Pilns pārskats: kādām biedrībām un nodibinājumiem pērn un šogad tikusi Rīgas domes (bet ne pašvaldības uzņēmumu) nauda
PIETIEK27.11.2017.
Komentāri (23)
Iesaki rakstu: 
Atklātībā nākot faktiem, kas liecina par dīvainu Rīgas domes finansējuma izlietojumu vismaz atsevišķām biedrībām un nodibinājumiem, Pietiek šodien publicē ko īpašu – 66 lappuses garu pārskatu, ko pašvaldība sagatavojusi, saņemot oficiālu informācijas pieprasījumu par visu finansējumu, ko 2016. gadā un 2017. gada pirmajos deviņos mēnešos no Rīgas pašvaldības, tās struktūrām un pašvaldības kapitālsabiedrībām saņēmušas biedrības un nodibinājumi. Tiesa, jau tagad redzams, ka Nila Ušakova (attēlā) vadītā pašvaldība ir mēģinājusi krāpties, sniedzot ziņas tikai par pašvaldības struktūru sniegto finansējumu un „piemirstot” to, ka šāda informācija ir pieprasīta arī par pašvaldības kapitālsabiedrību sniegto finansējumu. Saistībā ar šo domes „aizmāršību” jau tiek gatavots pieteikums administratīvajai tiesai.
Redakcijas piebilde: ņemot vērā iespaidīgo datu apjomu, aicinām visus lasītājus: ja pamanāt kaut ko, Jūsuprāt, interesantu vai, vēl labāk, aizdomīgu, lūdzu,norādiet uz to komentāros, - iespēju robežās informāciju pārbaudīsim un analizēsim. Tāpat, lūdzu, dariet zināmu, ja Jums kļūst skaidrs, ka pašvaldība ir "aizmirsusi" vēl kādu daļu no oficiāli pieprasītās informācijas.
Sakarā ar dokumenta iespaidīgo apjomu tas ikvienam interesentam Word failā ir lejuplādējams ŠEIT.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
