Policijas inspektores sūdzības atklāj paviršības un nolaidību KNAB darbā

Iesaki rakstu:

Pietiek jau ziņoja, ka portāla rīcībā nonācis KNAB atzinums, no kura izriet, ka par liela apjoma narkotiku kontrabandu nesen notiesātais Igors Rekalovs vērsies birojā ar sūdzību par Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes Narkotiku apkarošanas biroja vecākās inspektores Irinas Petrovas rīcību.

KNAB konstatējis, ka inspektore Petrova lūgusi viņu atzīt par cietušo kriminālprocesā, kurā apsūdzētais ir šis pats Rekalovs. Cik zināms Pietiek, kriminālprocess saistīts ar ļoti asu Petrovas un Rekalova kā aizdomās turētā sarunu 2010. gada 5. jūlijā, no kuras Petrova izdarījusi secinājumu, ka Rekalovs viņai izteicis izrēķināšanās draudus.

Taču vienlaikus KNAB konstatējis, ka pat vēl gandrīz trīs mēnešus pēc šīs „sarunas”, 2010. gada septembra beigās Petrova, kas jau atzīta par cietušo, attiecībā uz Rekalovu kā aizdomās turēto narkotiku kontrabandas lietā veikusi „speciālo izmeklēšanas darbību (sakaru līdzekļu kontroli)”.

Faktiski KNAB konstatējis, ka vienas konkrētas personas – Rekalova – krimināllietu ir izmeklējusi policijas darbiniece, kas citā krimināllietā ir atzīta par cietušo no šī te paša Rekalova, līdz ar ko viņas objektivitāte izmeklēšanā varētu būt bijusi vismaz apšaubāma. Taču nekādu sodu KNAB saistībā ar iestājušos noilgumu nav varējis uzlikt.

Taču, kā izrādās, pat šis atzinums tā arī nav stājies spēkā, jo inspektore Petrova izmantojusi visas iespējas, lai to apstrīdētu. Viņa ar sūdzībām ir vērsusies gan pie KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka, gan pie ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera, paziņojot, ka KNAB „Kriminālprocesa normu interpretācija ir klaji pretrunā Kriminālprocesa likumā minētajam interešu konflikta apstāklim, izvērtējot Kriminālprocesa likumā minētos interešu konflikta apstākļus".

Policijas inspektores apsvērumi ir šādi – viņa neesot veikusi nekādas izšķirošas darbības Rekalova „narkotiku kriminālprocesā”, savukārt Rekalova „draudēšanas kriminālprocesam” ar to nav nekāda sakara. Turklāt sūdzībās, kuru Pietiek šodien publisko līdz ar citiem dokumentiem, policijas inspektore norāda arī uz veselu virkni KNAB amatpersonu paviršu un nolaidīgu darbību lietas izskatīšanā.

„Lietā nav arī pieprasījuma par to, vai esmu informējusi augstāko valsts amatpersonu par 2010.gada 5. jūnija notikumu, bet savā lēmumā [KNAB darbinieks] A.Donskis uz neesošu dokumentu pamata izdara secinājumu, ka „I.Petrovas darbībās, neinformējot augstāko valsts amatpersonu par savu atrašanos interešu konflikta situācijā, ir saskatāmas pazīmes, kas liecina par Likuma 21.panta pirmās daļas 1.punktā valsts amatpersonai noteikto pienākumu neievērošanu,” sūdzībā min Petrova, apliecinot - KNAB darbinieks lēmumu pieņēmis, pat nemēģinot noskaidrot lietas apstākļus.

Tāpat, kā norāda Petrova, KNAB izmeklētajā lietā „nemaz nav tikusi pieprasīta informācija no kriminālprocesu uzraugošā prokurora, kurš saskaņā ar Kriminālprocesa likumu veica uzraudzību minētajā kriminālprocesā, gan par to, vai izveidojusies situācija tika apspriesta un kāds lēmums pieņemts”.

Inspektore minējusi pat atklāti komiskas KNAB darba paviršības: „Lietas materiāli sašūti ar skavotāju, kartona vākos, uz kuriem redzams uzraksts „Pārbaudes materiāls". Nekur nav norādīts lietas (materiāla) numurs, reģistrācijas numurs vai kāda cita norāde tā identificēšanai. Lietas materiāli nav sašūti likumā noteiktajā kārtībā, apzīmogoti un apliecināti ar parakstu, trūkst lietas materiālu saraksta.”

Taču KNAB vadība uz visiem norādītajiem paviršības un nolaidības faktiem vienkārši nav reaģējusi. Kā rāda dokumenti, nu jau bijušais KNAB priekšnieka vietnieks Alvis Vilks, kurš tagad strādā AS Latvijas Gaisa satiksme, uz visiem aprakstītajiem faktiem vienkārši nav reaģējis, vienīgi paziņojot Petrovai, ka viņas sūdzība netiek apmierināta.

Savukārt tas, kādu atbildi uz sūdzību par KNAB rīcību Petrova saņēmusi no Ģenerālprokuratūras, pagaidām nav zināms, - Kalnmeiers jau vairākas dienas par šo lietu klusē.

Seko mums