Iesaki rakstu: 
Aizvadītajā nedēļā ar klusuma brīdi parlamentārieši pieminēja visus bojā gājušos apšaudē un ugunsgrēkā, kas notika 22.martā netālu no Maskavas esošajā koncertzālē "Krokus Siti Holl". Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa uzsvēra, ka terorisms ir nosodāms jebkurās tās izpausmēs, tāpēc Latvijas Saeimas vārdā tiek izteikta visdziļākā līdzjūtība bojāgājušo tuviniekiem.
Taču viena politiskā partija nolēmusi arī uz šīs cilvēku nelaimes nopelnīt sev politiskos plusiņus, iesniedzot lēmuma projektu "Par 2024. gada 22. marta bruņota terorisma akta nosodīšanu, kas notika koncertzālē “Crocus City Hall”, Krasnogorskā, Maskavas apgabalā, Krievijā", kurā, izceļot vienu frakciju (protams savu), uzdod Saeimai izteikt līdzjūtību. Lēmuma projekts atrodams šeit: https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs_lmp.nsf/0/0E2FA8B0740BB2EFC2258AEC003480E1?OpenDocument )
Taču tālāk ir trakāk. Frakcijas līderis kāpj uz tribīnes un... norāda: "Mēs nevaram uz doto momentu ar jums arī klusēt." Acīmredzot līderis nav pamanījis arī Ārlietu ministrijas paziņojumu, kurā tika nosodīts terorakts un izteikta līdzjūtība bojāgājušo ģimenēm. Tātad apgalvojumi, ka Latvija klusē, kad notiek terorakts, ir maldināšana.
Tāpat amizanti noskatīties kā minētās frakcijas līderis izvairās runāt intervijās par Krievijas izraisīto karu Ukrainā. Vai arī balsojumos Saeimā. A.Rosļikovs bez sirdsapziņas pārmetumiem "barojas" no mūsu nodokļu maksātāju naudas un atklāti pauž vēlmi būt draudzīgās diplomātiskās attiecībās ar agresorvalsti Krieviju. Nepārtraukti kacinot sabiedrību ar Krievijas provocēšanu un bailēm no sadursmes. Arī par mūsu valsts aizsardzības stiprināšanu frakcijas līderim un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas loceklim nav skaidras un cietas pozīcijas, tikai daži ieraksti Telegram par "kaimiņa provocēšanu".
Šobrīd politisko melu līmenis, kurš kādreiz šķistu neiedomājams cinisms, tiek uzdots kā pašsaprotama norma. Tāpēc, ja aizdomājāties, vai piedalīties Eiropas parlamenta vēlēšanās, atcerieties, ka, aizejot uz vēlēšanām, cilvēks izdara izvēli, ietekmē politiku, neļauj kādam citam izlemt viņa vietā. Jā, ir grūti izšķirties, bet ejiet uz vēlēšanām un parādiet savu attieksmi, iestājieties par jums svarīgām vērtībām, lai Latviju Eiropas parlamentā nepārstāvētu cilvēki, kuriem šķiet gaužām normāli pelnīt plusiņus uz trağēdijām un sabiedrības šķelšanu.
Seko mums 
Kaspars Briškens uzsver, ka pirmajā gadā satiksmes ministra amatā ir izdevies īstenot un iniciēt virkni pasākumu un projektu, kas dod pozitīvu pienesumu izvirzītajām prioritātēm – virzībai uz zaļo kursu, drošības un piekļūstamības nodrošināšanai, labas pārvaldības ieviešanai un starptautiskās konkurētspējas stiprināšanai. Piemēram, tilta pār Salacu Salacgrīvā rekonstrukcijas uzsākšana, rasts finansējums, lai četrkāršotu vidējā ātruma mērīšanas ierīču skaitu, ieviestas izmaiņas normatīvajā regulējumā drošākai mikromobilitātei, birokrātijas mazināšana elektronisko sakaru attīstībai un 5G iespējošanai.
Rosinājums samazināt iedzīvotāju iemaksas pensiju 2. līmenī ir nopietns signāls, kas liecina par bīstamu procesu politiķu pieejā valsts pārvaldīšanai. Tā sekas vēl izjutīsim.
"Rīgas cilpa" valsts budžeta kaklā? Ir rezultāts un atbildes, ja sarežģītam jautājumam pieķeras ciparu zinātājs-finansists Andris Kulbergs. Kas mani pārsteidza?
Nacionālā apvienība (NA) lēmusi izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam, jo viņš nespējot vadīt nozari, pieņemt lēmumus un tos izskaidrot sabiedrībai. Pirms tam arī partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) Saeimas deputāti aicināja vākt parakstus Briškena demisijas pieprasījumam.
Mario Dragi brīdina par ES sabrukumu, ja nenotiks radikālas pārmaiņas. Cik var saprast no vēstījuma, tad Mario Dragi uztraucas, ka ES kuģis virzās nepareizā virzienā kur priekšā pa kursu ir pamatīgs aizbergs.
Režisora Alvja Hermaņa kolēģis, režisors Elmārs Seņkovs savā “Facebook” lapā saistībā ar Hermaņa ierakstu par raidījuma “Kultūršoks” tendenciozitāti ievietojis šādu ierakstu.
Kā jau esmu minējis iepriekš, zinātne nepielūdzami saka, ka globālās sasilšanas dēļ šajā gadsimtā cilvēce ies bojā. Daži indivīdi droši vien izdzīvos, bet esošā kārtība un valstis, manuprāt, sabruks 20-30 gadu laikā. Apsvērsim dažu praktiskus jautājumus, kā rīkoties.
Pa tam laikam Latvijas Televīzija uzbliezusi vēl vienu anonīmu vēstuli, kas ir tā kā atbildes vēstule uz savu pašu pirms tam rakstīto vēstuli. Jeb, kā Eriks Stendzenieks to ekstviterā apraksta: “Nu, cilvēki runājas paši ar sevi, atbild uz savām vēstulēm Hermanim par viņa domām un viņu raidījumu. Paškomunikācija ir ļoti svarīga, es arī strīdos ar sevi, kad mauriņu pļauju.”
Pie katrām nebūšanām, kas uzpeld politiskajā dienaskārtībā, par ieradumu kļuvis piesaukt neveiksmīgu komunikāciju. Respektīvi, nav svarīgi, kādas “ziepes ir savārītas”, svarīgi to skaisti iesaiņot un iebarot publikai.
