Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pagājušā gada sākumā publiski izskanēja informācija par Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Domes pieņemto lēmumu anulēt bakalaura grādu skandalozajam[i] prokuroram Uldim Cinkmanim, vienlaikus saglabājot viņam maģistra grādu, jo tajā esot būtiski trūkumi, bet ne plaģiāts. Šo situāciju par absurdu Latvijas Televīzijā[ii] nosauca arī ģenerālprokurors Stukāns.

Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Dome bija uzticējusi plaģiāta pārbaudes veikšanu komisijai, par kuras vadītāju tika iecelta Jautrīte Briede (attēlā).

Pēc komisijas it kā veiktās pārbaudes beigām un Juridiskās fakultātes Domes lēmuma pieņemšanas tika publiski izplatīta informācija, norādot, ka, „veicot maģistra darba analīzi, studiju programmas “Tiesību zinātne” bakalaura un maģistra gala pārbaudījuma komisija, secināja, ka ir vērojamas atsevišķas kļūdas, kuras var atzīt par nevēlamu praksi – pārkāpumi, kas izdarīti bez ļaunprātīga nolūka, bet kas atspoguļo nepilnības darba autora prasmēs un kompetencēs, izstrādājot pētniecisko darbu (neprecizitātes atsauču noformējumā, atsauces uz spēku zaudējušām normatīvo aktu redakcijām, nekvalitatīvs tulkojums no internetā pieejama avota angļu valodā). Plaģiātu vai akadēmiskā godīguma pārkāpumu komisija darbā nekonstatēja”.

Jautrītes Briedes vadītajā seminārā atklājas nepatiesība

Pretēji publiski paustajai informācijai, ka ir veikta maģistra darba pārbaude, pavisam nesen – 2021.gada decembrī Jautrīte Briede Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē vadītajā seminārā izpļāpājās, ka tā tomēr ir nepatiesība (seko precīzs teiktā atšifrējums): „Secinājām nu ka tajā bakalaura tiešām ir ļoti lielas problēmas, respektīvi, mēs viņu atzinām par par plaģiātu un arī attiecīgi Domei komisija ieteica tad to bakalaura grādu atņemt, bet attiecībā uz maģistra darbu tajā brīdī mums vēl nebija pēc tam vēl papildus pienestā informācija. Tajā brīdī mēs izskatījām un mums šķita ka nu ka – jā, tur ir problēmas, bet ka tas darbs nav tāds, lai nu teiktu, ka šis cilvēks noteikti neaizstāvētu. Viņam tiktu nu ļoti samazināta atzīme par to, ka viņš nav norādījis visas atsauces, bet tomēr bija sajūta, ka… ka šo darbu droši vien ka varētu novērtēt ar pozitīvu atzīmi, rezultātā mēs neieteicām arī anulēt maģistra grādu.”

Jautrīte Briede seminārā atzīst - papildus pienestie materiāli netika izskatīti pēc būtības un iestādei ir tiesības to darīt

„Tad, kad jau tas viss bija noticis, respektīvi, persona bija uzklausīta, tad tika atnesta vēl papildus informācija, bet... bet... bet šeit atkal… nu es stāstu tāpēc, ka zinu, ka arī sabiedrībai diezgan interesēja tas kāzusiņš, kāpēc.. kāpēc tā kā netika tā papildus informācija ņemta vērā, bet šeit ir jāņem vērā arī tas, ka lieta… Nu, pirmkārt, iestādei vispār ir rīcības brīvība vai viņa atver vai neatver lietu.

Mēs atvērām, izskatījām, maksimāli mēģinājām piesaistīt arī ekspertus no malas, tā kā uzklausījām šo personu, nododot viņai tos visus materiālus, viņa varēja izteikties par šiem materiāliem…

Un tad, kad jau mēs esam jau faktiski nonākuši pie tiem secinājumiem un paziņojuši jau Domei, tad Dome pēkšņi saņem vēl papildus materiālus. Tad ir jautājums – nu cik ilgi atkal mēs tās lietas vērsim vaļā un atkal pētīsim un līdz ar to tad šie papildus pienestie materiāli netika izskatīti pēc būtības un iestādei ir tiesības to darīt…”

Ja pats plaģiators neprasīja anulēt sev piešķirto grādu, tad neviena cita persona neko nevar prasīt

„Iestādei ir pienākums atvērt lietu tikai tad, ja pašai personai būtu kāda papildus informācija, ko viņa nu tā ka pamatojoties uz septiņdesmit  ah.. pēkšņi aizmirsu kurš bija tas pants, kurā var prasīt persona tā kā… astoņdesmit septītais tātad, kur persona var prasīt procesa uzsākšanu no jauna. Šajā gadījumā pats adresāts neko neprasīja un nevienam nebija šīs subjektīvās tiesības prasīt to procesu uzsākt no jauna un tā kā mēs paši visu bijām izskatījuši, mēs pielikām punktu. Nu lūk…”

Jautrīte Briede maldina par plaģiāta izvērtēšanas komisijas pieņemtajiem lēmumiem

Atbildot uz portāla jauns.lv uzdotajiem jautājumiem par maģistra darba plaģiāta vērtējumu, Jautrīte Briede norādīja: „Komisija, kuras sastāvā bija arī vairāki profesori, pati izvērtēja darbu un pieņēma lēmumu. Visi komisijas locekļi bija iepazinušies ar abiem darbiem un komisijas sēdes laikā izteica viedokli. Neatceros, ka kāds no komisijas locekļiem darbu būtu vērtējis atšķirīgi[iii].”

Jautrītes Briedes sniegtā informācija, ka komisijas locekļiem būtu bijis vienāds vērtējums, ir nepatiess, jo maģistra darbu par plaģiātu uzskatīja arī daļa no komisijas un Juridiskās fakultātes Domes, pat neņemot vērā un neizvērtējot papildus iesniegtos plaģiāta avotus.

Mēģina “paglābt netīro justīcijas seju

Jau 2020.gada 30.oktobra seminārā “Aktuālās problēmas administratīvajās tiesībās” Jautrīte Briede tā laika piektā kursa studentiem norādīja, ka, lemjot par Juridiskās fakultātes piešķirto grādu anulēšanu, galvenokārt ir jāņem vērā, kas ir šis absolvents. Viņa atzina, ka U. Cinkmaņa ieņemamā profesija – prokurors - ietekmē viņas attieksmi pret to, kādu lēmumu ir jāpieņem plaģiāta izvērtēšanas komisijai.

Arī vēlāk Jautrīte Briede par prokurora U. Cinkmaņa plaģiāta gadījumu norādīja portālam jauns.lv: „Ir tomēr tāds termins ka tiesiskā paļāvība un mēs nevaram neņemt vērā arī to, kur un cik ilgi šī persona strādā[iv].”

Svarīgi jautājumi

Nobeigumā ir jāuzdod retoriski jautājumi visiem godprātīgajiem Latvijas Universitātes, Juridiskās fakultātes un Juridiskās fakultātes Domes pārstāvjiem:

1.   Vai Jūs esat pārliecināti, ka Jūsu uzticēšanās un labticīgā paļaušanās uz Jautrītes Briedes vadīto plaģiāta pārbaudi un izdarītajiem secinājumiem ir bijusi pareiza?

2.   Vai Jūs esat pārliecināti, ka Jautrīte Briede no Jums neko nav noklusējusi, mēģinot glābt justīcijas seju un Latvijas Universitātes reputāciju pēc savas izpratnes?

3.   Vai Jūs apmierina un tiesiskā valstī ir pieļaujama radītā situācija, kurā ar negodīgām metodēm[v] par prokuroru kļuvusi persona turpina realizēt tiesu varu?


[i] Prokurors Cinkmanis ir ieguvis skandalozu slavu:

1.            lamājoties publiskā vietā, saucot citus par pidariem, motherfuckeriem un bļeģ utm.;

https://puaro.lv/tiesiskums/prokurors-cinkmanis-visapkart-pidasi/

2.            pusplikam ārdoties koncertā acīmredzamā alkohola vai narkotiku reibuma stāvoklī;

https://www.youtube.com/watch?v=wFYWv40hlHs

3.            pieļaujot pārkāpumus kriminālprocesos, par ko ir ticis sodīts un tajos noraidīts;

https://www.tiesas.lv/aktualitates/tiesnesa-idzena-skaidrojums-prokurora-ucinkmana-noraidijumam-9130

4.            jo valsts par viņa pieļautajiem pārkāpumiem ir izmaksājusi kompensāciju cietušajai personai;

https://www.delfi.lv/news/national/politics/stajies-speka-tiesas-spriedums-par-prokurora-cinkmana-ricibu-izpauzot-neizpauzamas-zinas.d?id=52987729

5.            demonstrējot savu sapratni par prokurora darba pienākumiem, lekcijā studentiem norādot, ka prokurors nošauj apsūdzēto

https://jauns.lv/raksts/zinas/429230-prokurors-cinkmanis-ir-nodarbojies-ar-plagiatismu-un-ari-samelojies

[ii] https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/stukans-par-prokurora-cinkmana-diploma-lietu-si-ir-absurda-situacija.a397334/

[iii] https://jauns.lv/raksts/zinas/453317-skandalozais-prokurors-cinkmanis-iesudzejis-tiesa-latvijas-universitati

[iv] https://jauns.lv/raksts/zinas/434089-valsts-prezidents-sis-prokurors-nevar-turpinat-savu-darbu

[v] Nozogot diplomdarbu, veicot saturisko viltojumu, sniedzot nepatiesu apliecinājumu, ka diplomdarbs ir paša izstrādāts, kā arī turpinot par to melot jau tagad pēc plaģiāta atklāšanas.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...