Policija pēc septiņus gadus ilgas „snaudas” kratīšanas laikā otrās grupas invalīdam izņem visus iekrājumus, neatstājot iespēju nopirkt ķīmijterapijas zāles
PIETIEK31.07.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai gan kriminālprocess par slepkavības mēģinājumu un krāpšanu ierosināts jau 2016.gadā un aizdomās turamais līdz šim ne reizi nav nedz izsaukts uz policiju, nedz pratināts, šā gada 19.jūlijā plkst.7 no rīta Rīgas reģiona pārvaldes 1.biroja 1.pārvaldes darbinieki ar četriem auto, astoņu cilvēku sastāvā ieradās uz kratīšanu aizdomās turamā mātes dzīvoklī.
Kratīšanā, apgriežot otrādi visu māju, tika izņemts mobilais telefons, dators, kā arī aizdomās turamā no 243 eiro mēnesī lielās invaliditātes pensijas un no pēdējo mēnešu laikā saņemtajiem ienākumiem par sniegtajiem pakalpojumiem veidotie uzkrājumi 2000 eiro apmērā.
A.Volkovs vērsies ar iesniegumu policijā, lūdzot atdot naudas līdzekļus vismaz vienas minimālās algas apmērā jeb 620 eiro. A.Volkovs ir gatavs uzrādīt bankas konta izdruku, kurā redzams, ka viņš oficiāli uz līguma pamata saņēmis maksājumus, bet naudu izņēmis no bankomāta un glabājis mājās skaidrā naudā.
A. Volkovs ir 2.grupas invalīds sakarā ar onkoloģisku saslimšanu, kurš rūpējas arī par 14 gadus veco dēlu ar īpašām vajadzībām. Dažas dienas pēc policijas iebrukuma invalīda ārsts izrakstījis ķīmijterapijas medikamentus, kurus aizdomās turamais nevar iegādāties, jo atstāts bez iztikas līdzekļiem.
Taču policija viņam atteikusi, atteikumu pamatojot ar to, ka vispirms jāpārbauda, vai nauda nav noziedzīgas izcelsmes. Aizdomās turētais ir neizpratnē, kādā tieši veidā banknotes varētu "pastāstīt" par savu izcelsmi septiņus gadus pēc kriminālprocesa ierosināšanas.
Turklāt policijas veiktajās darbībās ir vairākas dīvainības. Kratīšanas veiktas gan viņa mātes dzīvoklī, gan mātei piederošajā vasarnīcā Jūrmalā, taču ne aizdomās turētā deklarētajā dzīvesvietā. Nav arī īsti saprotams, kādēļ kratīšanas veiktas septiņus gadus pēc kriminālprocesa ierosināšanas.
Turklāt nav saprotams, kāpēc izmeklētāja Santa Razgele septiņus gadus pēc kriminālprocesa ierosināšanas lietā, kur jau procesa ierosināšanas brīdī bija zināms aizdomās turamais, nolēmusi beidzot veikt kādas procesuālās darbības, bet līdz tam pat aizdomās turamo nebija izsaukusi uz pratināšanu.
Neatbildēts ir arī jautājums, kādēļ pēkšņi tika izlemts tērēt nodokļu maksātāju naudu, lai pie otrās grupas invalīda uz kratīšanu ierastos ar četrām automašīnām astoņu cilvēku sastāvā un pēc tam vēl visi četri auto kopā jau ar rokudzelžos saslēgto A.Volkovu dotos uz Jūrmalu, lai turpinātu kratīšanu jau aizdomās turētā mātes vasarnīcā, turklāt vēl piesaistot privātkompānijas kinologu ar suni.
Turklāt policija, veicot kratīšanu, pārkāpusi tiesas izdotās kratīšanas sankcijas robežās. Tiesa ļāva kratīšanas laikā izņemt mobilo tālruni un dokumentus, kas saistīti ar pirms septiņiem gadiem notikušu krāpšanu, bet ne naudu un pulksteni.
Latvijas likumi nosaka, ka tiesu izpildītājiem, piedzenot parādus, ir pienākums personas rīcībā atstāt finanšu līdzekļus vismaz vienas minimālās algas apmērā mēnesī, kā arī vismaz pusi no minimālās algas, ja tiek piedzīti parādi par administratīvajiem vai krimināliem pārkāpumiem.
Attēlā - Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks.
Seko mums 
Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 16. novembrī izlēma laikā no 2023. gada 7. decembra līdz 2024. gada 5. janvārim rīkot parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētā likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanu.
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
