Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Politiskai intrigai – birokrātisks restarts

Dainis Lemešonoks, īpaši Pietiek
15.11.2019.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Citur Latvijā šo ziņu pat nepamanīja, taču jūrmalniekus tā nervozē: oktobra sākumā ģenerālprokuratūra atjaunoja apsūdzību Gatim Truksnim par Zaļo un zemnieku savienības "iespējamu nelikumīgu finansēšanu”.

Truksnim izvirzītā apsūdzība šķiet īpaši konstruēta politiskajām vajadzībām. Pavisam konkrētai Solvitas Āboltiņas iegribai. Viņa 2016.gadā, jau galīgi sapinusies savā intrigā ar Laimdotas Straujumas demisiju, vispirms centās jebkādi bremzēt Māra Kučinska valdības izveidi, vēlāk – to gāzt. Madame Rosso pati vēlējās premjerēt.

Āboltiņai, darbojoties institūcijās, kas kontrolēja Latvijas tiesībsargājošās iestādes, radās visvarenības sajūta, zuda saite ar realitāti. Politomāne, iesēžoties Ministru prezidenta krēslā, cerēja sabiedrībai likt aizmirst, kā viņa, zaudējusi vēlētāju uzticību, atgriezās Saeimā pa sētas durvīm, radot baumas par Jāņa Junkura pārdotu mandātu.

KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks tobrīd dzīvoja savas atkalvēlēšanas cerībās. Tāpēc viņš jutās pilnīgi atkarīgs no Nacionālās drošības padomes locekles un Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājas labvēlības. Iespējams, Streļčenoks saņēma kādu pasolījumu, kam izmisīgi ticēja līdz pat demisijai. Kā toreizējo gaisotni raksturo Valdis Kalnozols, Trukšņa politiskais līdzgaitnieks, "KNAB līdz Jēkabam Straumem vienkārši bija politiķu izsūtāmais puika!"

2016.gada rudenī ar Trukšņa krimināllietu noteikti tika cerēts iegūt "kompromātu", kas sašmucēs visu ZZS. JD priekšsēdētājam tobrīd bijušas problēmas privātā dzīvē, pašvaldības vairākums šķitis ļodzīgs un pilsētgalvas krēsls nestabils. Arī īsta atbalsta zaļzemnieku vadībā viņam nebija.

Tāpēc Āboltiņa Truksni esot izvēlējusies kā, viņasprāt, vieglu mērķi. Taču, kā liecina JD vēlēšanu rezultāti un Kučinska valdības noturība, viņa pārrēķinājās.

Tāpat "Vienotības" vadoni esot vilinājusi iespēja apsūdzībā iepīt uzņēmēju Jūliju Krūmiņu. Viņš tādejādi tiktu "sodīts" arī par "veciem grēkiem" – par atbalstu bijušai valsts kontrolierei Ingunai Sudrabai, kad tā devās politikā. Āboltiņa jau pirms 12.Saeimas vēlēšanām bija partijas "No sirds Latvijai" dibinātāju ieskaitījusi savos personiskajos ienaidniekos.

Tāpēc Trukšņa krimināllietā uzradās tagad, šķiet, jau pilnībā izčākstējusī sadaļa par "nelikumīgiem ziedojumiem NSL". (Tikai pati partija cīnās pa tiesām, protestējot pret KNAB vēlmi iekasēt no tās naudu.)

Krūmiņš, cerot abas dāmas samierināt, ticies ar "Vienotības" līderi, pat cienāts ar viņas pagatavotām vakariņām. Uzņēmējs centies gaisināt Āboltiņas bažas, ka Sudraba "noēdīs" viņai balsis. Taču, kā drīz vien izrādījās, tas nav izdevies – sākās masīvi un prasmīgi uzbrukumi NSL, ātri "noēdot" jaunās partijas reitingu.

Jau divas pret Krūmiņu uzsāktās "skandalozās" krimināllietas ir neuzkrītoši izbeigtas, tāpat apsūdzība "ietekmes tirgošanā". Taču to izstrāde prasīja ievērojamus valsts budžeta līdzekļus, apmaksājot izmeklētāju un prokuroru darbu. Šiem tēriņiem atrastos krietni noderīgāks ieguldījums – piemēram, politiski sprādzienbīstamajā "OIK afēras" izmeklēšanā.

Savukārt ap Sudrabas partijas saņemtajiem ziedojumiem tika uzpūsts skaļš, bet tukšs skandāls, taču KNAB neradās interese izmeklēt, par kādu naudu tika ietekmētas Saeimas vēlēšanas, finansējot pret NSL vērstas "avīzes" un rīkojot "FSB ietekmes aģentes" nomelnošanas kampaņu medijos.

Tāpēc, ja pēkšņi atjaunojas septembra sākumā atceltā apsūdzība Trukšņa lietā, ne man vienam rodas aizdomas: vai šī atdzisusī zupa tiek uzsildīta citu politikānisku vajadzību dēļ?

Nav izslēgts, ka liels iespaids tagadējā "zupas uzsildīšanā" ir pašas prokuratūras entuziasmam. Līdz tiesai nenovestas apsūdzības maitā statistiku. Pieļauju, ka iestādi uzjunda arī vēlme publikas acīs beidzot atspēlēties par Krūmiņa skandalozajiem izteikumiem, nosaucot Ēriku Kalnmeieru par idiotu. Viņa publicistiskie pipari tika arī izmeklēšanas uzstājīgam atjaunotājam – prokuroram Mārim Lejam.

Atļaušos piebilst, ka šim likuma kalpam varētu būt vēl arī cita personiskā motivācija. Nepatīkamas atmiņas, kā izgāzās skaļi izdaudzinātais (varbūt tieši tāpēc) "Rīdzenes ierakstu" skandāls. Sabiedrība redz, ka toreiz tik kategoriski apsūdzētie cilvēki ne vien atrodas brīvībā, bet turpina pelnīt Rīgas ostā. Iespējams, Krūmiņa un Trukšņa apsūdzēšana Lejam šķiet izdevība spodrināt autoritāti, uzrādīt publikai spēju apkarot "oligarhus".

Rīgas "pareizās aprindas" – jaunās politikas vecie sludinātāji – lej krokodiļa asaras par nabaga kūrortpilsētu, kas "smok Trukšņa, zaļzemnieku un kremlinu jūgā". Vai zirgojas par "nāsīs iešņauktām ielu līnijām". Tikmēr, lai kā skatītos, trīsdesmit gadu laikā Truksnis ir pirmais pilsētas galva, kurš saglabāja amatu pēc nākamajām vēlēšanām…

An error has occured