Iesaki rakstu: 
Aizvadītajā nedēļā Saeima apstiprināja nākamā gada budžetu. Kā jau bija gaidāms, nekādu īpašu jaunumu budžeta apstiprināšanā nebija. Debatēs uzstājās galvenokārt opozīcijas deputāti, kuri ar retiem izņēmumiem lielākoties runāja dažādas muļķības vai raudāja par slikto valdošo koalīciju un vainoja visos pasaules grēkos Krišjāņa Kariņa vadīto valdību. Interesanti, ka pēc divu dienu ilgas izrādīšanās otrās dienas vakarā pulksten sešos – tieši darba dienas beigās – opozīcija pēkšņi pameta parlamenta zāli un balsošanā nepiedalījās, kas ļāva valdošās koalīcijas partijām negaidīti ātri pieņemt budžetu.
Lielākās kaislības sākās pēc tam, kad tika pieteikta parakstu vākšana referenduma rīkošanai par Saeimas atlaišanu. Sociālajos tīklos daudzi ierakstījuši kaislīgus izteikumus, aicinot piedalīties šajā parakstu vākšanā vai arī to ignorēt. Vēl ir grūti prognozēt, kā beigsies šī kampaņa par parakstu vākšanu referenduma rīkošanai un arī iespējamo referenduma rīkošanu.
Interesantāki šķiet notikumi Rīgas domē, kur “Saskaņa” pieprasīja pārtraukt sadarbību ar Neatkarīgo deputātu frakciju, kuru veido no partijas izslēgtie Vadims Baraņņiks, Aleksejs Rosļikovs, Vitālijs Dubovs un Valērijs Petrovs. “Saskaņa” paziņoja, ka pārtrauc sadarbību ar “Gods kalpot Rīgai”, ja tā neatteiksies no sadarbības ar Baraņņika pārstāvēto frakciju. Uz “Saskaņas” frakcijas sanāksmi bija ieradies partijas smagsvars Jānis Urbanovičs, kuram tobrīd vajadzētu atrasties Saeimā un balsot par budžeta pieņemšanu. Viņš stāstīja, ka Rīgas domes “Saskaņas” frakcija sākšot streiku itāļu gaumē un darīšot tikai to, ko pieprasa likums.
Pēc “Saskaņas” paziņojuma pēkšņi aktīvs kļuva Baraņņiks. Viņš nolēma nomainīt Rīgas Centrāltirgus valdi, sakot, ka uzņēmums jau otro gadu strādā ar zaudējumiem. Valdei arī neesot vīzijas, kā pelnīt. Tāpat Baraņņiks uzdeva “Rīgas satiksmes” vadībai izvērtēt, vai tai nodarītajos zaudējumos nav vainojams arī bijušais mērs Nils Ušakovs, kurš bija kapitāldaļu turētājs šajā pašvaldības uzņēmumā.
Tautā runā, ka Centrāltirgus jau ilgi ir viens no galvenajiem nesaskaņu iemesliem Rīgas domes valdošajā koalīcijā. Var tikai minēt, kāpēc Ušakovam un “Saskaņai” ir tik svarīga kontrole pār šo pašvaldības uzņēmumu. Piemēram, izteiktas versijas, ka Ušakovam ir svarīgi paturēt kontroli pār vairākiem iecerētiem projektiem Centrāltirgū, turklāt tajā regulāri naudu pelnījuši arī daudzi “Saskaņas” konsultanti un padomnieki. Tiek runāts, ka Centrāltirgū daļu teritorijas gribot privatizēt kāds sens Ušakova čoms, piemēram, ticis minēts Ēriks Teilāns, kurš agrāk bija Ušakova padomnieks un tagad ir kļuvis par Monako rezidentu.
Baraņņika lēmums par Centrāltirgus valdes maiņu un vairāku darbinieku rotācijām šajā uzņēmumā ir uzskatāms par kara pieteikumu “Saskaņai” un liecina, ka Baraņņikam vairs nav ko zaudēt. Komentējot situāciju, Petrovs izteicās, ka neatkarīgie deputāti bijuši neērti ne tikai “Saskaņai”, bet arī “Gods kalpot Rīgai”, jo tiem bijis atšķirīgs viedoklis par atkritumu apsaimniekošanu Rīgā un dažādu līgumu pagarināšanu Centrāltirgū. Kā zināms, “Gods kalpot Rīgai” frakcijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko vairākkārt ticis dēvēts par atkritumu izvešanas monopola izveidošanas “politisko krusttēvu” Rīgā.
Šāds kariņš starp Baraņņika vadīto frakciju un “Saskaņu” ir interesants tajā ziņā, ka visi četri frakcijas deputāti agrāk bija aktīvi un uzticami Ušakova atbalstītāji. Ušakovs izveidoja biedrību “9.maijs.lv”, kas ar Krievijas vēstniecības atbalstu rīko pasākumus pie tā sauktā Uzvaras pieminekļa Pārdaugavā. Sākumā Ušakovs bija šīs biedrības vadītājs, bet pēc tam savā vietā kā pēcteci atstāja Baraņņiku, kurš šo biedrību vada arī tagad. Pēc KNAB sāktajām pārbaudēm “Rīgas satiksmē” Rosļikovs bija viens no tiem, kas organizēja mītiņu Ušakova atbalstam, lai iestāstītu “Saskaņas” vēlētājiem, ka KNAB vēršas pret Ušakovu tāpēc, ka viņš ir krievs. Savukārt Petrovs ticis minēts kā viens no vislabāk atalgotajiem konsultantiem Rīgā.
Baraņņika pārstāvētās frakcijas deputāti vairākkārt ir izteikušies, ka plāno veidot jaunu partiju uz nākamajām pašvaldību vēlēšanām. Iespējams, tas ir viens no iemesliem, kāpēc Ušakovs un “Saskaņa” atkal grib iespējami ātrāk sarīkot ārkārtas vēlēšanas Rīgā, lai izvairītos no iespējamās konkurences par tā sauktajiem krievvalodīgajiem vēlētājiem.
Pēc “Saskaņas” ultimāta “Gods kalpot Rīgai” nolēma pārtraukt sadarbību ar Baraņņika pārstāvēto frakciju. Rīgas mērs Oļegs Burovs ir izteicies, ka cer uz situācijas stabilizēšanos Rīgas domē. Tomēr gadījumā, ja tas nenotiks, labāk būtu rīkot ārkārtas vēlēšanas.
Pēc svētkiem no vicemēra amata tika atbrīvots Baraņņiks, kurš zaudēja arī valdes locekļa amatu Rīgas brīvostā. Pēc “Saskaņas” prasības no amata plānots atcelt arī Rosļikovu, kurš ir Pilsētas attīstības komitejas vadītājs.
Tas nozīmē, ka valdošā koalīcija Rīgas domē zaudējusi vairākumu un tajā paliks tikai 28 pašvaldības deputāti. Burovs cer uz sadarbību ar frakciju “Rīgai”, ko vada Oskars Putniņš un kurā ir četri deputāti. Kā pēdējā frakcijai pievienojās bijusī Nacionālās apvienības frakcijas deputāte Baiba Broka. Dzirdēts viedoklis, ka viņa būtu gatava atbalstīt Burova darbību Rīgas mēra amatā.
Burovs atzina, ka ir gatavs sākt sarunas par atbalstu ar citiem deputātiem, bet gadījumā, ja nekas nesanāks, Rīgā būs ārkārtas vēlēšanas. Interesanti, ka “Saskaņa” un Ušakovs mēģināja panākt ārkārtas vēlēšanas Rīgas domē uzreiz pēc tam, kad tika ievēlēts Eiropas Parlamentā un aizbēga uz Briseli. Toreiz par ārkārtas vēlēšanām aktīvi runāja arī “Gods kalpot Rīgai” līderis Andris Ameriks, kurš kopā ar Ušakovu tika ievēlēts Eiropas Parlamentā.
Acīmredzot negaidīti labie Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultāti Ušakovam ir radījuši pārliecību, ka ir iespējams atgūt kontroli pār Rīgu, sarīkojot ārkārtas vēlēšanas. “Saskaņa” paļaujas uz uzticīgajiem krievvalodīgajiem vēlētājiem, kuri arī šoreiz būs gatavi balsot par Ušakovu. Nav šaubu, ka priekšvēlēšanu kampaņā Ušakovs būs redzams uz visiem plakātiem un solīs braukt atpakaļ uz Rīgu, pametot darbu Eiropas Parlamentā.
Pārējās partijas, kas darbojas Rīgas domē, līdz šim nav izteikušas savu sajūsmu par iespēju piedalīties ārkārtas vēlēšanās. Jāņem vērā, ka nākamās pašvaldību vēlēšanas plānotas 2021.gada jūnijā, līdz ar to ir atlicis pusotrs gads līdz nākamajām vēlēšanām. Savukārt “Saskaņai” un “Gods kalpot Rīgai” šī ir pēdējā iespēja sakārtot lietas Rīgā atbilstoši savām vēlmēm.
Turpmākajās nedēļās varētu būt interesanti pavērsieni Rīgas domē, kas sola patiesu jautrību politikas vērotājiem, kuri varēs sekot līdzi nākamajam politiskajam šovam.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
