Policijas inspektorei 92 000 eiro parādsaistības neesot pazudušas, tikai piemirsušās
PIETIEK17.03.2015.
Komentāri (6)
Iesaki rakstu: 
Valsts policijas Iekšējās drošības birojs pārbaudē konstatējis, ka Rīgas reģiona pārvaldes inspektorei Jekaterinai Karpovai iepriekš amatpersonas deklarācijā norādītās 92 tūkstošu eiro parādsaistības nekur nav pazudušas, viņa tikai kļūdaini aizpildījusi deklarāciju, tādēļ nekādu sods viņai nav piemērots, bet informēts Valsts ieņēmumu dienests (VID), kurš viņu par šo „kļūdu” sodījis ar 30 latu (42 eiro) naudassodu.
Pietiek jau ziņoja, ka pēc kāda lasītāja vēstules publiskošanas par „izčibējušajām” parādsaistībām Karpovas amatpersonas deklarācijā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins Valsts policijas Iekšējās drošības birojam šo lasītāja pamanīto faktu nosūtīja dienesta pārbaudes uzsākšanai.
„J.Karpova, sākot pildīt savus pienākumus 2011. gada 10. janvārī, uzrāda parādsaistības 94 625.21 EUR. Deklarācija par 2010. gadu - saistības 92 132.87 EUR Bet deklarācijā par 2011. gadu - parādsaistību vairs nav!? Ņemot vērā šīs amatpersonas atalgojuma līmeni un vispārīgo nesodāmības sajūtu starp policijā strādājošajiem, uzskatu, ka būtu nepieciešams aktualizēt šo jautājumu un izmantot jūsu iespējas patiesības noskaidrošanā,” rakstīja Pietiek lasītājs.
Pārliecinoties, ka VID publiskajā datu bāzē atrodamā informācija sakrīt ar lasītāja ziņoto, Pietiek vērsās ar jautājumiem Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldē, un izrādījās, ka arī tai publiskie dati ir bijis pārsteigums.
„Iepriekš Valsts policijas (VP) Rīgas reģiona pārvaldes vadība nebija informēta par šiem faktiem, tādēļ pateicamies, ka vērsāt mūsu uzmanību uz tiem. Pēc Jūsu jautājumu saņemšanas pārliecinājāmies, ka VID publiski pieejamajā datu bāzē patiesi nav atspoguļoti nekādi dati, kas izskaidrotu, kādā veidā darbiniece varētu būt dzēsusi savas parādsaistības. A. Grišins šodien ir nosūtījis Jūsu vēstulē minētos faktus VP Iekšējās drošības birojam dienesta pārbaudes uzsākšanai,” informēja pārvaldes preses pārstāvis.
Kā Pietiek tagad informēja policijas preses sekretārs Toms Sadovskis, Iekšējās drošības birojs konstatējis, ka parādsaistības nekur nav pazudušas, bet Karpova vienkārši esot kļūdaini aizpildījusi deklarāciju. „Tāpēc policija informēja Valsts ieņēmumu dienestu, kura kompetencē ir izvērtēt šādas kļūdas un lemt par soda piemērošanu,” norādīja policijas pārstāvis.
Valsts ieņēmumu dienesta Sabiedrisko attiecību daļas galvenā speciāliste Kristīne Augstkalne-Jaunbērziņa Pietiek informēja, ka VID Nodokļu pārvaldes Valsts amatpersonu datu administrēšanas daļa, veicot Karpovas valsts amatpersonas deklarācijas par 2011.gadu pārbaudi, konstatēja, ka J.Karpova minētajā deklarācijā nav norādījusi parādsaistības 96 859,28 EUR apmērā. Karpovai sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols, un pieņemts lēmums par administratīvā soda uzlikšanu 30,00 latu (42 eiro) apmērā.
VID arī atgādina, - lai deklarācija būtu pareizi aizpildīta, pirms deklarācijas iesniegšanas ir jāpārbauda, vai deklarācijā ir norādīta visa norādāmā informācija atbilstoši likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” un Ministru kabineta noteikumu „Kārtība, kādā aizpildāmas, iesniedzamas, reģistrējamas un glabājamas valsts amatpersonu deklarācijas un aizpildāmi un iesniedzami valsts amatpersonu saraksti” prasībām.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
