Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Aizvadītajā nedēļā Saeima apstiprināja nākamā gada budžetu. Kā jau bija gaidāms, nekādu īpašu jaunumu budžeta apstiprināšanā nebija. Debatēs uzstājās galvenokārt opozīcijas deputāti, kuri ar retiem izņēmumiem lielākoties runāja dažādas muļķības vai raudāja par slikto valdošo koalīciju un vainoja visos pasaules grēkos Krišjāņa Kariņa vadīto valdību. Interesanti, ka pēc divu dienu ilgas izrādīšanās otrās dienas vakarā pulksten sešos – tieši darba dienas beigās – opozīcija pēkšņi pameta parlamenta zāli un balsošanā nepiedalījās, kas ļāva valdošās koalīcijas partijām negaidīti ātri pieņemt budžetu.

Lielākās kaislības sākās pēc tam, kad tika pieteikta parakstu vākšana referenduma rīkošanai par Saeimas atlaišanu. Sociālajos tīklos daudzi ierakstījuši kaislīgus izteikumus, aicinot piedalīties šajā parakstu vākšanā vai arī to ignorēt. Vēl ir grūti prognozēt, kā beigsies šī kampaņa par parakstu vākšanu referenduma rīkošanai un arī iespējamo referenduma rīkošanu.

Interesantāki šķiet notikumi Rīgas domē, kur “Saskaņa” pieprasīja pārtraukt sadarbību ar Neatkarīgo deputātu frakciju, kuru veido no partijas izslēgtie Vadims Baraņņiks, Aleksejs Rosļikovs, Vitālijs Dubovs un Valērijs Petrovs. “Saskaņa” paziņoja, ka pārtrauc sadarbību ar “Gods kalpot Rīgai”, ja tā neatteiksies no sadarbības ar Baraņņika pārstāvēto frakciju. Uz “Saskaņas” frakcijas sanāksmi bija ieradies partijas smagsvars Jānis Urbanovičs, kuram tobrīd vajadzētu atrasties Saeimā un balsot par budžeta pieņemšanu. Viņš stāstīja, ka Rīgas domes “Saskaņas” frakcija sākšot streiku itāļu gaumē un darīšot tikai to, ko pieprasa likums.

Pēc “Saskaņas” paziņojuma pēkšņi aktīvs kļuva Baraņņiks. Viņš nolēma nomainīt Rīgas Centrāltirgus valdi, sakot, ka uzņēmums jau otro gadu strādā ar zaudējumiem. Valdei arī neesot vīzijas, kā pelnīt. Tāpat Baraņņiks uzdeva “Rīgas satiksmes” vadībai izvērtēt, vai tai nodarītajos zaudējumos nav vainojams arī bijušais mērs Nils Ušakovs, kurš bija kapitāldaļu turētājs šajā pašvaldības uzņēmumā.

Tautā runā, ka Centrāltirgus jau ilgi ir viens no galvenajiem nesaskaņu iemesliem Rīgas domes valdošajā koalīcijā. Var tikai minēt, kāpēc Ušakovam un “Saskaņai” ir tik svarīga kontrole pār šo pašvaldības uzņēmumu. Piemēram, izteiktas versijas, ka Ušakovam ir svarīgi paturēt kontroli pār vairākiem iecerētiem projektiem Centrāltirgū, turklāt tajā regulāri naudu pelnījuši arī daudzi “Saskaņas” konsultanti un padomnieki. Tiek runāts, ka Centrāltirgū daļu teritorijas gribot privatizēt kāds sens Ušakova čoms, piemēram, ticis minēts Ēriks Teilāns, kurš agrāk bija Ušakova padomnieks un tagad ir kļuvis par Monako rezidentu.

Baraņņika lēmums par Centrāltirgus valdes maiņu un vairāku darbinieku rotācijām šajā uzņēmumā ir uzskatāms par kara pieteikumu “Saskaņai” un liecina, ka Baraņņikam vairs nav ko zaudēt. Komentējot situāciju, Petrovs izteicās, ka neatkarīgie deputāti bijuši neērti ne tikai “Saskaņai”, bet arī “Gods kalpot Rīgai”, jo tiem bijis atšķirīgs viedoklis par atkritumu apsaimniekošanu Rīgā un dažādu līgumu pagarināšanu Centrāltirgū. Kā zināms, “Gods kalpot Rīgai” frakcijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko vairākkārt ticis dēvēts par atkritumu izvešanas monopola izveidošanas “politisko krusttēvu” Rīgā.

Šāds kariņš starp Baraņņika vadīto frakciju un “Saskaņu” ir interesants tajā ziņā, ka visi četri frakcijas deputāti agrāk bija aktīvi un uzticami Ušakova atbalstītāji. Ušakovs izveidoja biedrību “9.maijs.lv”, kas ar Krievijas vēstniecības atbalstu rīko pasākumus pie tā sauktā Uzvaras pieminekļa Pārdaugavā. Sākumā Ušakovs bija šīs biedrības vadītājs, bet pēc tam savā vietā kā pēcteci atstāja Baraņņiku, kurš šo biedrību vada arī tagad. Pēc KNAB sāktajām pārbaudēm “Rīgas satiksmē” Rosļikovs bija viens no tiem, kas organizēja mītiņu Ušakova atbalstam, lai iestāstītu “Saskaņas” vēlētājiem, ka KNAB vēršas pret Ušakovu tāpēc, ka viņš ir krievs. Savukārt Petrovs ticis minēts kā viens no vislabāk atalgotajiem konsultantiem Rīgā.

Baraņņika pārstāvētās frakcijas deputāti vairākkārt ir izteikušies, ka plāno veidot jaunu partiju uz nākamajām pašvaldību vēlēšanām. Iespējams, tas ir viens no iemesliem, kāpēc Ušakovs un “Saskaņa” atkal grib iespējami ātrāk sarīkot ārkārtas vēlēšanas Rīgā, lai izvairītos no iespējamās konkurences par tā sauktajiem krievvalodīgajiem vēlētājiem.

Pēc “Saskaņas” ultimāta “Gods kalpot Rīgai” nolēma pārtraukt sadarbību ar Baraņņika pārstāvēto frakciju. Rīgas mērs Oļegs Burovs ir izteicies, ka cer uz situācijas stabilizēšanos Rīgas domē. Tomēr gadījumā, ja tas nenotiks, labāk būtu rīkot ārkārtas vēlēšanas.

Pēc svētkiem no vicemēra amata tika atbrīvots Baraņņiks, kurš zaudēja arī valdes locekļa amatu Rīgas brīvostā. Pēc “Saskaņas” prasības no amata plānots atcelt arī Rosļikovu, kurš ir Pilsētas attīstības komitejas vadītājs.

Tas nozīmē, ka valdošā koalīcija Rīgas domē zaudējusi vairākumu un tajā paliks tikai 28 pašvaldības deputāti. Burovs cer uz sadarbību ar frakciju “Rīgai”, ko vada Oskars Putniņš un kurā ir četri deputāti. Kā pēdējā frakcijai pievienojās bijusī Nacionālās apvienības frakcijas deputāte Baiba Broka. Dzirdēts viedoklis, ka viņa būtu gatava atbalstīt Burova darbību Rīgas mēra amatā.

Burovs atzina, ka ir gatavs sākt sarunas par atbalstu ar citiem deputātiem, bet gadījumā, ja nekas nesanāks, Rīgā būs ārkārtas vēlēšanas. Interesanti, ka “Saskaņa” un Ušakovs mēģināja panākt ārkārtas vēlēšanas Rīgas domē uzreiz pēc tam, kad tika ievēlēts Eiropas Parlamentā un aizbēga uz Briseli. Toreiz par ārkārtas vēlēšanām aktīvi runāja arī “Gods kalpot Rīgai” līderis Andris Ameriks, kurš kopā ar Ušakovu tika ievēlēts Eiropas Parlamentā.

Acīmredzot negaidīti labie Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultāti Ušakovam ir radījuši pārliecību, ka ir iespējams atgūt kontroli pār Rīgu, sarīkojot ārkārtas vēlēšanas. “Saskaņa” paļaujas uz uzticīgajiem krievvalodīgajiem vēlētājiem, kuri arī šoreiz būs gatavi balsot par Ušakovu. Nav šaubu, ka priekšvēlēšanu kampaņā Ušakovs būs redzams uz visiem plakātiem un solīs braukt atpakaļ uz Rīgu, pametot darbu Eiropas Parlamentā.

Pārējās partijas, kas darbojas Rīgas domē, līdz šim nav izteikušas savu sajūsmu par iespēju piedalīties ārkārtas vēlēšanās. Jāņem vērā, ka nākamās pašvaldību vēlēšanas plānotas 2021.gada jūnijā, līdz ar to ir atlicis pusotrs gads līdz nākamajām vēlēšanām. Savukārt “Saskaņai” un “Gods kalpot Rīgai” šī ir pēdējā iespēja sakārtot lietas Rīgā atbilstoši savām vēlmēm.

Turpmākajās nedēļās varētu būt interesanti pavērsieni Rīgas domē, kas sola patiesu jautrību politikas vērotājiem, kuri varēs sekot līdzi nākamajam politiskajam šovam. 

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Ministra Pleša paziņojumi par pieminekļu demontāžu ir priekšvēlēšanu izrādīšanās

FotoDaugavpils mērs Andrejs Elksniņš vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam uzsver, ka likuma prasības par pašvaldības teritorijā esošo pieminekļu, kas iekļauti Ministru kabineta izstrādātajā sarakstā, demontēšana ir jāveic līdz 15.novembrim.
Lasīt visu...

3

Lai arī Latvija kā laicīga valsts ir reliģiski neitrāla un garantē reliģijas brīvību, tā respektē sabiedrības vērtības, kas veido mūsu identitāti (un tas nekas, ka jūs nesaprotat, ko es te saku)

FotoAglyunīši! Svātceļnīki! Meilī draugi! Maņ ir eistyna prīca byut otkon kūpā ar jiusim Aglyunā. Sirsneigi sveicīni itymūs skaistajūs i īdvasmojušūs svātkūs!
Lasīt visu...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...