Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vakar savu ceļu pie lasītājiem sāka politiskais trilleris „Nauda” („Bailes – 3”), kas noslēdz Indriķa Latvieša triloģiju „Bailes”. Jau šodien jaunais romāns būs atrodams Latvijas lielākajos grāmatnīcu tīklos un tuvākās nedēļas laikā nonāks visās Latvijas grāmatnīcās.

Mārtiņš Runkus, Valdis Bebrovskis, Grigorijs Kuseļņikovs, Juris Durašs, Ilmārs Rimēvičs, Māris Mortensons, Timotijs Kalkins, Rūdolfs Veroni, Pauls Naudseps, Edgars Pidkēvičs, Jānis Mīzītis, Aigars Soprāns, Dana Rezniece-Zole, Romualds Vanzovičs, Leonīds Eserkins, Arkādijs Zaharenko, Aldis Govzems, Arturs Laimiņš, Atis Zatakistovs, Laimdota Raujuma, Valdis Biksnis, Andris Smēle, Uldis Sierkalns, Edgars Pups, Guntis Dāvis, Andris Vērziņš, Valērijs Margins, Raimonds Vājonis, Normunds Mežmiets, Edijs Peipe, Jānis Voroviks, Kaspars Čemeckis, Jānis Meirs, Jānis Bambītis, Ināra Mētersone, Arvils Pašeradens.

Šī ir tikai daļa no romāna „Nauda” personāžiem, kuri lasītāju priekšā nostāsies visā savā nepievilcīgumā un alkatībā, uzskatāmi demonstrējot, uz ko ir spējīga mūsdienu Latvijas „elite” un kādas ir tās pārstāvju „lietu kārtošanas” metodes.

Kādus plānus kala un joprojām kaļ Latvijas Centrālās bankas prezidents Ilmārs Rimēvičs, un kāda loma tajos ir gan eirosekretāram Valdim Bebrovskim un viesu namos „Spāres” un „Mājiņas” noklausīto sarunu ierakstiem? Un kas īsti atradās seifā, kas tika aiznests no Ilmāra Rimēviča Langstiņu savrupmājas?

Kā tieši un pēc kāda pasūtījuma tika nogalināts maksātnespējas administrators Mārtiņš Runkus? Kādi notikumi viņa Mežaparka savrupmājā risinājās neilgi pirms slepkavības brīža? Kas tajā paviesojās – un ko aiznesa? Un vai tam varētu būt kāds sakars ar Valsts ienākumu dienesta ģenerāldirektores Ilzes Cielavas sajauktajiem medikamentu trauciņiem?

Ko īsti grib panākt bēdīgi slavenais krievu baņķieris Grigorijs Kuseļņikovs un ne mazāk pazīstamie „Austrumu bankas” saimnieki Leonīds Eserkins un Arkādijs Zaharenko? Ko tieši viņi vēlas iegūt no Valda Bebrovska un Ilmāra Rimēviča? Ko ir gatavi dot pretī? Un kāds tam sakars ar bēdīgi slavenajām „ebreju kompensācijām”?

Kāds tieši nelegāls dārgums ir nozagts pašam Valdim Bebrovskim – un kāda ir Solvitas Āboliņas loma ar eirosekretāra Dārgumu saistītajos notikumos? Kas tieši ir pasūtījis šo zādzību – un uz ko ir gatavs augstais Eiropas ierēdnis, lai savu dārgumu atgūtu? Vai tiešām pat piedalīties bijušās ministres Danas Reiznieces-Zoles šantažēšanā?

Vai kādreizējam Korupcijas apkarošanas biroja darbiniekam Jurim Durašam paveiksies viņam vienreiz jau nozagto viesu nama „Spāres” ierakstu meklējumos – un vai izdosies apsteigt gan Satversmes apsardzības biroja direktoru Jāni Mīzīti, gan viņa padoto Aigaru Soprānu? Un vai šī būs tā reize, kad Soprāna kungs tomēr aizspēlēsies par tālu?

Vai Ilmāram Rimēvičam viņa noziedzīgo plānu īstenošanā izdosies iegūt piebarotā žurnālista Paula Naudsepa atbalstu? Un nedaudz pašantažēt stratēģiskā partnera vēstniecības otro personu Linu Dibuā? Un vienoties par kopēju „biznesa plānu” ar ārlietu ministru Edgaru Pidkēviču? Un atdabūt miljonus no uzņēmēja Māra Mortensona? Un „sarunāt” ar bankas “Cita dēle” negodīgo ieguvēju Timotiju Kalkinu un Šveices advokātu Rūdolfu Veroni?

Kas tieši bēdīgi slaveno advokātu Romualdu Vanzoviču patiesībā saista gan ar advokātu Veroni, gan ar „Austrumu bankas” saimniekiem? Un kā marionetes patiesībā ir Aldis Govzems, Arturs Laimiņš un Atis Zatakistovs? Ko viņi un visi pārējie romāna „Nauda” personāži ir gatavi darīt, lai tiktu pie naudas, lielas naudas un ļoti lielas naudas?...

Vairāk nekā 450 lappuses biezās grāmatas pirmā tirāža ir 6000 eksemplāru, un vairākās grāmatnīcās romāns „Nauda” bija paspējis nonākt jau vakar, 9. maijā.

Jaunais politiskais trilleris „Nauda” noslēdz triloģiju, kuras ietvaros 2017. un 2018. gadā iznāca romāni „Bailes” un „Nauda”. Tie pērn un aizpērn kļuva par attiecīgi otro un trešo gada pieprasītāko grāmatu grāmatnīcās.

„Daudziem prototipiem, protams, būs daudz dažādi iebildumi, bet - šī ir literāri, manuprāt, labākā triloģijas daļa. Autora meistarība ar katru daļu ir acīmredzami progresējusi. Rezultātā sanācis lielisks trilleris. Iesaku. Un būs, par ko padomāt,” – tā jauno romānu „Nauda” sociālajā tīklā Twitter raksturojis slavenā trillera „Nāve – tās nav beigas” autors Jurģis Liepnieks.

Romāna „Nauda” oficiālais video treileris atrodams Indriķa Latvieša kanālā sociālajā tīklā YouTube: https://www.youtube.com/watch?v=5XPv9yoVGpw&t=6s. Šajās dienās to noskatījušies jau vairāk nekā deviņi tūkstoši cilvēku.

Nākamais Indriķa Latvieša romāns sauksies „PИGA 2040” un iznāks 2020. gadā. Tās vairs nebūs „Bailes”, bet kaut kas daudz vairāk un briesmīgāk.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Ministra Pleša paziņojumi par pieminekļu demontāžu ir priekšvēlēšanu izrādīšanās

FotoDaugavpils mērs Andrejs Elksniņš vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam uzsver, ka likuma prasības par pašvaldības teritorijā esošo pieminekļu, kas iekļauti Ministru kabineta izstrādātajā sarakstā, demontēšana ir jāveic līdz 15.novembrim.
Lasīt visu...

3

Lai arī Latvija kā laicīga valsts ir reliģiski neitrāla un garantē reliģijas brīvību, tā respektē sabiedrības vērtības, kas veido mūsu identitāti (un tas nekas, ka jūs nesaprotat, ko es te saku)

FotoAglyunīši! Svātceļnīki! Meilī draugi! Maņ ir eistyna prīca byut otkon kūpā ar jiusim Aglyunā. Sirsneigi sveicīni itymūs skaistajūs i īdvasmojušūs svātkūs!
Lasīt visu...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...