Plaģiāta kartelis. 2.daļa. Jautrīte Briede: par zagšanu negatīvo seku nav!
Pietiek lasītājs21.02.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
2021.gada oktobrī Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē notika Jautrītes Briedes seminārs, kurā tika analizēts prokurora Ulda Cinkmaņa (abi kolāžā) bakalaura grāda anulēšanas gadījums. Jautrīte Briede semināra laikā izglītoja savus studentus par šo jautājumu, atsaucoties nevis uz tiesību normām, bet gan uz savu – piekto interpretācijas metodi - ideoloģisko pārliecību.
Studenti neizpratnē – par diplomdarba zagšanu negatīvo seku nav!
Neizpratni par Jautrītes Briedes dīvaino attieksmi un tiesisko apziņu seminārā izsaka arī studenti (seko klāt pievienotā audiofaila atšifrējums):
Jautrīte Briede: Linda! Jums ir kaut kas iebilstams šajā sakarā? Lūdzu!
Linda: Nē, es tikai domāju, bet kādas tad viņam tās negatīvās sekas? Jā, viņam nebūs vairāk tas bakalaura grāds, bet… nu… maģistrs viņam paliek, un viņš jau sanāk, ka var turpināt tātad darbu, piemēram, jurisprudences jomā vai kā? Kādas tās sekas?
Jautrīte Briede: Nē, nu tā sanāk. Ka sekas viņam ir – nu, es domāju, ka viņam ir pietiekami lielas morālas dabas sekas, un es domāju, ka viņam nu tā arī reāli ir, un tas ir arī… nu… man liekas, ka nevajag jau vienmēr tām faktiskām sekām iestāties. Man šķiet, ka ne vienmēr vajadzētu būt arī tām faktiskajām…
Linda: Man šajā gadījumā likās kaut kā, ka vajadzētu kaut kam sekot…bet, jā, nu.. ir kā jūs minējāt…
Jautrīte Briede: Nu jā… nu labi…
Nav arī morālas dabas seku.
Lai gan Jautrīte Briede naivi cer, ka prokurora Ulda Cinkmaņa negodīgajai rīcībai esot morālas dabas sekas, diez vai viņš pats to tā uzskata. Par to liecina sekojošais.
Savā pieteikumā Administratīvajai rajona tiesai, kurā lūgts atcelt lēmumu par bakalaura grāda anulēšanu, Uldis Cinkmanis vispār apšauba, ka atbildīgās komisijas analizētais bakalaura darbs esot viņa, neskatoties uz to, ka Latvijas Universitātes diplomdarbu repozitārijā bija autorizējusies un bakalaura darbu iekopējusi persona ar studentam Uldim Cinkmanim piešķirtajiem pieejas kodiem.
Minētais cita starpā norāda un to, ka Uldis Cinkmanis ne tikai pagātnē ir veicis autortiesību pārkāpumu un, iespējams, saturisko viltojumu, bet arī pašlaik turpina melot un izvairīties no savu pieļautu kļūdu atzīšanas un atbildības uzņemšanās par tām.
Pēc plaģiāta atklāšanas Uldis Cinkmanis ir nevis sajutis kādu morālas dabas diskomfortu, bet tieši pretēji - turpinājis demonstrēt savu piederības tiesu varai radīto visatļautības sajūtu un publiskā vietā – koncertzālē Gors smagā reibuma stāvoklī daudzu cilvēku, tajā skaitā bērnu, klātbūtnē rupji lamājies (vairākkārtīgi lietojot tādus vārdus kā bļeģ, fucking, kā arī visapkārt pidarasi, motherfucker, huiņa, sapisi, nahuj, pisam, utm.), skaļi un demonstratīvi, citiem dzirdot, plānojis paņemt šļuškas. Bet vēlāk koncerta laikā Uldis Cinkmanis puspliks[1] ārdījās[2] un neadekvāti bļāva, saņemot arī citu koncerta apmeklētāju daudzkārtējus aizrādījumus[3].
Jautrītes Briedes kolēģei Latvijas Universitātē ir pretējs viedoklis - plaģiāts ir krāpšana. Šī situācija grauj būtiskas lietas.
2021 .gada aprīlī TV24 raidījumā Sanita Osipova, komentējot radušos situāciju ar prokurora Ulda Cinkmaņa gadījumu, paskaidroja[4]:
Sanita Osipova: Visām tiesu varas profesijām, un saprotu, ka šobrīd runa ir par prokuroru, visām tiesu varas profesijām ir ierakstīta prasība, lai kāds cilvēks varētu pretendēt uz šo vietu, viņam ir jābūt izglītībai, viņam ir jābūt darba pieredzei, bet viņam ir jābūt nevainojamai reputācijai. Šinī gadījumā problēmas ir ar diviem no tiem punktiem – ar izglītību un ar reputāciju, un tas noteikti ir cilvēkiem, kuri … tā vairs nav nevainojama reputācija, ja kāds ir pieķerts ar plaģiātu – tā ir krāpšana! Plaģiāts – tā ir krāpšana, un tātad tas noteikti skar reputāciju, un šai reputācijai ir jābūt ne tikai stājoties amatā, bet arī strādājot amatā.
Velta Puriņa: Ja vēl drīkstētu varbūt pajautāt vienu lietu - ka tomēr mēs sajūtam arī no viņa kolēģiem tādu zināmu aizstāvību tā kā – viņš strādā labi, un kas tad tas ir – bakalaurs, bet viņš strādā labi, maģistrs ir okei… varbūt dažos teikumos..
Sanita Osipova: Es atgriežos pie tā paša – nevainojama reputācija! Tiesu varā… lai sabiedr... sabiedr… ir ļoti svarīga tiesu varai sabiedrības uzticība. Citādāk cilvēki nevērsīsies… ne viņi ziņos par likumpārkāpumiem, ne viņi vērsīsies tiesā, ja viņi neticēs, ka pretīm ir cilvēki, kas ir zinoši, godīgi, ar nevainojamu reputāciju. Tas grauj būtiskas lietas!
Pretējs viedoklis arī Jautrītes Briedes korifejam Egilam Levitam, kurš uzskata - šis prokurors nevar turpināt savu darbu.
Ikvienam juristam ir zināms, ka Jautrītes Briedes autoritāšu sarakstā valsts prezidents Egils Levits ieņem ļoti augstu vietu.
2021.gada martā, viesojoties TV24, valsts prezidents Egils Levits atbildēja uz situāciju ar prokuroru, kas pieķerts diplomdarba plaģiātismā[5]: Cik cilvēks ir negodīgs, lems attiecīgā disciplinārkomisija. Es pieņemu, ka tā attiecībā uz šo prokuroru izdarīs savus secinājumus, kas, protams, nozīmē, ka šis prokurors nevar turpināt savu darbu.
Pārbaude par Ulda Cinkmaņa atbilstību nevainojamas reputācijas kritērijam turpinās jau gandrīz gadu.
Pirms gada - 2021.gada martā LTV raidījumā Panorāma prokuratūras pārstāvis Jānis Ilsteris norādīja[6], ka noris pārbaude par prokurora Ulda Cinkmaņa atbilstību nevainojamas reputācijas kritērijam, un Jānis Ilsteris norādīja, ka pārbaude neaizņems mēnešus.
Tomēr pašlaik jau ir pagājis gandrīz gads kopš pārbaudes sākšanas, un, ņemot vērā, ka Uldis Cinkmanis turpina pildīt prokurora pienākumus, jāsecina, ka prokuratūras ieskatā Uldis Cinkmanis joprojām ir ar nevainojamu reputāciju.
Svarīgi jautājumi.
Nobeigumā aicinu visiem godprātīgajiem Latvijas Universitātes, it sevišķi Juridiskās fakultātes un Akadēmiskās ētikas komisijas pārstāvjiem atbildēt pašiem sev uz šādiem jautājumiem:
Vai Jūs piekrītat Jautrītes Briedes studentiem lekcijā teiktajam, ka par diplomdarba zādzību nav jābūt negatīvām sekām?
Vai šāda Jautrītes Briedes pozīcija, Jūsuprāt, nav pretrunā ar Latvijas Universitātes prestiža, studiju kvalitātes, kā arī preventīvas plaģiātisma novēršanas interesēm?
Vai šāda Jautrītes Briedes rīcība, Jūsuprāt, nenonāk pretrunā ar “Noteikumiem par akadēmisko godīgumu Latvijas Universitātē”, kā arī Latvijas Universitātes Akadēmiskās ētikas kodeksā deklarētajiem principiem un akadēmiskā personāla pienākumiem?
[1] https://www.youtube.com/watch?v=GcRWeTdxX-Q
[2] https://www.youtube.com/shorts/wFYWv40hlHs
[3] https://puaro.lv/tiesiskums/prokurors-cinkmanis-visapkart-pidasi/
[4] https://xtv.lv/rigatv24/video/8blGbQQY7n3-kadu_iespaidu_uz_justiciju_rada_cilveks_kas_jurista_izglitibu_ieguvis_negodiga_cela
[5] https://xtv.lv/rigatv24/video/yj2N4EMm7ov-levits_sis_prokurors_nevar_turpinat_savu_darbu
[6] https://www.youtube.com/watch?v=_bDINQh8i8E
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.