Pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis top necaurspīdīgi
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība15.01.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nosūtījusi vēstuli Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), Latvijas Rektoru padomei, Augstākās izglītības padomei, Latvijas Universitāšu asociācijai, paužot iebildumus par necaurspīdīgo procesu, kādā top pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis. LIZDA sagatavojusi priekšlikumus augstskolu pārvaldības modeļa uzlabošanai. Priekšlikumi un iebildumi ir nosūtīti izvērtēšanai IZM.
LIZDA atbalsta augstākās izglītības un zinātnes reformas, kas virzītas uz augstākās izglītības iestāžu pārvaldības caurspīdīgumu, lēmumu pieņemšanas kvalitāti un sasaisti ar darba tirgu, kā arī tādas augstākās izglītības iestāžu tipoloģijas ieviešanu, kas efektivizē augstāko izglītību un zinātni, veicinot studiju un zinātnisko izcilību ne tikai lokāli, bet arī starptautiski.
Vienlaikus LIZDA nosoda, ka augstākās izglītības politikas veidotāju darbs pie augstskolu pārvaldības modeļa pilnveides līdz šim nav nodrošinājis pietiekošu procesa caurspīdīgumu, kas savukārt nav atbilstoši labas pārvaldības prakses pamatprincipiem. Tas radīja augstākajā izglītībā un zinātnē strādājošo satraukumu un neizpratni.
Šīs reformas ietvaros nav skaidrs, ko iegūst un ko zaudē augstskolās strādājošie - mācībspēki, administrācija, zinātnieki, tehniskie darbinieki! Mums kā nozares arodbiedrībai tas ir ļoti svarīgi, bet par to nav ne vārda dokumenta projektā," uzsver LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga un piebilst, ka politikas veidotāju idejas par pārmaiņām ir apspriežamas, bet tas jāveic daudz caurspīdīgāk un profesionālāk. "Nav pieļaujama vēl lielāka augstskolās strādājošo profesionālās nedrošības, neziņas sajūta, kā arī augstākās izglītības iestāžu prestiža graušana, īpaši reģionālo augstskolu.
LIZDA ir sagatavojusi vairākus priekšlikumus un iebildumus par augstskolu pārvaldības uzlabošanu.
• Augstskolu iedalījumam jābalstās uz kvalitatīviem, nevis kvantitatīviem kritērijiem. Nav pamatojuma, kāpēc tieši 4 000 ir studentu skaita kritērijs universitātes tipa iedalījumā.
• Koncepcija par jaunu augstskolu tipoloģijas ieviešanu apdraud reģionālo augstskolu pastāvēšanu un reģionu attīstību.
• LIZDA lūdz skaidrojumu, kādā veidā un cik lielā apmērā tiks nodrošināts valsts finansējums pēc augstskolu tipoloģijas izmaiņām, kā arī - pēc kādiem principiem un kritērijiem tiks piešķirts finansējums universitātēm un augstskolām, kādas būs atšķirības finansējuma piešķiršanā universitātēm un augstskolām.
• Būtu jāizvērtē, vai pašreizējā valsts finansējuma ierobežojuma apstākļos, kad akadēmiskā personāla darbs ilgstoši netiek pietiekoši atalgots, augstskolas var uzņemties finansiālas saistības, veidojot padomes institūciju un piešķirot padomes locekļiem atalgojumu.
• Konceptuālā ziņojuma projektā, nosakot augstskolu tipoloģiju, netiek atsevišķi izdalīta specifika. Būtu nepieciešams uzklausīt mākslas, mūzikas un aizsardzības jomu augstskolu profesionāļus, padziļināti diskutēt par prasībām un kritērijiem šāda tipa augstskolām.
Ar visiem LIZDA jautājumiem, iebildumiem, priekšlikumiem var iepazīties: https://bit.ly/30iMsVb
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
