Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šī gada 15. jūlijā valdības pieņemtie Ministru kabineta noteikumi (MK noteikumi Nr. 477 "Speciālās izglītības iestāžu, internātskolu un vispārējās izglītības iestāžu speciālās izglītības klašu (grupu) finansēšanas kārtība") mērķtiecīgi pakļauj 16 Latvijas internātskolas likvidēšanai.

Patlaban internātskolu uzturēšanas izmaksas tiek segtas no valsts budžeta, taču jaunās izglītības reformas ietvaros, sākot no 2017. gada 1. janvāra, tās ir paredzēts nodot pašvaldībām. Šī summa ir apmēram EUR 4,6 milj. gadā. Jau šobrīd ir skaidrs, ka lielākajai daļai no pašvaldībām, kurās atrodas internātskolas, tādas naudas nav un pašvaldības būs spiestas internātskolas slēgt.

Šie MK noteikumi pieņemti, neizvērtējot to iespējamās sekas. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis maldinājis pārējos valdības locekļus, noteikumu anotācjā norādot, ka tie neatstās iespaidu uz pašvaldības budžetu. Tas ir kārtējais apliecinājums izpildvaras nespējai un nekompetencei.

Šadurskis neatlaidīgi ieņēmis galvā, ka internātskolas ir padomju laika paliekas un mūsdienīgā Eiropas valstī tām nav vietas. Tomēr šie trīs tūkstoši bērni, kuriem internātskola, iespējams, ir pēdējā iespēja, ir nevis cipari Šadurska kunga “excel” tabulās, bet pavisam īsti un dzīvi cilvēki, kurus atbilstoši Satversmei Latvijas valsts sola aizsargāt un par viņiem rūpēties.

Internātskolu eksistence diemžēl ir indikators tam, ka Latvija ir nabadzīga valsts un tās labklājība ir tālu no attīstīto Eiropas valstu standarta. Tādēļ ir absurdi pašlaik izglītības reformu balstīt attīstīto valstu pieredzē, jo reformas ieviešana neizmainīs to, ka Latvijā katrs trešais iedzīvotājs dzīvo uz nabadzības sliekšņa un trīs tūkstošiem bērnu (patiesais skaits ir lielāks) ikdienā nav, ko ēst, nav, kur nomazgāties, vai viņu uzvedība vai veselības stāvoklis nepieļauj mācīšanos "parastā" skolas vidē.

Kur paliks šie bērni pēc internātskolu slēgšanas? Ir vairāki varianti - uz ielas, krīzes centrā, bērnunamā vai kolonijā. Bet pilnīgi noteikti šie bērni ik dienas nesaņems siltu ēdienu, rūpes un siltumu, kas šobrīd viņiem tiek nodrošināts. Vai šāda ir tā plānotā integrācija, kuru piesauc Izglītības un zinātnes ministrija, pamatojot izvēlēto reformu modeli?

Internātskolā bērns tiek sagatavots dzīvei. Reizēm šie bērni ģimenē nav iemācīti pat nomazgāties. Beidzot internātskolu, bērniem ir gan profesionālās, gan citas nepieciešamās praktiskās iemaņas, lai socializētos sabiedrībā. Paradoksāli, bet Latvija šobrīd ir tik nabadzīga, ka vairs nevar atrast līdzekļus, lai atļautos skolas, kurās patvērumu rod bērni no maznodrošinātām un nabadzības riskam pakļautajām ģimenēm vai ar tādiem uzvedības traucējumiem, kuri apgrūtina iekļaušanos parastas skolas vidē.

Šo naudu valsts nevar atrast, bet EUR 42 milj. no ES fondu naudas var "apgūt" mentoru programmām un nesaprotamām infrastruktūrām, kas mēģinās darīt to pašu darbu, ko jau tagad dara internātskolas. Jau šobrīd ir skaidrs, ka šis projekts būs nepilnīgs. Mentora programma nevarēs nodrošināt to, ka bērni vakaros atgriežas mājās, kurās iespējams nomazgāties, izmazgāt drēbes, pilnvērtīgi paēst un izmācīties mājas darbus. Mentora programma nevarēs izskaust nabadzību, kādā šie bērni un viņu vecāki dzīvo ik dienu.

Iespējams, ka kādas no skolām var apvienot, bet, ja reformu rezultātā internātskolas tiks slēgtas - tas ir noziegums pret trīs tūkstošiem Latvijas bērnu, jo ministrs atņem viņiem nākotni.

Šeit var noskatīties dokumentālo filmu "VIETA" par internātskolām Latvijā - https://www.youtube.com/watch?v=9Dgd1G6-LH8.

An error has occured