziņām par pavadītājām diennaktīm īslaicīgās aizturēšanas izolatorā Čiekurkalnā ar “nra.lv” dalās varas represētais publicists, žurnālists Lato Lapsa. Lūk, ko viņš pastāstīja “nra.lv”:
“Konkrēto procesu par neslavas celšanu izmeklē nevis kaut kāda Valsts policijas reģionālā vienība, bet Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes daļa, kas izmeklē sevišķi smagus organizētās noziedzības noziegumus. Tātad augstas klases profesionāļus, kuriem jānodarbojas ar mafijas atmaskošanu un slepkavībām, prokuratūra ir nostādījusi absolūtu muļķu lomā, liekot nodarboties ar lietu pret mani. Viņi par to nav sajūsmā, un to, protams, var just.
Par policistiem tikai visu to labāko
Man ir vislabākās atsauksmes par policijas cilvēkiem, kuri bija spiesti piedalīties manis aizturēšanā - viņi uzvedās korekti, civilizēti, pieklājīgi. Man nav nekādu pretenziju. Būtu labi, ja viņiem tiktu izmaksāta kāda prēmija par policijas tēla uzlabošanu.
Bija tā, ka mani uz izolatoru veda vēlā vakarā, kad vakariņas izolatorā jau nokavētas. Mani pieveda pie benzīntanka un pavaicāja, ko es vēlos no turienes ēdienkartes. Man neļāva maksāt, un viņi paši samaksāja par pirkumu - tik tiešām jauki.
Arī par policijas iepriekšējās izmeklēšanas izolatoru jeb “septītajām debesīm” varu teikt tikai vislabākos vārdus - tur arī strādā ļoti laipni, korekti ļaudis. Man iedeva divus dvielīšus, divas sedziņas un divus piepūšamos spilvenus, kas bija jau piepūsti. Tāpat katru dienu tur dod šampūniņus, vienreiz lietojamo zobu birstīti un mazu zobu pastas tūbiņu. Pildspalvai izbeidzās tinte, un darbinieki par laipni izsniedza man citu pildspalvu.
Brokastis bija draņķīgas, jo deva auzu putriņu, kas ir veselīga, bet man negaršo, toties pusdienas bija lieliskas - soļanka, vista ar rīsiem, salāti un kompots. Vakariņas arī bija ļoti labas. Papildus vēl man iedeva sausiņus, lai ir ko pagrauzties.
Vienu sausiņu maisiņu esmu pataupījis, ar atļauju iznesis ārā un nosūtīšu to ģenerālprokuroram Jurim Stukānam, kad viņš sēdēs kamerā. Tas ir tikai laika jautājums.
Kafiju tur nedod, jo tā neskaitās nepieciešama cilvēka pamatvajadzībām. Un laikam pareizi vien ir.
Gultas tur ir ideālas, matracītis ir ortopēdisks, kas mugurai ļoti labi.
Kamerā ir ne par aukstu, ne par karstu. Ir logs. Piedāvā arī aiziet uz dušu, ja cilvēks vēlas. Kamerā biju viens pats, lai gan esot arī divvietīgas kameras. No klaustrofobijas necietu, jo vietas šķita pietiekami.
Vienu stundu dienā var pastaigāties - tam ir pastaigu laukumiņš, kura apkārtmērs ir divdesmit pieci. Es ikdienā mēdzu kājām iet vismaz desmit kilometrus. Tik daudz stundā, kas bija atvēlēta pastaigai, nesanāk, bet vienalga nav slikti.
Lato Lapsa “Doriana Greja ģīmetnē” uziet dziļas sentences
Izlasīju visas trīs grāmatas, kas bija pieejamas izolatora bibliotēkā. Viena bija Policijas akadēmijas filozofijas rokasgrāmata, kas bija diezgan nebaudāma. Otra grāmata bija par 1905. gada revolūciju, kas arī nebija nekāds šedevrs, lai gan varbūt izolatora iemītniekiem tiek izsniegta ar mājienu. Bet vēl bija Oskara Vailda “Doriana Greja ģimetne”, ko nebiju otrreiz lasījis kopš agras jaunības. Skolas gados šo darbu lasīju kā “bojeviku” - viens līķis, otrs līķis, trešais līķis. Bet tagad to lasīju ar pavisam citām acīm - izrādās, tur ir ļoti dziļas lietas, pierakstīju no šīs grāmatas daudz spožu citātu. Teju katrs otrais teikums ir aforisms un dzīves gudrība. Paldies dieviņam par šo velti.
Televizora kamerā nav, un nav arī pulksteņa. No tā gan cieš uzraugi, kuriem “klienti” ik pa laikam vaicā, cik ir pulkstenis. Vēl medmāsiņa regulāri bieži nāk apjautāties, kā ir ar veselību. Man gadījās tā, ka sāka sāpēt galva, un nekavējoties dabūju pretsāpju tabletes.
Slīcināt pīli ir stulba ideja
Draugi mums dara daudz laba, bet vislabākās veltes mums negribot pasniedz mūsu ienaidnieki. Šis varbūt bija arī Dieviņa nodoms - sniegt man šādu daudzšķautņainu pieredzi. Man tika iedotas divas diennaktis laika, kad nebija nekādu tālruņa zvanu, nekādu tikšanos. Varēju lasīt vai rakstīt. Uzrakstīju savai topošajai grāmatai par latviešu strēlniekiem ievadu, uzrakstīju vienu nodaļu par sarkanajiem strēlniekiem, sastādīju satura rādītāju.
Es tā sapratu, ka mana apcietināšana bija ar domu mani iebiedēt. Ir cilvēki, kas domā, ka tādā veidā varēs kaut ko panākt un mani ietekmēt. Bet tas ir tāpat kā slīcināt pīli - neko viņi nepanāks. Liela daļa no viņiem ir prasti stulbeņi, kuri skatās uz pasauli caur savu primitīvo prizmu. Pīli slīcināt ir diezgan stulba ideja.
Saite: https://nra.lv/neatkariga/komentari/maris-krautmanis-3/481811-lato-lapsam-dzive-apcietinajuma-krasniem-iespaidiem-pildita.htm
Seko mums 
Nu laikam arī man pietiek! Sakarā ar jaunievēlētā Latvijas Jātnieku federācijas (LJF) prezidenta A.Draudiņa paziņojumu par nepamatoti zemu cenu par boksu Kleistos ļoti gribas arī man izteikties!
Latviešu dzīve vairs nav tik harmoniska kā vecos labos laikos, kad sabiedrības galvenie uzkarsumi bija problēma, ka ministrs ar valsts transportlīdzekli cauri visai pilsētai pārved pašam piederošo drēbju skapi no iepriekšējās dzīvesvietas pie ceturtās laulenes, jaunās mīļotās sieviņas, un nenorēķinās par eksprešu pakalpojumu no savas kabatas.
Mūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu. Valsts finansējumu kultūras projektiem VKKF savos izsludinātajos konkursos sadala atbilstoši katras nozares ekspertu komisijas slēdzienam – VKKF padome pieņem lēmumu, balstoties uz šiem ekspertu ieteikumiem. Un tiesa lēmusi, ka konkrētais padomes lēmums par finansējuma nepiešķiršanu mūzikas un mākslas attīstības fondam “Balsis” ir prettiesisks.
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
