Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kad pirms nepilniem trim mēnešiem Baibai Rubesai kā Rail Baltica projekta īstenotāja – uzņēmuma RB Rail AS valdes priekšsēdētājai un izpilddirektorei tika izteikta neuzticība, viņa nāca klajā ar virkni skaļu paziņojumu, kas lika domāt pat par uzņēmumā notikušiem noziedzīgiem nodarījumiem. Tagad Valsts policijas veiktā pārbaudē ir noskaidrots, ka B. Rubesas vēstījumi ir bijuši daļēji nepatiesi, daļēji pamatīgi pārspīlēti, taču pati izpilddirektore policijai taisnojusies, ka viņai neesot bijis nodoma celt kādam neslavu.

Šā gada 1. februārī triju Baltijas valstu kopīgi izveidotās akciju sabiedrības RB Rail AS Lietuvas un Igaunijas dalībnieki izteica neuzticību B. Rubesai kā uzņēmuma vadītājai, un pēc īsas pauzes B. Rubesa atbildēja ar šķietami ļoti nopietniem paziņojumiem saistībā ar kopuzņēmuma pārvaldē notiekošo.

B. Rubesa publiski pavēstīja, ka vārdā nenosauktas personas „no augšas” esot iejaukušās uzņēmuma iepirkumu procesos un ka tāpat „no augšas” esot izdarīts spiediens uz uzņēmuma valdi, lai tā pieņemtu, iespējams, valstij neizdevīgus un kaitējošus lēmumus,

Tāpat RB Rail AS vadītāja paziņoja, ka vārdā nenosauktas personas esot iejaukušās uzņēmuma valdes locekļu atlases procesā un arī mēģinājušas nepieļaut efektīvu Rail Baltica projekta ieviešanu. Taču šiem skaļajiem paziņojumiem turpinājuma nebija, un B. Rubesa neminēja nevienu konkrētu personu, kas būtu vainojama viņas minētajos pārkāpumos.

Pirmais resorisko pārbaudi saistībā ar B. Rubesas paziņojumiem pabeidza Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Slēdzienu, ka augstās amatpersonas paziņojumi ir izrādījušies tukši, KNAB priekšnieks Jēkabs Straume formulēja šādi: „Netika gūts apstiprinājums ziņām, kas norādītu uz iespējami notikušu noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma XXIV nodaļā „Noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā”.”

Taču daudz nopietnāku un arī ilgstošāku resorisko pārbaudi savas kompetences ietvaros nule ir pabeigusi Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 2. nodaļa, kas ir veikusi arī pašas B. Rubesas detalizētu iztaujāšanu

No B. Rubesas Valsts policijai sniegtajiem paskaidrojumiem ir izrietējis tas, kas jau iepriekš bija nojaušams, - ka pēc paziņojuma par atstādināšanu viņa nākusi klajā ar skaļiem paziņojumiem, kuri ir bijuši pilnīgi vai daļēji nepamatoti un krietni pārspīlēti.

Sakarā ar viņas publiski pausto, ka vārdā nenosauktas personas esot izdarījušas spiedienu uz RB Rail AS valdi, lai tā pieņemtu valstij neizdevīgus un kaitējošus lēmumus, B. Rubesa policijai atzinusies - patiesībā runa ir bijusi par to, ka uzņēmuma padome ir kontrolējusi valdes darbošanos.

Amatpersona policijai apgalvojusi, ka domājusi tikai un vienīgi „RB Rail AS padomes lēmumus, kura samērā bieži pieprasa papildu informāciju, skaidrojumus par jebkuru valdes lēmumu, kurš saistīts ar iepirkuma procedūrām un tas noved pie tā ka tiek paildzināta projekta ieviešanas gaita”.

Arī sakarā ar viņas publiski pausto informāciju par to, ka nenosauktas personas it kā esot iejaukušās RB Rail AS iepirkuma procesos, B. Rubesa policijai atzinusi, ka patiesībā „individuālu spiedienu no Latvijas vai Igaunijas valsts amatpersonām iepirkumu jautājumos līdz šim nav izjutusi”.

Runa esot bijusi tikai un vienīgi par to, ka divi Lietuvas pārstāvji – uzņēmuma padomes locekļi vēlējušies „iepazīties ar iepirkuma dokumentāciju pirms šīs dokumentācijas apstiprināšanas un izsludināšanas likumā noteiktajā kārtībā”, turklāt „Lietuvas likumdošana viņiem neliegtu iepazīties ar šādiem materiāliem, jo visa dokumentācija ir publiski pieejama”.

Pēc lēmuma par atstādināšanu B. Rubesa publiski bija izteikusies arī par mēģinājumiem nepieļaut efektīvu Rail Baltica projekta ieviešanu, taču paskaidrojumos policijai par par šo tēmu amatpersona varējusi minēt tikai savus iebildumus pret uzņēmumā noteikto kārtību līgumu slēgšanā un iepirkuma procedūru rīkošanā.

Visbeidzot ir izrādījies, ka arī par it kā notikušo „iejaukšanos RB Rail AS valdes locekļu atlases procesā” B. Rubesa policijai varējusi tikai norādīt uz savu neapmierinātību ar to, kā uzņēmuma akcionāri un padome ir lēmuši par „organizācijas lielumu, kā arī galveno amatpersonu atlasi”.

Ņemot vērā gan šos skaidrojumus, gan arī B. Rubesas apliecinājumu, ka „sakarā ar publiski pausto informāciju viņai nav bijis nodoms celt neslavu nevienai personai”, Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē pieņemts lēmums saistībā ar viņas izteikumiem kriminālprocesu nesākt.

Kā zināms, 22. martā RB Rail AS padome nolēma tomēr neatlaist B. Rubesu no amata, kas viņai pērn ienesis vairāk nekā 96 tūkstošus eiro (līdz ar gandrīz 27 tūkstošiem eiro AS Latvenergo padomes locekles amatā). Viņas pilnvaru termiņš beidzas šā gada oktobrī.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Dokumenti

FotoFotoFoto

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...