Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Politiskās barotavas privātbiznesu novestu līdz bankrotam

Paula Krišjanko, Elīna Zavadskaja, Kristiāns Starko
23.01.2011.
Komentāri (13)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Politisko ielikteņu nomaiņa valsts un pašvaldību uzņēmumu valdēs un padomēs sasniegusi jaunus augstumus. Vērienīgākā ir ZZS vajadzīgo cilvēku iesēdināšanu Ulda Auguļa pārvaldītās Satiksmes ministrijas uzņēmumos, bet līdzīgu taciņu staigā arī citi politiskie spēki. Vienotības pārraudzītās Ekonomikas ministrijas pārvaldītajā Latvijas Garantiju aģentūras valdē atradusies silta vietiņa Vienotībai pietuvinātam juristam Andrim Gādmanim, Saskaņas centrs pašvaldībai piederošajā Ceļu pārvaldē valdes priekšsēdētāja amatā iecēla partijas biedru Mārtiņu Lauvu, kurš Saeimas vēlēšanās palika aiz strīpas. Par savējo parūpējusies arī apvienība Par labu Latviju un pašvaldības uzņēmumā Rīgas nami pat jaunradīta valdes locekļa vieta, kur patverties ekspolitiķim un Saeimas vēlētāju eksāmenu neizturējušam Marekam Segliņam. Savējo iesēdināšanai uzņēmumu valdēs un padomēs pie politiskās varas maiņas ministrijās ir sena prakse, taču biznesa eksperti atgādina, ka privātajā biznesā šādi rīkoties nozīmētu iznīcināt biznesu.

Roberts Idelsons, Krievijas Ģ2Ģ Private Bank izpilddirektors, privātā kapitāla pārvaldīšanas eksperts:

Vai privātajā biznesā arī jaunie īpašnieki mēdz uzreiz nomainīt uzņēmuma vadošo menedžmentu? 

Privātajā biznesā tā nenotiek, jo parasti uzņēmumu jau pērk tādēļ, ka tas labi strādā, kas nozīmē, ka esošais menedžments ir sasniedzis šādus rezultātus. Tāpat, kad maina vadošās amatpersonas, tad izvēles kritēriji nebūt nav iepriekšēja pazīšanās vai būšana kādā vienā interešu klubā. Parasti jauno uzņēmuma vadītāju izvēlas pēc profesionālām spējām. Latvijā parasti, ja ārvalstnieki pērk uzņēmumus, tad atstāj esošos vadību, uzliek tai konkrētus mērķus un tad, ja šie mērķi netiek sasniegti, tad domā par nomaiņu. Bet, ja mērķi ir sasniegti, tad domā, kā stimulēt vadību celt uzņēmuma vērtību un peļņu.

Kādēļ tad valsts uzņēmumos uzreiz pēc politiskās maiņas uzņēmuma virsvadībā arī tiek mainīta uzņēmuma vadība un iecelti partijai pietuvināti cilvēki? 

Tā ir problēma ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē. Jo valsts uzņēmums jau tā nemaz īsti nav biznesā iekšā un nedarbojas pēc īstiem biznesa principiem. Lielākoties tur vispār nav nekādas stratēģijas, un vadība ir vairāk kā administratori, nevis kā atbildīgais par uzņēmuma attīstību un īpašnieka izvirzīto mērķu sasniegšanu. Tādēļ, ja arī tur ieliks kādu, kurš ne pārāk labi saprot biznesu, liela bēda nebūs, jo nav jau jāsasniedz konkrēts mērķis. 

Tad jau sanāk, ka šīs politiskās uzņēmumu valdes un padomes ir viens no iemesliem, kādēļ mūsu valsts uzņēmumi īsti neattīstās? 

Jau pats fakts, ka uzņēmums pieder valstij, uzliek ierobežojumus tā attīstībai. Īpaši pēdējā laikā uzņēmumu vadītājiem ir ļoti grūti pārliecināt padomi, ministrus un vēl ierēdņus, ka uzņēmuma attīstībai nepieciešams tas vai kas cits. Vienmēr valsts pārvaldes aparāts baidīsies – bet ja nu neizdodas. Tādēļ arī nekādus ambiciozus mērķus nestāda. Problēmas sakne ir pats valsts uzņēmums, valsts kā īpašnieks. Vēl jāatceras sabiedriskais viedoklis, kas liedz valsts uzņēmumu vadītājiem maksāt lielas algas, līdz ar to profesionāļi, kas spēj sasniegt labus biznesa rezultātus, nemaz neiet valsts uzņēmumu vadībā, jo privātā biznesā var nopelnīt vairāk. Ja mēs atceramies to pašu Latvenergo. Toreiz uzrunāja daudzus augsta līmeņa biznesa vadītājus un piedāvāja viņiem piedalīties konkursā, bet visi atteicās. 

Tad tas nozīmē, ka mums valsts uzņēmumu valdēs un padomēs strādā tie, kuri privātā biznesā nevar sasniegt labākus rezultātus un nopelnīt vairāk? 

Nu, tā var teikt. 

Vēl nesen Saskaņas centrs, ieceļot Mārtiņu Lauvu pašvaldības uzņēmuma Ceļu pārvalde vadītāja amatā, tieši viņa biznesa profesionalitāti minēja kā argumentu, kādēļ viņš ir ļoti vērtīgs uzņēmumam. Vai tad var secināt, ka viņam tomēr privātajā biznesā neveicas tik labi, ka viņš izvēlas šo amatu ar mazāku iespēju nopelnīt? 

Jūsu domu gājiens ir diezgan precīzs. 

Vienotība savulaik asi kritizēja šīs politizētās valsts uzņēmumu valdes un padomes, bet tagad, kad tikuši pie varas, arī iet šo pašu ceļu un liek valdēs un padomēs savējos. Vai šī slimība ir lipīga? 

To nevar izskaust vienā dienā. Tas ir apburtais loks, jo no vienas puses ministrs ir politiski atbildīgs un skaidrs, ka viņam nepieciešams kāds tuvs cilvēks, kas uzrauga šo procesu. Tā kā augsta ranga speciālisti nealkst vadīt valsts uzņēmumus, tad neatliek nekas cits, kā izvēlēties sev uzticamu cilvēku, kas vismaz to visu uzrauga.

Jurģis Ķiršakmens, bijušais programmizstrādes uzņēmuma IT Alise līdzīpašnieks:

Jums ir pieredze ar uzņēmuma īpašnieka maiņu, kad IT Alisi nopirka TietoEnator. Vai jaunais īpašnieks arī uzreiz nomainīja visu uzņēmuma vadību?

Šādos gadījumos jaunais īpašnieks parasti ir ieinteresēts, lai uzņēmums strādātu vismaz tikpat veiksmīgi kā līdz šim, tāpēc uzņēmuma vadību parasti nemaina, tomēr jaunais īpašnieks ieceļ savu pārstāvi uzņēmuma valdē, lai sekotu līdzi lieliem darījumiem un stratēģiskiem lēmumiem. Parasti darījumi notiek vairākās fāzēs. Sākumā notiek vairākuma daļas iegūšana, tad tiek izvirzīti mērķi atlikušajam periodam tā, lai esošais menedžments ir ieinteresēts pārējos trīs vai piecus gadus daudz strādāt, lai atlikušo daļu vērtība pēc iespējas būtu lielāka. Tādā veidā to pārmantojamību nodrošina.

Kas bija šis jaunieceltais valdes loceklis? Īpašnieka paziņa vai profesionālis?

Lielu kompāniju ieceltie cilvēki ir algoti darbinieki, jo īpaši - publiskām kompānijām, ne radinieki, ne labi paziņas, bet profesionāļi. 

Kā mēs redzam, valstī arī ir lielas kompānijas, kas ir lielākas par IT Alise, piemēram, Latvijas dzelzceļš, Latvenergo, lidosta Rīga. Tur līdz ar ministra maiņu valdē tiek ielikti ministram vai partijai pietuvināti cilvēki. 

Mūsu valstī tā diemžēl notiek, neatkarīgi no tā, ko kurš pirms vēlēšanām apgalvojis par profesionālas pārvaldības nepieciešamību. Valsts uzņēmumi vienmēr bijuši siltas vietas savējiem.

Kāpēc bizness neliek savus ielikteņus?

Biznesu interesē rezultāti. Vai jūs liktu par pārvaldnieku kādu, kurš nav sevi apliecinājis, ka viņš māk labi pārvaldīt? Ja jūs ieliktu savu sievasbrāli, tad ir jautājums, cik nopietns biznesmenis esat. Normālu īpašnieku interesē maksimāla vērtība, ko viņš var dabūt. Un tas ir mērķis. Viss pārējais ir tam pakārtots. Uzņēmuma galvenā vērtība bieži vien ir cilvēki. Var jau nomainīt visus, kas strādā, bet, ja uzņēmums iegādāts tādēļ, lai gūtu peļņu no tā attīstīšanas, tad ir neloģiski mainīt visu menedžmentu. Maina tos, kas sevi nav tik labi parādījuši. Ja kāds ir labi sevi pierādījis, tad viņu paaugstina un virza uz augstākiem mērķiem. Ja īpašnieks grib, lai uzņēmums strādā tā, kā līdz šim, tad, protams, būtu labāk panākt vienošanos ar esošo vadītāju, lai viņš turpinātu strādāt.

Kā uzskatāt - vai tas ir prātīgi, ka lidostā, dzelzceļā un citos uzņēmumos - kā nāk jaunas partijas ministrs, tā visus nost un liek nākamos?

Tā ir politika, tur ir ļoti maz sakara ar biznesu.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...