Pilnveidots pašvaldību vēlēšanu likums: labumu iegūs vienkāršie vēlētāji, bet partijniekiem kļūs sarežģītāk
Imants Liepiņš30.01.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Stājoties spēkā grozījumiem Pašvaldības domes vēlēšanu likumā, ievērojami uzlabotas iespējas vēlētājiem nobalsot (jo īpaši ārzemēs esošajiem Latvijas pilsoņiem), toties samazinātas iespējas dažādiem politiskajiem dīvaiņiem iekļūt pašvaldību deputātos.
Vispirms jau mainīts pats likuma nosaukums: līdz šim tā oficiālais nosaukums bija “Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likums”, taču to visi tāpat dēvēja par “domes vēlēšanu likumu”, līdz ar ko nosaukums tagad izmainīts uz faktiskajam lietojumam atbilstošu.
Viens no jauninājumiem — tagad likums nosaka: “Kandidātu saraksti iesniedzami, sākot ar astoņdesmito dienu pirms vēlēšanu dienas, bet ne vēlāk kā 60 dienas pirms vēlēšanu dienas.” Iepriekš kandidāti tika pieteikti īsāku laiku pirms vēlēšanām, bet tagad agrāka sarakstu iesniegšana dos vēlētājiem ilgāku laiku pirms vēlēšanām izvērtēt un apspriest partijas un viņu programmas, tā ka šis jauninājums noteikti vērtējams pozitīvi. Šogad sarakstu iesniegšanas periods tāpēc ir no 17. marta līdz 16. aprīlim.
Tāpat dažādu neskaidrību un pārsūdzību gadījumā būs ilgāks laiks pieņemt galīgo nolēmumu, ir vai nav kāds kandidāts pielaižams vēlēšanām, un vajadzības gadījumā pārdrukāt biļetenus.
Mazās pašvaldībās līdz 5000 iedzīvotājiem iepriekš pastāvēja iespēja, ka startē ne tikai partiju saraksti, bet arī vietējo vēlētāju apvienības. Tā kā reģionālās reformas rezultātā tik mazi novadi vairs nepastāvēs, attiecīgās normas no likuma svītrotas.
Izmainīta iepriekšējās nobalsošanas kārtība: ja iepriekšējā balsošana līdz šim norisinājās trešdien, ceturtdien un piektdien, bet galvenā balsošana — sestdien, tad tagad viena no iepriekšējās balsošanas dienām pārcelta no trešdienas jau uz pirmdienu: “Ja vēlētājs vēlēšanu dienā nevarēs nobalsot, viņš var nobalsot iepriekš. Iecirkņu darba laiks iepriekšējās balsošanas dienās ir šāds: pirmdien — no pulksten 16.00 līdz 20.00; ceturtdien — no pulksten 9.00 līdz 16.00; piektdien — no pulksten 13.00 līdz 20.00.”
Viens no lielākajiem jauninājumiem ir balsošana pa pastu, kas attieksies tikai uz tiem vēlētājiem, kas darba, Covid-19 vai jebkādu citu iemeslu dēļ “iestrēguši” ārvalstīs. Protams, viņiem vismaz 90 dienas pirms vēlēšanām (līdz 7. martam) jābūt deklarētiem Latvijā, lai varētu balsot attiecīgajā pašvaldībā.
Pasta balsojumā kārtība tiek veidota pilnīgi no jauna un būs šāda: “Vēlētājs, kurš uzturas ārvalstī, [...] var pieteikties balsošanai pa pastu 70 dienas pirms vēlēšanu dienas, bet ne vēlāk kā 42 dienas pirms vēlēšanu dienas.” Pieteikums būs jāiesniedz vai nu elektroniski Latvija.lv, vai caur PMLP serveri, nosūtot parastajā vai e-pastā uz CVK, nosūtot pa pastu uz jebkuru no mūsu vēstniecībām vai konsulātiem jebkur pasaulē, vai ierodoties tur personiski klātienē.
CVK pārbaudīs, vai personai tiešām ir tiesības balsot attiecīgās domes vēlēšanās, piereģistrēs vēlētāja e-pastu, uz kuru vēlāk nosūtīts konkrētās pašvaldības vēlēšanu materiālus elektroniski — kandidātu sarakstus, viņu programmas un citu informāciju.
Ārzemēs esošajam vēlētājam būs pašam jāizdrukā saraksti, par ko balsot, jāizvēlas viena liste, jāaizpilda plusi un svītrojumi, jāieliek aploksnē, kas pēc tam būs jāievieto vēl vienā aploksnē, ko dēvēs par reģistrācijas aploksni: “Aizlīmēto pasta vēlēšanu aploksni vēlētājs ievieto reģistrācijas aploksnē. Reģistrācijas aploksnē vēlētājs ievieto arī pašrocīgi parakstītu apliecinājumu, ka balso personiski, un norāda savu vārdu, uzvārdu un personas kodu. Uz reģistrācijas aploksnes vēlētājs atzīmē, ka tajā [iekšā] ir pasta vēlēšanu aploksne, un norāda savu vārdu, uzvārdu un kārtas numuru, ar kādu viņš reģistrēts vēlētāju sarakstā. Reģistrācijas aploksni vēlētājs nosūta attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijai.”
Tātad vēlētājiem būs jāņem vērā pasta nosūtīšanas ātrums no ārvalstīm uz Latviju — jo agrāk izsūtīt, jo labāk. Ieviešot šādu iespēju Latvijā, tiek ņemta vērā nelaimīgā ASV pieredze, kur tiek ieskaitīta jebkura pasta balsojuma aploksne, ja vien tā nosūtīta pirms vēlēšanu dienas — bijuši gadījumi, kad tādas turpina pienākt vēl divas nedēļas pēc balsu skaitīšanas sākuma, un notiek rūgti strīdi par šo balsu pieskaitīšanu.
Mūsu pašvaldību vēlēšanās būs citādi: ieskaitīs tikai tās balsis, kas no ārzemēm pa pastu pienāks līdz balsu skaitīšanas sākumam (tātad faktiski tām attiecīgās pašvaldības pasta nodaļā jābūt pienākušām līdz piektdienas rītam, jo sestdienās pasts netiek iznēsāts).
Saņemtās reģistrācijas aploksnes, kam iekšā balsu aploksnes, tiks iereģistrētas un atvērtas tikai reizē ar visām pārējām aploksnēm no urnām, turklāt būs rūpīgi jāpārbauda, vai vēlētājs tomēr nav ticis līdz Latvijai un nav nobalsojis arī otrreiz — klātienē. Jāatceras arī, ka pa pastu var balsot vienīgi ārzemēs esošie Latvijas pilsoņi — no Latvijas teritorijas atsūtīta reģistrācijas aploksne ar Latvijas markām netiks pieskaitīta.
Jāņem arī vērā, ka uz pašvaldību velēšanām neattiecas ierobežojums, ka partijai jabūt dibinātai vismaz gadu pirms vēlēšanām, līdz ar to vēl var paspēt:
Ja gribas paspēt nodibināt partiju: https://www.pietiek.com/raksti/pilsoni!_ja_gribi_paspet_nodibinat_partiju,_tad_kur_nemt_nosaukumu_tev_paliga_naks_ukraina
Vēl plašāka informācija no CVK: https://www.cvk.lv/lv/velesanas/pasvaldibu-velesanas/2021-gada-5-junija-velesanas
Seko mums 
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas ar naudu) miljardus, lai kaut kad tālā nākotnē, tā ap 2035. gadu, dotu iespēju 3 miljoniem pasažieru pārvietoties pa "RailBaltica", bet neatrod dažus miljonus gadā, lai savlaicīgi veiktu elektrotīklu remontus, kas radītu iespēju droši pārvadāt 19 miljonus pasažieru katru gadu. Pērk jaunus vilcienus par simtiem miljonu eiro, bet ekonomē uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.
Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.