Iesaki rakstu: 
Maksātnespējīgās uzņēmējas Ievas Plaudes-Rēlingeres netieši – caur ārzonas kompāniju – kontrolētajai SIA Strēlnieku 7 izdevies kādam Krievijas pilsonim piederošai Latvijā reģistrētai firmai par vairāk nekā 1,75 miljoniem latu pārdot zemesgabalu Rīgā, Strēlnieku ielā 7. Darījumam, neraugoties uz publiskajām nesaskaņām ar uzņēmēju, piekrišanu devusi Parex banka, kam, spriežot pēc Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas datiem, šādā veidā izdevies nedaudz samazināt Plaudei-Rēlingerei izsniegto aizdevumu apjomu.
Zemesgabals Strēlnieku ielā 7 bija viens no tiem Plaudes-Rēlingeres maksātnespējas plānā neminētajiem diviem īpašumiem, kurus uzņēmēja marta beigās solījās pārdot par labu viņas daudzskaitlīgajiem kreditoriem.
Zemesgabala formālā īpašniece bija SIA Strēlnieku 7, kuras vienīgais īpašnieks savukārt ir ofšors Kolonna Ltd., ko Plaude-Rēlingere sākotnēji tāpat nebija vispār pieminējusi savu kreditoriem paredzēto īpašumu sarakstā.
Taču nu apgalvojumam, ka neatklājamā veidā Plaudei-Rēlingerei esot izdevies atgūt kontroli pār kapitāldaļām Kolonna Ltd., kuram netieši pieder arī gandrīz puse Kolonnas un Douglas veikalu tīkla, sekojusi arī Strēlnieku ielas 7 zemesgabala pārdošana.
Kā rāda zemesgrāmata, zemesgabalu, kuru AS Kolonna 2004. gadā bija iegādājusies par 1,63 miljoniem latu, mazpazīstamā SIA AP Vecrīga šā gada aprīļa vidū ar Parex bankas piekrišanu iegādājusies par 1,75 miljoniem latu.
No Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas datiem gan pilnībā nav skaidrs ne tas, cik no šīs darījuma summas tiks citiem Plaudes-Rēlingeres kreditoriem, ne arī tas, kādu precīzu summu izdevies atgūt Parex bankai, kura jau dzēsusi uz šo īpašumu uzliktās iespaidīgās hipotēkas.
Taču ir skaidrs, ka lielākajai daļai darījumā izmantoto līdzekļu ir Krievijas izcelsme. Kā rāda Lursoft datu bāze, 25% SIA AP Vecrīga pieder tikpat mazpazīstamajai SIA Alfa Property Invest, bet 75% - SIA San Galli.
Savukārt šo uzņēmumu īpašnieki meklējami ārpus Latvijas: Alfa Property Invest vienīgā īpašniece saskaņā ar Lursoft datiem ir Vācijā dzīvojošā Isanna Bruka-Fišmana, bet San Galli – Sanktpēterburgas iedzīvotājs Dmitrijs Stolovs.
Šis ir jau otrais lielais AP Vecrīgas pirkums: pagājušā gada septembrī tā par 2,07 miljoniem latu jau iegādājās zemesgabalu ar ēku Vecrīgā, Tirgoņu ielā 11/13 un 15.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.