Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ārpusģimenes aprūpē Latvijā atrodas 6252 bērni, no kuriem vairāk nekā 600 dzīvo bērnu namos. 2018. gadā Jāņa Reira vadībā tika veiktas izmaiņas likumdošanā, ar ko tika aizliegta bērnu adopcija uz ārvalstīm no audžuģimenēm, bet tika saglabāta iespēja adoptēt bērnus no bērnu nama.

Pēc pieņemtajiem grozījumiem vairāki pusaudži paši lūdza sevi pārvietot no audžuģimenēm uz bērnu namu, lai viņus varētu adoptēt. Šī informācija nonāca Tiesībsarga redzeslokā, un, pamatojoties uz šādu „likuma apiešanu”, tika ierosināts veikt grozījumus.

J. Reira laikā ministra biroja vadītāja bija Linda Baļčūne, kura ir biedrības „Zvannieki” pārstāve un cieši saistīta ar Juri Cālīti. Ministrijas darbinieki vēlāk pauda, ka L. Baļčūne ir apzināti kavējusi ārvalstu adoptētāju dokumentu parakstīšanu un līdz ar to adopcijas procesus kopumā.

J.Reira padomniece tobrīd bija Karina Ploka, kura šobrīd ir J. Reira padomniece Finanšu ministrijā, taču vēl joprojām aktīvi piedalās ārvalstu adopcijas jautājuma izskatīšanā.

Pagājušajā gadā uz ārvalstīm tika adoptēti tikai 42 bērni, pārsvarā pusaudži un bērni ar veselības problēmām, kuriem šeit Latvijā vairāku gadu garumā nebija izdevies atrast ģimenes.

2019. gada 31. decembrī Labklājības ministrijas datu bāzē bija ziņas par 1140 adoptējamiem bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības, no kuriem 74.7% bija 9 gadus veci un vecāki. Latvijā 2019. gadā bija 4 adoptētāji, kuri bija izrādījuši vēlmi adoptēt bērnu, kurš būtu šajā vecumā, tātad no 852 bērniem 4 bērniem teorētiski ir iespēja atrast savu pastāvīgo ģimeni Latvijā.

2019. gadā 26 ārvalstu adoptētāji (81%) vēlējās adoptēt bērnu, kas būtu vecumā no 9 līdz 18 gadiem. Nesakārtojot sistēmu un aizliedzot ārvalstu adopciju, faktiski tiks liegta iespēja bērniem nokļūt pastāvīgās ģimenēs vispār, jo Latvijā šobrīd pusaudžus adoptēt nevēlas.

 2009.gadā Latvija pievienojās Hāgas konvencijai, un visu šo laiku uz ārvalstīm varēja adoptēt tikai bērnus, kas ir 9 gadus veci un vecāki, lielas brāļu/māsu grupas un bērnus ar īpašām vajadzībām. Nekad uz ārvalstīm nav adoptēti veseli un mazi bērni, jo viņiem adoptētājus meklē tikai Latvijā.

Tagad Saeimā uz 1.lasījumu tika virzīts projekts par ārvalstu adopcijas moratoriju jeb nekavējošu aizliegumu. Tiek nevis virzīti grozījumi adopciju reglamentējošajos normatīvos aktos, kas sistēmu sakārtotu, bet pasludināts aizliegums turpmāk adoptēt uz ārvalstīm vispār.

Vispirms tas nozīmē Hāgas konvencijas pārkāpumu, jo netiek paredzēts pārejas laiks, bet, pats galvenais, tiek liegta iespēja pusaudžiem, kuri Latvijā nevienam nav vajadzīgi, nokļūt pastāvīgā ģimenē. Ja varētu atrast visiem bērniem ģimenes Latvijā, ārvalstu adopcija atkristu pati par sevi, jo uz ārvalstīm var adoptēt TIKAI tad, ja bērnam Latvijā atrast ģimeni nav iespējams.

Pašreiz par PILNĪGU ārvalstu adopcijas aizliegumu (moratoriju) ļoti asi iestājas Artuss Kaimiņš, kuram šī, iespējams, ir vienīgā tēma, lai sabiedrība viņu sadzirdētu. Diemžēl šajās politiskajās spēlēs pilnīgi netiek ņemtas vērā bērnu intereses. Kaimiņa kunga un domubiedru mērķis nav izsludināt moratoriju, lai sakārtotu sistēmu (kā tiek apgalvots), bet gan pilnībā slēgt ārvalstu adopciju.

Lemjot šo jautājumu, Saeimas Cilvēktiesību komisijas sēdē, kuras vadītājs ir A. Kaimiņš, vārds tika dots tikai vienai NVO un domubiedru grupai (Cālīša kunga „Zvanniekiem”, SOS ciematu asociācijai, biedrībai „Azote”), kas aktīvi iestājas pret ārvalstu adopciju, jo paši saņem valsts finansējumu par saviem pakalpojumiem kā atbalsta centrs, aizbildņi un audžuģimenes.  Netiek uzklausīts bērnu namu vadītāju, bāriņtiesu, sistēmas bērnu, audžuvecāku un citu NVO viedoklis. ZOOM sapulcēs Kaimiņa kungs atslēdz pretējās puses mikrofonus, liedzot iespēju izteikties.

Aiz šīs aizlieguma iniciatīvas galvenokārt ir Juris Cālītis, kurš publiskajā telpā uzstājas kā ārvalstu adopcijas eksperts, taču pilnībā nepārzina šo procesu un izplata nepatiesus apgalvojumus.

J. Reira kā labklājības ministra vadībā DI (deinstitucionalizācijas) plāna ietvaros tika publiski un skaļi slēgts Jelgavas pilsētas bērnu nams, tā vadītāja tika apvainota smagos noziegumos, tika izpostīta viņas karjera un izteiktas nepamatotas apsūdzības. Viņa tika atstādināta no amata.

Pagājušā gada oktobrī Rīgas kapseļu ielas bērnu namā, kur vadītāja kopš DI plāna ieviešanas ir Cālīša kunga cilvēks, tika konstatēti ļoti nopietni bērnu tiesību pārkāpumi, taču vadītāja vēl joprojām ir savā amatā un neuzņemas atbildību par notikušo.

Tikai pateicoties ārvalstu adoptētājiem, kuri bija ieradušies adoptēt smagi slimu bērnu invalīdu (Dauna sindroms, pārciests insults, barošana caur zondi, nerunā, nestaigā, slikta redze, iedzimta sirds kaite), bērns tika burtiski izglābts no nāves. Ģimene ir vērsusies Veselības inspekcijā, Tiesībsarga birojā, u.c. Bērnu nama vadītāja vēl joprojām ir savā amatā.

Cālīša kungs apgalvo, ka viņi savā biedrībā neatsakās ne no viena bērna un par visiem spēj parūpēties, taču pirms mēneša vienu 15 gadus vecu pusaudzi centās ievietot Jelgavas psihoneiroloģiskajā slimnīcā, iepretim ārstu komisijas apgalvojumam, ka jaunietis ir psihiski vesels. Kad šis gadījums tika aktualizēts Saeimas komisijas sēdē, Kaimiņa kungs brutāli pārtrauca runātāju, slēdzot šo tēmu.

Katram bērnam ir primāras tiesības uzaugt ģimenē, un vislabāk, ja šī ģimene ir Latvijā, taču, ja mēs šobrīd nespējam parūpēties par saviem pusaudžiem un bērniem ar īpašām vajadzībām, tad mums nav tiesību aizliegt viņam iegūt ģimeni ārpus Latvijas. Saeimai tas būs tikai balsojums, bet dažiem bērniem tā būs pārvilkta svītra pāri viņa sapnim uzaugt ģimenē, jo mums šis bērns nav vajadzīgs.

Ārvalstu adopcijas aizliegums nav atbalstāms, jo:

- netiek pietiekami strādāts preventīvi ar to, lai bērni nebūtu jāizņem no bioloģiskajām ģimenēm;

- Latvijā NAV sakārtota ārpusģimenes aprūpes sistēma:

- audžuģimenes netiek pienācīgi izvērtētas un uzraudzītas, 

- ievietojot bērnus audžuģimenēs, netiek izvērtēta šīs ģimenes un bērna saderība,

- liels vairums audžuģimeņu uzņem savās ģimenēs audžubērnus tikai un vienīgi finansiālas ieinteresētības dēļ, un par audžubērnu aprūpi saņemtie pabalsti ir viņu vienīgie ienākumu avoti;

- ir gadījumi, kad gan audžuģimenēs, gan aizbildnībā esošie bērni tiek fiziski, emocionāli un seksuāli izmantoti, taču šie gadījumi tiek slēpti no sabiedrības;

- ir audžuģimenes, kurās ir antisanitāri apstākļi, bērni netiek motivēti mācībām, tiem tiek liegta iespēja piedalīties pasākumos, kas prasa nelielu finansiālu līdzdalības maksu, kaut gan visas audžuģimenes saņem šiem mērķiem līdzekļus no pašvaldībās;

- ir audžuģimenes, kuras uzņem audžubērnus, lai nodrošinātu bezmaksas darbaspēku savās saimniecībās;

- sasniedzot pilngadību, liela daļa no audžuģimenēs dzīvojošajiem bērniem ar niecīgu pabalstu nonāk uz ielām, ir pašvaldības, kurās bērni gadiem gaida rindu uz dzīvokli, daļa šo bērnu iesaistās noziegumos, pārceļas uz citām valstīm, kur kļūst par lēto darbaspēku;

- liela daļa ārpusģimenē esošo bērnu ir sociālo dienestu redzeslokā jau vairākās paaudzēs;

- nav piemērotas izglītības sistēma bērniem ar mācību un veselības traucējumiem;

- nav sakārtota medicīniskā aprūpe, nav pieejami pienācīgi sagatavoti speciālisti darbam ar traumētiem bērniem, Medicīniskie pakalpojumi ir jāgaida mēnešiem, un tas ietekmē bērnu attīstību;

- neeksistē bērns kā indivīds, ar savām vajadzībām, tiesībām un brīvībām. Netiek izvērtēta katra bērna interesēm atbilstoša aprūpes forma.

Ārvalstu adopcijas aizliegums liedz iespēju slēgt bērnunamus un bērniem uzaugt ģimenēs. Pašreiz iestādēs esošie bērni ir tie, kurus neizvēlas neviena no Latvijas ģimenēm, jo tie ir bērni ar veselības vai uzvedības problēmām vai pusaudži.

Arī vietējie adoptētāji un audžuģimenes atsakās no bērniem, un bērni nonāk atpakaļ „sistēmā”. Par to neviens nerunā.

Daudziem bērniem ārvalstu adopcija ir vienīgā un pēdējā cerība uz ģimeni un bērna interesēm atbilstošu aprūpi un dzīves kvalitāti.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...