Iesaki rakstu: 
Plašākai sabiedrībai līdz šim nezināmais jurists Arnis Salnājs, par kura iecelšanu Valsts akciju sabiedrības Latvijas pasts valdē 20. janvārī negaidīti paziņoja Satiksmes ministrija, tieši šajā datumā nodibinājis biedrību Par latviešu valodu. Tā sākusi aktīvu kampaņu, mudinot pilsoņus 18.februāra referendumā nobalsot pret otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. Atbildīgās amatpersonas apgalvo, ka Salnājs nav kāda politiski ieteikts kandidāts un viņa vārds "atrasts CV datubāzē". Arī biedrības pārstāvji uzsver, ka viņiem nav politiskas aizmugures un ar partijām saistītu sponsoru.
20.janvārī reģistrētās biedrības Par latviešu valodu valdē bez Salnāja ir arī ārzemju latviešu pārstāvji - Eiropas latviešu apvienības priekšsēdētājs Aldis Austers un Daugavas vanagu pārstāvis Māris Slokenbergs. Kampaņai pieaicināti sabiedrībā pazīstami mūziķi, aktieri un citas atpazīstamas autoritātes, piemēram, Jaunā Rīgas teātra aktieris Andris Keišs, pianists Vestards Šimkus, popdziedātājs Lauris Reiniks, arī ārsts Aris Lācis un citi. Viņu vēstījums - kā latviešiem, tā krieviem jāapliecina lojalitāte savai valstij, vēlams panākot 100% līdzdalību referendumā un skaidru "nē" krievu valodas kā otras valsts valodas nostiprināšanai Latvijā.
Valdības koalīcijā iepriekš pēc iekšējām debatēm ticis noraidīts Vienotības ierosinājums par valsts apmaksātu aģitācijas kampaņu pirms referenduma. Arī lēmums par nedaudz vairāk nekā 3000 latu piešķiršanu Latvijas televīzijai īpašiem pirmsreferenduma raidījumiem otrdien valdībā tika pieņemts pēc ilgām debatēm, jo Zatlera reformu partija noraida "par" vai "pret" aģitācijas atbalstīšanu. Tādēļ iespējamas pirmsreferenduma kampaņas atstātas privātām domubiedru iniciatīvām, kas paver iespēju politiķu jau iepriekš izmantotam paņēmienam -kampaņošanai caur tā dēvētajām "trešajām personām" jeb ar partijām saistītiem veidojumiem, uz kuriem neattiecas partiju finansēšanas ierobežojumi.
To, ka notiek rosība un pirms referenduma tiks nodibināta kāda biedrība, kurai naudu gatavs ziedot viens vai vairāki ar Vienotību saistīti sponsori, Rīgā runāja jau janvārī. Patlaban vienīgā redzamā norāde uz politiskām saiknēm, kas liek uzdot jautājumus par iespējamiem zemūdens akmeņiem, ir biedrības Par latviešu valodu dibinātāja jurista Arņa Salnāja nesenā nonākšana valsts uzņēmuma Latvijas pasts valdē. Stāsts, kuru iesaistītās personas Pietiek piedāvā šī nepazīstamā jurista karjeras lēcienam, ir netipisks reālajai situācijai, kur partiju un tām pietuvināto cīņa par vietām valsts kapitālsabiedrību valdēs ir viena no centrālajām tēmām mēnešiem ilgi pēc valdību maiņas.
Pēc bezpartejiskā satiksmes ministra Aivja Roņa versijas, viņš par Salnāju uzzinājis no Satiksmes ministrijā (SM) esošās "CV datubāzes". Jebkādas rekomendācijas no Vienotības vai "Olšteina sešinieka" puses, kas uzņēmušies politisko atbildību par bezpartejiskā ministra darbību, Ronis Pietiek noliedza. Pats Salnājs Pietiek stāsta, ka savu CV pirms laiciņa iedevis kādam cilvēkam. Uzaicinājums no SM vadības kļūt par Latvijas pasta valdes locekli viņam esot bijis negaidīts. Personas, kas bijusi vidutāja starp viņu un SM vadību, vārdu Salnājs atsakās nosaukt, bet tas neesot ar partijām saistīts cilvēks. Tikpat noslēpumains Salnājs ir par viņam piederošā juridiskā biroja Alfenus klientiem. Bet partiju sponsoru starp tiem neesot.
Daugavas vanagu organizāciju jaundibinātajā biedrībā pārstāvošais Māris Slokenbergs uzsver, ka politiķu biedrības apmaksātajās reklāmās nebūs. "Mēs no politiķiem tā kā no indes vairāmies! Jo politiķiem jau cilvēki neticēs," saka sirmais ārzemju latvietis. Salnāju viņš pazīstot gadus trīs un kopā sanākšana biedrības veidošanai bijusi nejaušība. Pavisam konkrēti biedrības dibināšana pirmo reizi kopā apspriesta 13. janvārī, lai gan referenduma tēma ārzemju latviešu organizāciju biedru vidū bijusi karsta kopš decembra. Salnāja nonākšana valsts uzņēmuma valdē nedēļu vēlāk bijis pārsteigums. Slokenbergs gan ir pamanījis, ka "Vienotība mums mēģina pieķerties". Kā piemēru viņš min, ka pēc tikšanās ar Eiropas latviešu apvienības priekšsēdētāju Austeru Vienotības līdere Solvita Āboltiņa decembrī izplatījusi paziņojumu presei, kur īpaši uzsvērta arī referenduma tematika.
Tagad biedrībai Par latviešu valodu saziedoti aptuveni 25 000 latu, bet iepriekšējās nedēļas nogalē izplatītajā paziņojumā biedrība atklāja plānus savākt nedaudz vairāk nekā 46 000 latu. Kā Pietiek saka Salnājs - jau saziedotā nauda nākusi pārsvarā no ārzemju latviešiem. Arī Slokenbergs stāsta, ka lielākais ziedojums nav pārsniedzis 500 latus.
Iepriekš biedrības izplatītajā paziņojumā bija aplēsts, ka kampaņai medijos nepieciešami ap 36 000 latu (46% televīzijās, 14% drukātajā presē, 24% reģionālajā presē, 16% radio). Vēl aptuveni 6000 latu nepieciešami drukātajiem materiāliem un darbam ar žurnālistiem. Salnājs apgalvo, ka kampaņas oficiālie izdevumi nav samazināti un sarīkot kampaņu varot arī par 25 000 latu, jo drukātie mediji un radio biedrībai piešķirot nozīmīgas atlaides - vidēji 25% apmērā. Salnājs sola, ka drīzumā pēc referenduma "ja būs nepieciešamība", tikšot publiskoti gan ziedotāji, gan detalizēta informācija par kampaņai saziedoto līdzekļu izlietojumu. Patlaban sākta kampaņa radio. Esot uzfilmēti arī reklāmas klipi, kurus TV rādīšot, ja izdošoties savākt vēl naudu reklāmas laika pirkšanai.
Kampaņas vizuālos materiālus un radošo ideju izstrādājusi sabiedrisko attiecību aģentūra Deep White. Tā nav veidojusi partiju kampaņas un līdz šim vienīgā politiskā saikne tai bijusi caur līdzīpašnieku - Aināra Šlesera ilggadējam kampaņu veidotājam Ērikam Stendzeniekam piederošo reklāmas aģentūru MOOZ!.
Jau vairāk nekā gadu tiek runāts par šīs reklāmas aģentūras saplūšanu ar Vienotību apkalpojošo Aināram Ščipčinskim piederošo aģentūru McCann-Erickson. To, ka saplūšanas process notiek, Pietiek ir apliecinājis arī Ščipčinskis. Kā Pietiek norāda Deep White vadītāja un līdzīpašniece Egle Klekere, aģentūras darbinieki biedrības Par latviešu valodu kampaņas veidošanā iesaistījušies "pārliecības dēļ, jo budžets ir ļoti niecīgs". Deep White iepriekš bijusi sadarbība ar Daugavas vanagiem piederošo viesnīcu Radi un draugi. To apliecina arī Slokenbergs, skaidrodams, kādēļ pieaicināta šī aģentūra.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
