Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) grozījumus Ministru kabineta noteikumos saistībā ar pases un personas apliecības jeb identifikācijas (ID) kartes saņemšanu, nodevu apmēru noapaļojot uz augšu līdz veselam skaitlim, tomēr sagatavojusi nevis dīvainas „izmaksu optimizēšanas”, bet vienkārši nodevu paaugstināšanas vārdā, - tas skaidri izriet no iestādes skaidrojuma, saņemot oficiālu informācijas pieprasījumu.

Mediji nesen informēja, ka iestāde iecerēto nodevu summu noapaļošanu uz augšu sauc par „izmaksu optimizēšanu”, ko „mums 2015. gadā revīzijā ieteica Valsts kontrole - optimizēt un izvērtēt mūsu dokumentu izsniegšanas izmaksas”, turklāt nodevas esot nepieciešams noapaļot uz augšu, lai maksāt būtu ērtāk.

Pēc šīs versijas publiskošanas PMLP tika pieprasīts sniegt skaidrojumus par šādiem jautājumiem:

1) kā tieši šādā veidā tiks optimizētas izmaksas?

2) kādā veidā notiks izmaksu optimizēšana, palielinot valsts nodevas?

3) vai iestāde ir izskatījusi iespējas optimizēt izmaksas citos veidos? Ja jā, tad kad un kādā veidā? Ja nē, kādu iemeslu dēļ ne?

4) kādā tieši formā un veidā Valsts kontrole iestādei ir ieteikusi „optimizēt dokumentu izsniegšanas izmaksas”?

5) kad, kas un kādā tieši veidā, pēc kādas tieši metodikas iestādē ir „izvērtējis dokumentu izsniegšanas izmaksas”?

Nu PMLP ir sniegusi oficiālu atbildi, no kuras nepārprotami izriet – runa ir tikai un vienīgi par vienkāršu kārtējo nodevu paaugstināšanu, lai gan joprojām tiek apgalvots, ka „nodevas summas apmērs, kas izteikts, piemēram, 15 euro, nevis kā līdz šim - 14,23 euro, personu apliecinoša dokumenta saņēmējam ir ērtāk uztverams un rada reālāku priekšstatu, ar kādiem izdevumiem būs jārēķinās”.

Publicējam šo PMLP atbildi pilnībā:

„Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (turpmāk - Pārvalde) 2018.gada 24.jūlijā ir saņemts Jūsu 2018.gada 22.jūlija iesniegums, kurā Jūs lūdzat sniegt Jums informāciju par Pārvaldes sagatavotajiem grozījumiem, kas Jūsu ieskatā paredz palielināt maksu par pases un personas apliecības saņemšanu, nodevu apmēru noapaļojot uz augšu līdz veselam skaitlim un atbildēt uz vairākiem jautājumiem par izmaksu optimizēšanu un par dokumentu izsniegšanas izmaksu izvērtēšanu.

Informējam, ka Pārvalde ir sagatavojusi noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2012.gada 21.februāra noteikumos Nr.133 “Noteikumi par valsts nodevu par personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu”” (turpmāk - projekts) un nosūtījusi to izvērtēšanai Iekšlietu ministrijai, kas ir ierasts tiesību aktu izstrādes process.

Pārvalde norāda, ka projektā un arī tā pamatojumā nav paredzēta valsts nodevu vai izmaksu optimizēšana.

Pārvaldes pārstāvis Ģirts Pommers 2018. gada 9.jūlijā publicētajā raidījuma “LNT Ziņas” sižetā “Plāno palielināt maksu par pases un ID kartes saņemšanu” kā skaidrojošu sinonīmu valsts nodevu precizēšanai izmantoja vārdu salikumu “optimizēt un izvērtēt dokumentu izsniegšanas izmaksas.”, kas, iespējams, ir radījis iespaidu, ka ar projektu tiks veikta valsts nodevu un izmaksu optimizēšana.

Atbildot uz Jūsu iesniegumu, sniedzam Jums visu Pārvaldes rīcībā esošo informāciju par projektu un apsvērumus, kas skar valsts nodevas noteikšanu par personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu.

Lai veicinātu sabiedrības līdzdalību gan Pārvaldes mājas lapā, gan Iekšlietu ministrijas mājas lapā jau savlaikus, proti, 2018.gada 12.jūnijā, tika publicēts “Paziņojums par līdzdalības iespējām noteikumu projekta “Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 21.februāra noteikumos Nr.133 “Noteikumi par valsts nodevu par personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu”” izstrādes procesā”, kā arī sagatavotais projekts un sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija). Viedokļus, iebildumus un priekšlikumus tika lūgts iesniegt līdz 2018.gada 20.jūlijam. Ar informāciju, kas tika publicēta, var iepazīties šeit: http://www.iem.gov.lv/lat/sadarbiba ar nvo/diskusiju dokumenti/?doc=40502

Pārvalde novērtē, ka jau agrīnā projekta izstrādes stadijā noteikumu apspriešanā ir aktīvi iesaistījušies gan masu mediji, gan sabiedrība.

Vēršam Jūsu uzmanību uz 2018.gada 12.jūnijā publicētajā informācijā norādīto, ka projekta mērķis ir precizēt līdz šim noteiktās valsts nodevas par pases un personas apliecības izsniegšanu, piedāvājot tādu risinājuma veidu, ka valsts nodevu apmēri nosakāmi pilnos euro bez centiem, saglabājot pašreizējos vidējos iekasētos valsts nodevu apmērus.

Pārvaldes ieskatā, kas veidojies, arī atbildot uz apmeklētāju jautājumiem, valsts nodevas summas apmērs, kas izteikts, piemēram, 15 euro, nevis kā līdz šim - 14,23 euro, personu apliecinoša dokumenta saņēmējam ir ērtāk uztverams un rada reālāku priekšstatu, ar kādiem izdevumiem būs jārēķinās. Tāpat jāatzīmē, ka izvērtēt valsts nodevas apmēra noteikšanu pilnos euro ierosinājušas arī Latvijas pārstāvniecības ārvalstīs, ņemot vērā, ka pašreizējās valsts nodevas summas ir grūti uztveramas un pārrēķināmas citas valsts valūtā, jo pasi vai personas apliecību saņem ne vien Latvijā dzīvojošie, bet arī ne mazums ārvalstīs dzīvojošu Latvijas pilsoņu.

Pārvalde atgādina, ka šobrīd notiek izstrādātā projekta un priekšlikumu un iebildumu apspriešana Iekšlietu ministrijas struktūrvienībās, tas nav vēl virzīts tālāk izsludināšanai Valsts sekretāru sanāksmē un darbs pie projekta turpinās.

Informējam, ka šobrīd Pārvalde turpina projekta izstrādi ar mērķi rast iespēju Latvijā vismazāk finansiāli nodrošinātajiem iedzīvotājiem - bērniem līdz 20 gadu vecumam, pensionāriem un invalīdiem samazināt valsts nodevas likmi par personas apliecības izsniegšanu, ņemot vērā to, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2016.gada 8.novembra sēdes protokollēmuma Nr.60 62.§ “Informatīvais ziņojums “Par iespējamiem finansēšanas risinājumiem sertifikācijas pakalpojumu nodrošināšanai personu apliecībās (elD) un to, kā vienotu un prioritāru līdzekli personas elektroniskās identitātes nodrošināšanai,,,, (turpmāk - Protokollēmums) 2.punktu personas apliecība būs obligāts personu apliecinošs dokuments visiem Latvijas iedzīvotājiem. Šī mērķa sasniegšanai piedāvātais risinājums ir, lai nodrošinātu iespēju bērniem līdz 20 gadu vecumam, pensionāriem un invalīdiem samazināt valsts nodevas likmi par personas apliecības izsniegšanu, pārējai iedzīvotāju daļai valsts nodevas apmērs par personu apliecinoša dokumenta izsniegšanu nedaudz jāpalielina - līdz veselam euro.

Paredzamais projekta spēkā stāšanās laiks ir 2019.gada 1.janvāris - laiks, kad sākas pārejas periods personas apliecības kā obligāta personu apliecinoša dokumenta ieviešanai.

Lai gan atbilst patiesībai masu medijos izskanējusī ziņa, ka projektā tika paredzēts noteikt nedaudz augstāku valsts nodevu līdzšinējo 28,46 euro vietā par pases saņemšanu personai, kas ir sasniegusi 20 gadu vecumu, bet nav vecuma pensionārs vai invalīds, tomēr vienlaikus nepieciešams ņemt vērā arī to, ka projektā paredzēts samazināt valsts nodevas likmi no 7,11 euro uz 5 euro par personas apliecības izsniegšanu bērniem līdz 20 gadu vecumam, pensionāriem un 1. un 2.grupas invalīdiem un pase nepieciešama tikai ceļošanai ārpus Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomiskās zonas, Šveices Konfederācijas, Melnkalnes un Horvātijas. Pārvalde piedāvāja risinājumu, kurā mazāk aizsargātajām sabiedrības grupām ir paredzēta zemāka valsts nodevas likme par personas apliecības saņemšanu, it īpaši ņemot vērā, ka paredzamais projekta spēkā stāšanās laiks ir saistīts ar prognozēto jaunā parauga personas apliecību izsniegšanas uzsākšanu.

Jāatzīmē, ka jaunā parauga personas apliecības plānots izsniegt ar derīguma termiņu 10 gadi un ar 2019.gadu noteikts pārejas periods personas apliecības kā obligāta personu apliecinoša dokumenta ieviešanai. (Sīkāk skat.: Informatīvo ziņojumu “Par iespējamiem finansēšanas risinājumiem sertifikācijas pakalpojumu nodrošināšanai personu apliecībās (elD) un to, kā vienotu un prioritāru līdzekli personas elektroniskās identitātes nodrošināšanai”: http://tap.mk.gov.lv/mk7tap/?pid=40402308 un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā”: http://tap.mk. gov.lv/mk/tap/?pid=40440287).

Atbildot uz jautājumu par Valsts kontroles ziņojumā norādīto, informējam, ka Valsts kontroles ziņojums „Biometrijas pasu izsniegšanas procesa un to atbalstošo informācijas sistēmu darbības efektivitāte” ir publiski pieejams: http://www.lrvk.gov.1v/uploads/reviziiu-zinoiumi/2014/2.4.1- 10 2014/zinoiums bez ipinformaciias.pdf.

Atbildot uz Jūsu jautājumu par valsts nodevas apmēra un izmaksu aprēķināšanas metodiku, paskaidrojam, ka projektā nav piedāvāta jauna valsts nodevas apmēra aprēķināšanas metodika. Vispirms nepieciešams norādīt, ka pašreiz spēkā esošie valsts nodevas apmēri tika noteikti, izstrādājot Ministru kabineta 2012.gada 21.februāra noteikumus Nr.133 “Noteikumi par valsts nodevu par personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu” (turpmāk - Noteikumi Nr.133) un šo noteikumu anotācijā izklāstīts tiesiskā regulējuma mērķis un būtība. Nodevu apmēri tika noteikti, nodrošinot personai izvēles iespēju saņemt obligātu personu apliecinošu dokumentu, kura izmaksas nepārsniedza iepriekš noteiktās personu apliecinošā dokumenta izmaksas.

Noteikumu Nr.133 anotācijā paredzēts saglabāt atvieglojumus par personu apliecinoša dokumenta izsniegšanu šādām personu kategorijām:

-     persona, kura, iesniedzot dokumentus pases vai personas apliecības izsniegšanai, nav sasniegusi 20 gadu vecumu;

-     persona, kura sasniegusi likumā „Par valsts pensijām” 11.panta pirmajā daļā noteikto vecumu;

-     persona, kurai piešķirta vecuma pensija un kura uzrāda pensionāra apliecību;

1. vai 2.grupas invalīds, kurš uzrāda invalīda apliecību.

Papildus tika noteikti atvieglojumi par personu apliecinoša dokumenta izsniegšanu personai, kura mainījusi uzvārdu sakarā ar laulībām un saglabāti atvieglojumi par personu apliecinoša dokumenta izsniegšanu 2 darbdienu laikā šādos gadījumos:

-     ja personai nepieciešama ārstēšanās ārvalstī;

-     ja personai nepieciešams izbraukt uz ārvalsti tuvinieka slimības vai nāves gadījumā;

-     ja persona mainījusi uzvārdu, noslēdzot laulību, un 30 dienu laikā pēc laulības noslēgšanas iesniegusi dokumentus pases vai personas apliecības izsniegšanai. Noteikumos Nr.133 tika mainīts vecums no 18 gadiem uz 20 gadiem personām,

kam nosakāmi atvieglojumi par personu apliecinoša dokumenta izsniegšanu divu darbdienu laikā, ja persona dodas izglītības iestādes vai organizācijas rīkotā braucienā uz ārvalstīm, ka arī noteikts izglītības iestādes audzēkņa vecuma ierobežojums - 24 gadi - atvieglojuma piemērošanai. Noteikumi papildināti ar personu kategoriju, kam noteikti atvieglojumi par personu apliecinoša dokumenta izsniegšanu divu darbdienu laikā - persona ir naturalizējusies.

Noteikumi Nr.133 saglabāja iepriekšējo kārtību, ka valsts nodevu nemaksā persona, kura atrodas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā un iesniedz Pārvaldē šādu faktu apliecinošu dokumentu.

Noteikumos Nr.133 tika noteikts, ka valsts nodeva ir maksājama par Latvijas pilsoņa personas apliecības, Latvijas nepilsoņa personas apliecības, citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsoņa personas apliecības un uzturēšanās atļaujas izsniegšanu. Noteikumos tika noteikts, ka valsts nodeva maksājama par Latvijas pilsoņa un Latvijas nepilsoņa pases, kā arī bezvalstnieka, bēgļa un personas, kurai piešķirts alternatīvais statuss, ceļošanas dokumenta izsniegšanu.

Tāpat iepriekš minētajā Noteikumu Nr.133 anotācijā detalizēti tika izklāstīta arī tiesiskā regulējuma finansiālā ietekme.

Noteikumos Nr.133 valsts nodevu apmēri tika noteikti tā, ka gadījumā, ja persona izvēlas saņemt personas apliecību, viņai jāmaksā mazāka valsts nodeva nekā par pases saņemšanu, vai ja persona vēlas saņemt gan personas apliecību, gan pasi, valsts nodevas apmērs par pases izsniegšanu ir mazāks nekā gadījumā, ja persona izvēlas saņemt tikai pasi. Vienlaikus, personām, kas jau izmanto vai ir plānojušās izmantot elektroniskā paraksta sniegtās iespējas, vairs nav jāiegādājas atsevišķa elektroniskā paraksta viedkarte (saskaņā ar uzticamā sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja informāciju tajā laikā tā maksāja sākot no 19,99 Ls), jo elektroniskā paraksta radīšanas funkcionalitāte tika nodrošināta, saņemot personas apliecību. Atvieglojumi par personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu saglabāti, izmantojot līdzšinējos principus.

Pilns valsts nodevas noteikšanas aprēķins ir publiski pieejams Noteikumu Nr.133 anotācijā: http://tap.mk.gov.1v/lv/mk/tap/?pid=40237405

Dokumenti

FotoFotoFotoFoto

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...