Policija nespēj paskaidrot, kāpēc tās darbinieki paši rakņājušies pa aizturētā meklēšanas vienības „Brālība” vadītāja „trofejām”
PIETIEK02.11.2017.
Komentāri (39)
Iesaki rakstu: 
Persona, kas vakar Ķekavas pagasta Jaunsilā aizturēta sprāgstvielu un ieroču glabāšanas lietas ietvaros, ir meklēšanas vienības Brālība (attēlā - vienības pasākums Ķekavā) valdes priekšsēdētājs Jurijs Teteris, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija. Tikmēr Valsts policija nespēj paskaidrot – kāpēc Valsts policijas darbinieki bez sprāgstvielu ekspertu klātbūtnes ir sākuši rakņāties pa aizturētā dzīvesvietā esošajām „trofejām”, kā rezultātā viena no tām policistam rokās uzsprāgusi.
Valsts policija šodien oficiāli paziņoja tikai to, ka vakar Rīgā, Rīgas reģionā un Tukuma novadā veiktas kopumā 12 kratīšanas saistībā ar iespējamu nelikumīgu šaujamieroču munīcijas un sprāgstvielu glabāšanu un vienā no tām detonējusi pagaidām nenoskaidrota ierīce un cietis policists.
Taču, pēc Pietiek rīcībā esošām ziņām, sprādziens noticis, kad Valsts policijas darbinieki paši sākuši rakņāties pa kratīšanā uzietajām „militārajām trofejām”. Šī rakņāšanās sākusies, nepiesaistot šādos gadījumos nepieciešamos sprāgstvielu ekspertus, lai gan jau no pirmā acu uzmetiena ir bijis skaidrs, ka darīšana ir arī ar iespējamām sprāgstvielām.
To apliecina arī policijas kopējie dati par kratīšanās izņemto – tostarp 40 kilogramiem trotila, 28 šaujamieročiem, 75 spridzināšanas ietaisēm un to sastāvdaļām, kā arī ieroču detaļām un munīciju.
Turklāt sprādziens noticis nevis kāda īsta „melnā arheologa”, bet gan pietiekami labi zināma cilvēka - meklēšanas vienības Brālība valdes priekšsēdētāja Jurija Tetera dzīvesvietā Jaunsila ciematā. Šī organizācija pēdējos gados vairākkārt pieminēta saistībā ar oficiāliem piemiņas pasākumiem, izstādēm utml.
Tā, piemēram, pirms pieciem gadiem Brālība ar Ķekavas novada pašvaldības atbalstu Ķekavas novada Truseļu kapos svinīgi pārapbedīja (attēlā) septiņu latviešu strēlnieku mirstīgās atliekas, kas atrastas Ķekavas novada Mazručku mājas pagalmā.
Savukārt pirms diviem gadiem Brālība piedalījās izstādes Kara ceļi Ķekavas novadā rīkošanā, kurā bija apskatāmas meklēšanas vienības šajā apkaimē atrastās kara laika liecības.
Foto no kekava.lv
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.