Iesaki rakstu: 
Kopš Covid-19 pandēmijas sākuma valsts likumdošanas vara un izpildvara ir pārkāpusi Latvijas Republikas Satversmes pantus Nr. 1, 2, 5, 6, 8, 9, 15, 18, 21, 28, 29, 64, 68, 77, 83, 84, 89, 91, 92, 93, 94, 95, 96, 99, 100, 101, 102, 103, 104, 106, 109, 111, 112, 113 un 116.
Izmantojot Latvijas Republikas Satversmes 2. pantā man piešķirtās tiesības un uzlikto pienākumu atjaunot Latvijas valsti tādā veidā, kādu pieprasa Latvijas valsts konstitucionāli tiesiskais pamats, es, Latvijas pilsonis, ar skaidru prātu un apziņu un bez spaidiem aicinu pārkāpt spēkā esošo normatīvo regulējumu, kas pašreizējām zinātnes atziņām nesamērīgi un valsts iekārtai neatbilstoši liedz veselām personām kuplā skaitā miermīlīgi pulcēties demokrātiskai viedokļa paušanai zem klajas debess. Es aicinu ļaudis pulcēties uz miermīlīgiem protestiem, sarunāties, apmainīties ar viedokļiem, vienoties un gādāt par demokrātiski tiesiskas valsts iekārtas atjaunošanu Latvijā.
Latvijas Republikas augstākais likums ir LR Satversme un jebkāda varas maiņa ir pieļaujama tikai Satversmē paredzētajā kārtībā.
Dodoties uz protestiem, es, Latvijas pilsonis, deklarēju konkrētas prasības varas pārstāvjiem. Aicinu līdzīgi domājošos pievienoties šīm prasībām, bet citādi domājošos — uz dialogu par labākām, arī viņiem pieņemamām prasībām. Tāpat kā Latvijas valsts suverēnā vara pieder tautai, tā teikšana par īsteni demokrātiskas protestu kustības virzību, saturu un mērķiem pieder tās dalībnieku pulkam, nevis kustības īslaicīgajām lokomotīvēm un redzamajām sejām.
1. Par demokrātiju un tiesiskumu
1.1. Pieprasu LR Saeimas Prezidijam nākamajā darbdienā izsludināt par likumā “Par pagaidu papildu prasībām Saeimas deputātu un pašvaldību domju deputātu darbam” noteikto ierobežojumu atcelšanu saskaņā ar šī paša likuma 6. pantu.
1.2. Pieprasu LR Saeimai steidzamības kārtā izskatīt un pieņemt likumprojektu par likuma “Par pagaidu papildu prasībām Saeimas deputātu un pašvaldību domju deputātu darbam” tūlītēju atcelšanu bez pārejas perioda.
1.3. Pieprasu valdībai nekavējoties atcelt Ministru kabineta rīkojumā Nr. 720 5..2. punktā noteikto nesamērīgo, epidemioloģiski nepamatoto un ar valsts demokrātisko iekārtu nesavietojamo 20 personu ierobežojumu ārtelpās notiekošām miermīlīgām sapulcēm, piketiem un gājieniem.
1.4. Pieprasu atcelt un atmaksāt kopš 2020. gada 1. marta piespriestos administratīvos sodus, kas piespriesti par dalību ārtelpās notikušās, miermīlīgās sapulcēs, gājienos un piketos pret infekcijas pārvaldības politiku, kur pārkāpuma būtība ir bijusi ar pulcēšanos saistīto dalībnieku skaita un distancēšanās ierobežojumu neievērošana.
2. Par infekcijas pārvaldības politiku
2.1. Pieprasu ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam pildīt valdības deklarācijā solītos uzdevumus. Astoņiem deklarācijas punktiem kā mērķis ir norādīts mazināt sociālo atstumtību, taču valdības infekcijas pārvaldības politika ir to tikai veicinājusi un tieši pretēji — ir radījusi jaunu, sociāli atstumtu iedzīvotāju grupu.
2.2. Pieprasu atcelt jebkādus normatīvos aktus, kas pieļauj iedzīvotāju nošķiršanu (segregāciju) vai diskrimināciju pēc Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas statusa. Ir pieļaujama tikai ar pozitīvu Covid-19 testu vai ārsta diagnozi apliecināta infekciozu cilvēku nošķiršana un ierobežošana.
2.3. Ja epidemioloģiskās drošības dēļ tiek uzstādītas prasības pēc Covid-19 testiem, šīs prasības ir jāattiecina uz visām pilngadīgām un pilntiesīgām personām vienādi. Gadījumos, kad Covid-19 testēšana ir obligāta, testēšanas izmaksas ir jāsedz valstij.
2.4. Pieprasu aizliegt sadarbspējīgā Covid-19 sertifikāta (vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas) un jebkādu citu šādu ar Covid-19 veselības stāvokli saistītu digitālu, centralizēti pārvaldāmu apliecinājumu pieprasīšanu Latvijas Republikas teritorijā, tai skaitā privātajā sektorā. Sertifikātu lietošana ir pieļaujama ceļojot uz un no citām valstīm, bet arī šajos gadījumos nav pieļaujama cilvēku nošķiršana un diskriminācija atkarībā no Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas statusa.
2.6. Pieprasu atcelt visas ar Covid-19 epidemioloģisko drošību saistītās prasības par masku lietošanu bērniem līdz 16 gadu vecumam. Vecākiem jābūt izvēles tiesībām, vai viņu bērnam lietot vai nelietot masku.
2.5. Pieprasu pārtraukt sabiedrības iebiedēšanu un visas uzmanības koncentrēšanu uz vienu sabiedrības veselības problēmu.
3. Par ārstniecību
3.1. Pieprasu kompensēt jebkādus zaudējumus, tai skaitā morālus, kurus cietuši ārsti, kas zaudējuši darbu, jo, ievērojot ārstu ētikas principus, savas profesionālās pārliecības dēļ atteikušies piedalīties Covid-19 vakcinācijā vai darījuši to kādas iestādes ieskatā nepietiekami aktīvi u.tml.
3.2. Pieprasu Nacionālajam veselības dienestam publiski atvainoties visām tā pakļautības iestādēm par spiediena izdarīšanu, kad tas rakstiski aicināja pakļautības iestāžu ārstiem rīkoties pretēji ārstu ētikas principiem.
3.3. Pieprasu sarīkot brīvu un publisku ārstu konferenci par Covid-19 ārstniecību pasaulē un Latvijā.
4. Par darba attiecību atjaunošanu un zaudējumu kompensēšanu
4.1. Pieprasu atjaunot darbā visus atstādinātos, atlaistos vai kā citādi Covid-19 vakcinācijas vai Covid-19 testēšanas prasību dēļ darbu pārtraukušos strādājošos un izmaksāt kompensācijas darba pārtraukšanas dēļ neizmaksāto algu apmērā. Kompensācija par laiku, kas pagājis kopš darba pārtraukšanas, ir izmaksājama arī tad, ja darbu vairs nav iespējams atsākt.
4.2. Pieprasu aizliegt jebkādus ierobežojumus strādāt, sniegt pakalpojumus un saņemt pakalpojumus atkarībā no Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas statusa, tai skaitā medicīnas un izglītības nozarēs.
4.3. Pieprasu iedarbināt “Dīkstāves pabalstu izmaksas programmu”. Piešķirt un izmaksāt dīkstāves pabalstus visiem nodarbinātajiem, kuriem š.g. oktobrī un novembrī tika liegta vai ierobežota strādāšana LR valdības pieņemto lēmumu dēļ.
5. Par izglītību
5.1. Pieprasu atcelt jebkādus ar dalībnieku skaitu, distancēšanos un masku lietošanu saistītus Covid-19 infekcijas ierobežojumus bērniem sporta, kultūras un izglītības aktivitātēs.
5.2. Pieprasu nekavējoties pārtraukt jebkādu atšķirīgu prasību, tai skaitā testēšanas, izvirzīšanu skolēniem atkarībā no viņu Covid-19 vakcinācijas statusa, pārslimošanas statusa vai masku lietošanas.
5.3. Pieprasu atcelt un kompensēt jebkādus kopš 2020. gada 1. marta piespriestus sodus par epidemioloģiskās drošības noteikumu pārkāpumiem tautas sporta pasākumos (ne sporta izklaides pasākumos, kur vairums dalībnieku nesporto) un sporta nodarbībās.
6. Par tiesiskumu graujošo amatpersonu atcelšanu
6.1. Nākamajā Saeimas sēdē par iejaukšanos tiesu varā (70 % tiesnešu uzskata, ka tieslietu sistēmas neatkarību negatīvi ietekmē Tieslietu ministrija), par tiesiskuma graušanu, par juridisku nekompetenci, par totalitāru normatīvo aktu pieļaušanu (kad protestētāji tiek sodīti saskaņā ar normatīvo aktu pret kuru tie protestē) un par sabiedrības naidošanu pieprasu Saeimai izteikt neuzticību tieslietu ministram Jānim Bordānam, ja ministrs līdz tam brīdim vēl nebūs atkāpies no amata.
6.2. Nākamajā Saeimas sēdē par atbildību Saeimas deputāta imunitātes antikonstitucionālā aizskaršanā pieprasu Saeimai izteikt neuzticību iekšlietu ministrei Marijai Golubevai, ja ministre līdz tam brīdim vēl nebūs atkāpusies no amata.
6.3. Nākamajā Saeimas sēdē par bērnu vakcinēšanu ar neatbilstošām Covid-19 vakcīnām, par šīs nolaidības nopietnības nenovērtēšanu, par apzināti maldinošu likumu skaidrošanu sabiedriskajā televīzijā, par, iespējams, apzinātu melošanu un par nekompetenci veselības aprūpes problemātikā pieprasu Saeimai izteikt neuzticību veselības ministram Danielam Pavļutam, ja ministrs līdz tam brīdim vēl nebūs atkāpies no amata.
6.4. Nākamajā LR Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē pieprasu komisijas deputātiem priekšsēdētāja Jura Rancāna atcelšanu no amata par: 1) apzinātu antikonstitucionālā likuma “Par pagaidu papildu prasībām Saeimas deputātu un pašvaldību domju deputātu darbam” virzīšanu ar mērķi ierobežot konkrētas deputātes tiesības, pārkāpjot vairākus Satversmes pantus un no Satversmes kodola izrietošo tiesiskās paļāvības principu, 2) nekompetenci Covid-19 infekcijas jaunākajās atziņās un atteikšanos satikties ar vēlētājiem, kas pārstāv Jurim Rancānam pretēju viedokli par infekcijas pārvaldību, 3) nespēju koleģiāli vadīt demokrātiskas valsts parlamenta pastāvīgās komisijas sēdes, regulāri liedzot izteikties sēžu dalībniekiem, deputātiem un pieaicinātajiem.
6.5. Ņemot vērā Jāņa Bordāna ietekmi Jaunajā konservatīvajā partijā (JKP) un viņa, kā arī Jura Rancāna un Jura Juraša nodarījumu valsts tiesiskuma graušanā, pieprasu, lai tieslietu ministra portfelis 13. Saeimas laikā vairs nenonāktu šīs partijas atbildībā.
6.6. Ņemot vērā sabiedrības neuzticību Attīstībai/Par! pārstāvju vadītajai un realizētajai sabiedrības veselības politikai pandēmijas laikā, pieprasu, lai veselības ministra portfelis 13. Saeimas laikā vairs nenonāktu šīs apvienības atbildībā.
6.7. Pirms iekšlietu ministres Marijas Golubevas atstādināšanas vai demisijas pieprasu iekšlietu ministrei atstādināt no amata Valsts policijas priekšnieku Armandu Ruku par: 1) LR Saeimas deputāta prettiesiskas aizturēšanas pieļaušanu, 2) par nesamērīgām represijām pret pulcēšanās ierobežojumus pārkāpjošiem pulcēšanos dalībniekiem, kuri protestē pret pašiem pulcēšanās ierobežojumiem, 3) par apzināti maldinošu argumentu izmantošanu sabiedriskās televīzijas pārraidē, 4) par nepilnas, tātad nepatiesas, informācijas sniegšanu par vasarā un rudenī notikušo demokrātisko protestu apmēriem.
6.8. Pieprasu LR Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai izskatīt visu Saeimas komisiju priekšsēdētāju darba kultūru un disciplināri sodīt sēžu vadītājus, kas liedz izteikties aicinātājiem sēžu dalībniekiem, tai skaitā tiem, kas nav Saeimas deputāti. Pieprasu sarīkot semināru, kurā iepriekšējo Saeimu komisiju priekšsēdētāji apmāca 13. Saeimas komisiju priekšsēdētājus praktiskā demokrātiskas sēdes vadīšanā.
6.9. Pieprasu atjaunot īstenas parlamentārās debates, kurās pozīcija reāli pārstāv un aizstāv savus likumdošanas ierosinājumus.
6.10. Pieprasu nekavējoties atjaunot Saeimas klātienes darbu pilnam Saeimas sastāvam atbilstoši LR Satversmes 5. pantam.
6.11. Ja šajā prasību nodaļā uzskaitītās amatpersonas nekavējoties atkāpsies, tad pret tām pēc viņu pilnvaru izbeigšanās neaicināšu celt apsūdzības par Krimināllikuma 80. pantā noteiktajiem noziegumiem pret valsti.
7. Par informācijas pieejamību un atklātību
7.1. Pieprasu atklāt Latvijas Republikas tieši vai netieši caur Eiropas Komisiju noslēgtās vienošanās ar Covid-19 vakcīnu izstrādātājiem un piegādātājiem un tiem dotos valdības vai Eiropas Komisijas solījumus. Atbilstoši Satversmes 2. pantam nekavējoties informēt tautu par saistošo līgumu saturu.
7.2. Pieprasu pārtraukt cildeno melu pielietošanu sabiedrības veselības vēstījumos vienotā vēstījuma vārdā, jo pie pašreizējās sabiedrības neuzticības valdībai šādi vēstījumi, kuri satur puspatiesības, tikai vairo neuzticību un grauj potenciālo sabiedrības veselības instrumentu efektivitāti nākotnē.
7.3. Pieprasu Latvijas Sabiedriskajam medijam (LSM) nodrošināt proporcionālu viedokļa paušanas iespēju Latvijas Televīzijā un Latvijas Radio arī tiem, kas neatbalsta valdības īstenoto infekcijas pārvaldības politiku.
8. Par elektroenerģijas sadārdzināšanos valdības politikas veicinātas krīzes laikā
8.1. Pieprasu atcelt PVN un OIK elektrībai un PVN gāzei, līdz cenas normalizējas.
9. Par vienotību
9.1. Pieprasu pārtraukt naida kurināšanu starp cilvēku grupām atkarībā no viņu uzskatiem par Covid-19 infekcijas pārvaldības politiku vai saistībā ar viņu Covid-19 vakcinācijas statusu. Varas pārstāvjiem ir jāpārtrauc piespiedu vakcinācijas pretinieku dēvēšana par it kā Krievijas aģentiem, dezinformācijas upuriem vai mazizglītotiem un racionāli nedomājošiem sabiedrības locekļiem.
9.2. Pieprasu deputātiem un ministriem precizēt, kāda ļaužu grupa tiek apsūdzēta “daudzu tūkstošu nāvēs” (citāts no deputāta J. Iesalnieka publiski teiktā), norādot konkrētos apsūdzētos, konkrētās apsūdzības un dodot iespēju apsūdzētajiem tikpat publiski vai tiesā sevi aizstāvēt. Ja amatpersonas nevēlas debatēt, tad šāda ļaužu grupas šķeļoša retorika ir jāpārtrauc un par jau izteiktajām apsūdzībām ir publiski jāatvainojas.
9.3. Koalīcijas deputātiem ir jāorganizē tikšanās ar piespiedu vakcinācijas pretinieku grupu pārstāvjiem, publiskiem viedokļu paudējiem un protestu dalībnieku pārstāvjiem, lai padziļināti un patiesi iepazītos ar viņu nostāju un argumentāciju.
10. Par prasību izpildes termiņu
10.1. Kamēr netiks izpildītas visas prasības, pastāvēs objektīvs pamats turpināt protestus.
Seko mums 
Valsts valodas dienā varam atcerēties, ka līdzās ekonomiskajai situācijai, nacionālā kultūras mantojuma saglabāšanai, dabas un vides aizsardzībai, tiesiskuma aizstāvībai un cīņai pret nekontrolētu imigrāciju Latvijas teritorijā viens no vadošajiem spēkiem mūsu Atmodā bija mūsu tautas cieša un nerimstoša griba neatdod aizmirstībai mūsu skaisto un bagāto latviešu valodu.
Pirmdien, 14. oktobrī, Ministru kabinets (MK) apstiprināja likumprojektu par 2025. gada valsts budžetu un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam. 2025. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 15,1 miljarda, savukārt izdevumi – 17,1 miljarda eiro apmērā. Par galveno valsts prioritāti noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība.
Latvijas izaugsmes un labklājības atslēgvārds ir konkurētspēja, bet galvenais valsts konkurētspēju veicinošais faktors ir produktivitāte. Latvijā produktivitāte uz vienu nodarbināto veido tikai aptuveni 60% no Eiropas Savienības (ES) vidējā līmeņa. Viens no mūsu būtiskākajiem izaicinājumiem, saskaroties ar riskiem, ko rada ģeopolitiskā nestabilitāte, sabiedrības novecošanās, straujais tehnoloģiju progress un nepieciešamība palielināt ar klimata pārmaiņām saistītus ieguldījumus, ir ievērojami kāpināt produktivitātes un konkurētspējas pieaugumu.
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
