Pilnveidots pašvaldību vēlēšanu likums: labumu iegūs vienkāršie vēlētāji, bet partijniekiem kļūs sarežģītāk
Imants Liepiņš30.01.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Stājoties spēkā grozījumiem Pašvaldības domes vēlēšanu likumā, ievērojami uzlabotas iespējas vēlētājiem nobalsot (jo īpaši ārzemēs esošajiem Latvijas pilsoņiem), toties samazinātas iespējas dažādiem politiskajiem dīvaiņiem iekļūt pašvaldību deputātos.
Vispirms jau mainīts pats likuma nosaukums: līdz šim tā oficiālais nosaukums bija “Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likums”, taču to visi tāpat dēvēja par “domes vēlēšanu likumu”, līdz ar ko nosaukums tagad izmainīts uz faktiskajam lietojumam atbilstošu.
Viens no jauninājumiem — tagad likums nosaka: “Kandidātu saraksti iesniedzami, sākot ar astoņdesmito dienu pirms vēlēšanu dienas, bet ne vēlāk kā 60 dienas pirms vēlēšanu dienas.” Iepriekš kandidāti tika pieteikti īsāku laiku pirms vēlēšanām, bet tagad agrāka sarakstu iesniegšana dos vēlētājiem ilgāku laiku pirms vēlēšanām izvērtēt un apspriest partijas un viņu programmas, tā ka šis jauninājums noteikti vērtējams pozitīvi. Šogad sarakstu iesniegšanas periods tāpēc ir no 17. marta līdz 16. aprīlim.
Tāpat dažādu neskaidrību un pārsūdzību gadījumā būs ilgāks laiks pieņemt galīgo nolēmumu, ir vai nav kāds kandidāts pielaižams vēlēšanām, un vajadzības gadījumā pārdrukāt biļetenus.
Mazās pašvaldībās līdz 5000 iedzīvotājiem iepriekš pastāvēja iespēja, ka startē ne tikai partiju saraksti, bet arī vietējo vēlētāju apvienības. Tā kā reģionālās reformas rezultātā tik mazi novadi vairs nepastāvēs, attiecīgās normas no likuma svītrotas.
Izmainīta iepriekšējās nobalsošanas kārtība: ja iepriekšējā balsošana līdz šim norisinājās trešdien, ceturtdien un piektdien, bet galvenā balsošana — sestdien, tad tagad viena no iepriekšējās balsošanas dienām pārcelta no trešdienas jau uz pirmdienu: “Ja vēlētājs vēlēšanu dienā nevarēs nobalsot, viņš var nobalsot iepriekš. Iecirkņu darba laiks iepriekšējās balsošanas dienās ir šāds: pirmdien — no pulksten 16.00 līdz 20.00; ceturtdien — no pulksten 9.00 līdz 16.00; piektdien — no pulksten 13.00 līdz 20.00.”
Viens no lielākajiem jauninājumiem ir balsošana pa pastu, kas attieksies tikai uz tiem vēlētājiem, kas darba, Covid-19 vai jebkādu citu iemeslu dēļ “iestrēguši” ārvalstīs. Protams, viņiem vismaz 90 dienas pirms vēlēšanām (līdz 7. martam) jābūt deklarētiem Latvijā, lai varētu balsot attiecīgajā pašvaldībā.
Pasta balsojumā kārtība tiek veidota pilnīgi no jauna un būs šāda: “Vēlētājs, kurš uzturas ārvalstī, [...] var pieteikties balsošanai pa pastu 70 dienas pirms vēlēšanu dienas, bet ne vēlāk kā 42 dienas pirms vēlēšanu dienas.” Pieteikums būs jāiesniedz vai nu elektroniski Latvija.lv, vai caur PMLP serveri, nosūtot parastajā vai e-pastā uz CVK, nosūtot pa pastu uz jebkuru no mūsu vēstniecībām vai konsulātiem jebkur pasaulē, vai ierodoties tur personiski klātienē.
CVK pārbaudīs, vai personai tiešām ir tiesības balsot attiecīgās domes vēlēšanās, piereģistrēs vēlētāja e-pastu, uz kuru vēlāk nosūtīts konkrētās pašvaldības vēlēšanu materiālus elektroniski — kandidātu sarakstus, viņu programmas un citu informāciju.
Ārzemēs esošajam vēlētājam būs pašam jāizdrukā saraksti, par ko balsot, jāizvēlas viena liste, jāaizpilda plusi un svītrojumi, jāieliek aploksnē, kas pēc tam būs jāievieto vēl vienā aploksnē, ko dēvēs par reģistrācijas aploksni: “Aizlīmēto pasta vēlēšanu aploksni vēlētājs ievieto reģistrācijas aploksnē. Reģistrācijas aploksnē vēlētājs ievieto arī pašrocīgi parakstītu apliecinājumu, ka balso personiski, un norāda savu vārdu, uzvārdu un personas kodu. Uz reģistrācijas aploksnes vēlētājs atzīmē, ka tajā [iekšā] ir pasta vēlēšanu aploksne, un norāda savu vārdu, uzvārdu un kārtas numuru, ar kādu viņš reģistrēts vēlētāju sarakstā. Reģistrācijas aploksni vēlētājs nosūta attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijai.”
Tātad vēlētājiem būs jāņem vērā pasta nosūtīšanas ātrums no ārvalstīm uz Latviju — jo agrāk izsūtīt, jo labāk. Ieviešot šādu iespēju Latvijā, tiek ņemta vērā nelaimīgā ASV pieredze, kur tiek ieskaitīta jebkura pasta balsojuma aploksne, ja vien tā nosūtīta pirms vēlēšanu dienas — bijuši gadījumi, kad tādas turpina pienākt vēl divas nedēļas pēc balsu skaitīšanas sākuma, un notiek rūgti strīdi par šo balsu pieskaitīšanu.
Mūsu pašvaldību vēlēšanās būs citādi: ieskaitīs tikai tās balsis, kas no ārzemēm pa pastu pienāks līdz balsu skaitīšanas sākumam (tātad faktiski tām attiecīgās pašvaldības pasta nodaļā jābūt pienākušām līdz piektdienas rītam, jo sestdienās pasts netiek iznēsāts).
Saņemtās reģistrācijas aploksnes, kam iekšā balsu aploksnes, tiks iereģistrētas un atvērtas tikai reizē ar visām pārējām aploksnēm no urnām, turklāt būs rūpīgi jāpārbauda, vai vēlētājs tomēr nav ticis līdz Latvijai un nav nobalsojis arī otrreiz — klātienē. Jāatceras arī, ka pa pastu var balsot vienīgi ārzemēs esošie Latvijas pilsoņi — no Latvijas teritorijas atsūtīta reģistrācijas aploksne ar Latvijas markām netiks pieskaitīta.
Jāņem arī vērā, ka uz pašvaldību velēšanām neattiecas ierobežojums, ka partijai jabūt dibinātai vismaz gadu pirms vēlēšanām, līdz ar to vēl var paspēt:
Ja gribas paspēt nodibināt partiju: https://www.pietiek.com/raksti/pilsoni!_ja_gribi_paspet_nodibinat_partiju,_tad_kur_nemt_nosaukumu_tev_paliga_naks_ukraina
Vēl plašāka informācija no CVK: https://www.cvk.lv/lv/velesanas/pasvaldibu-velesanas/2021-gada-5-junija-velesanas
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.