Iesaki rakstu: 
Jebkuras subsīdijas, valsts atbalsts ir tirgus kropļojums, kas neveicina konkurenci un gala beigās bremzē ekonomikas attīstību.
Piemēram, mums te daudz runā, ka „jāatbalsta eksporta nozare”, ar to domājot valsts naudas novirzīšanu konkrētai nozarei, faktiski konkrētiem uzņēmumiem. Latvijā tādus var pārskaitīt uz pirkstiem.
Šāda vai jebkura subsīdiju sistēma nerada spēcīgus uzņēmumus, tieši otrādi. Tā vietā, lai izdzīvotu stiprākais, tiek atbalstīts vājākais vai tas, kurš par tādu izliekas. Praksē tas būs politiski pietuvinātākais.
Subsīdiju sistēma pati par sevi rada veselu tirgu kropļojošu nozari - cīņu par tuvību politiskai silei un naudas pārdalei. To, kas saucas politbizness. Beigu galā (Latvijā šis brīdis jau ir sen klāt un demonstrē sevi ļoti spilgti), milzīga daļa ekonomikas darbojas tikai, pateicoties valsts iepirkumiem.
Parazītekonomika. Tur nav jākonkurē ar preci un kvalitāti, bet ar tuvību naudas pārdalītājiem. Vai nu sēdi ar pliku dupsi, vai saņem simtiem tūkstošu par nekam nederīgiem salātu recepšu pētījumiem.
Atbalsts ekspota nozarei vai jebkurai citai? Tikai to neapgrūtinot no valsts puses. Deregulācija, birokrātisko procedūru mazināšana, konkurētspējīgas nodokļu vides nodrošināšana. Netraucēšana. Bet ne subsīdijas vai nauda no nodokļu maksātāju kabatas.
Jāņa Ošleja pieeja ir par pretējo. Make no mistake. Dod naudu man pašam! Es esmu eksporta nozare, un es atbalstīšu naudas došanu citiem čomakiem - Gausam, piemēram.
Tā ir tīra politbiznesa formula. Ja reiz AirBaltic ir tik lielisks bizness, tāda iespēja un Latvijas lepnums, tad karogs rokā un pēc 500 miljonu uzdāvināšanas un veiksmes stāsta atbalstīšanas desmitgažu garumā laižam to putnu brīvā lidojumā! Ja tev naudu dod privātais - tātad esi to vērts. Ja nedod, tad tu neesi vērts neko. Tik vienkārši.
Es, protams, saprotu tos, kuri bauda tiešus un varbūt lētākus lidojumus. Kuram tad nepatīk dāvināts zirgs? Lielākā nauda gan aiziet Gausa un pietuvināto garantētajās algās, bet kas man par to? Lai savāc tas vācu barons, ja atmet man drupačas. Man nav žēl?
Jā, bet risks par simtiem miljonu pazaudēšanu jau ir mums, nodokļu maksātājam. Kad lidojiet pa tiešo un ar šiku, ziniet, ka nauda nāk no tā paša maka, kurš nespēj sakasīt pārdesmit miljonus onko pacientiem vai smagi slimo bērnu ārstēšanai. Mūsu cilvēkiem, ja kādam tas kaut ko izsaka un ir kādā vērtē.
Un nē, tas nav „eto drugoje”. Politbiznesa būtība vienmēr ir šāda - nekrietna un smirdīga. Lai vai cik iedvesmojoši reizēm izklausītos „valsts atbalsts nacionālajam lepnumam”.
Ja interesē, par šo var palasīties austriešu ekonomikas skolas emuārus, piemēram, šeit:
https://mises.org/online-book/man-economy-and-state-power-and-market/5-binary-intervention-government-expenditures/1-government-subsidies-transfer-payments
Seko mums 
Nu laikam arī man pietiek! Sakarā ar jaunievēlētā Latvijas Jātnieku federācijas (LJF) prezidenta A.Draudiņa paziņojumu par nepamatoti zemu cenu par boksu Kleistos ļoti gribas arī man izteikties!
Latviešu dzīve vairs nav tik harmoniska kā vecos labos laikos, kad sabiedrības galvenie uzkarsumi bija problēma, ka ministrs ar valsts transportlīdzekli cauri visai pilsētai pārved pašam piederošo drēbju skapi no iepriekšējās dzīvesvietas pie ceturtās laulenes, jaunās mīļotās sieviņas, un nenorēķinās par eksprešu pakalpojumu no savas kabatas.
Mūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu. Valsts finansējumu kultūras projektiem VKKF savos izsludinātajos konkursos sadala atbilstoši katras nozares ekspertu komisijas slēdzienam – VKKF padome pieņem lēmumu, balstoties uz šiem ekspertu ieteikumiem. Un tiesa lēmusi, ka konkrētais padomes lēmums par finansējuma nepiešķiršanu mūzikas un mākslas attīstības fondam “Balsis” ir prettiesisks.
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
