Iesaki rakstu: 
Pasākuma “BalticWay2021” mājas lapā balticway2021.com, aicinot uz šo pasākumu, kurš notika šā gada 23. augustā, ir publicēts reklāmas videorullītis. Videorullītī redzamas Trešās atmodas laika tautas manifestācijas ar plakātiem “Nost okupāciju”, “Neatkarību”, “Pārtraukt pārkrievošanu”, “Atcelt Molotova - Rībentropa paktu”. Starp šiem video ir arī manis filmētie videomateriāli no 0:42 līdz 1:30 minūtei, kurus filmēju 1989. gada 17. jūnijā Rīgā pie Brīvības pieminekļa un Doma laukumā: https://www.youtube.com/watch?v=7xvgtaNfzuc.
Pasākuma rīkotāji bez manas piekrišanas ir izmantojuši šos videomateriālus. Ņemot vērā pasākuma rīkotāju iepriekšējās darbības un viņu mērķus, kuri ir pretrunā ar tautas Trešās atmodas mērķiem, es nebūtu devis savu piekrišanu. Par šo ļaunprātīgo autortiesību pārkāpumu esmu iesniedzis iesniegumu policijai.
No Latvijas pārstāvjiem starp organizatoriem minēts kāds Rūdolfs Brēmanis, kurš saistīts ar skandalozo uzņēmēju un politiķi Aināru Leščinski - Šleseru. Brēmanis 2019. gadā ir apsūdzēts par vairāk nekā 100 000 eiro piesavināšanos laikā, kad bijis pilnvarotais lietvedis Latvijas vēstniecībā Apvienotajos Arābu emirātos. Ja aiz 23. augusta pasākuma ir jaušama vien Leščinska - Šlesera ēna, tad uz 18. septembra akciju 11. novembra krastmalā jau aicināja visi viņa jaundibinātās partijas vadošie biedri.
Izmantojot Trešās atmodas laikā uzņemtos video, jaundibinātā partija cenšas sevi pozicionēt kā nacionāli konservatīvo ideju sargātājus, tādējādi apzināti maldinot potenciālos vēlētājus. Ainārs Leščinskis, kurš vēlāk pārtapis par Šleseru, savā darbībā neko nav veicis nacionāli konservatīvu vērtību labā, bet gluži pretēji - pozitīvi izteicies par vēlēšanu tiesību piešķiršanu nepilsoņiem pašvaldību vēlēšanās un lobējis termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanu ārzemniekiem, galvenokārt no austrumiem.
Visi atceramies Leščinska - Šlesera lomu Jūrmalgeitas skandālā, savu cilvēku, tajā skaitā “šofera dēla”, virzīšanu atbildīgos amatos. Atceramies arī, ka tieši viņš izvirzīja amatā bijušo Latvijas dzelzceļa valdes priekšsēdētāju Uģi Magoni, kuru vēlāk tiesāja par kukuļņemšanu. Viņš ir arī slavenās frāzes “gāzi grīdā” autors, pēc kuras Latvijā bez darba palika, zaudēja īpašumus vai pameta valsti vairāki simti tūkstošu. Prezidents Zatlers atlaida 10. Saeimu, jo tā neļāva veikt kratīšanu Šleseru dzīvesvietā. Savā politiķa karjeras laikā palicis vēlētājiem parādā vismaz četrdesmit piecus neizpildītus solījumus[1]. Viņa jaunākie solījumi ir padarīt Latviju par ziemeļu Dubaju un uzlabot attiecības ar Krieviju. Jau sākot no Bermonta – Avalova, ir pierādījies, ka ļaudis, kuri maina uzvārdu, lai noslēptu savu patieso identitāti, neko labu Latvijai nenes.
Otrs prokremliskais politiķis Gobzems savā 21. augusta aicinājumā dievojas, ka nav „Balticway 2021” organizētājs, tomēr kā īsts politiķis, sekojot tautas gribai, izprot, ka jāiesaistās un jāaicina tauta tajā piedalīties. Un, kāda sagadīšanās, arī viņš tāpat kā Leščinskis - Šlesers ir par attiecību uzlabošanu ar Krieviju[2], kura savā vēsturē ir nepārtraukti uzbrukusi kaimiņvalstīm un iekarojusi tās. Šobrīd, veidojot labas attiecības ar Krieviju, mēs atzītu par likumīgu tās veikto Gruzijas un Ukrainas teritoriju aneksiju. Viņiem ir pievienojies arī Vilis Krištopans - tātad mums būs arī varas vertikāle kā Krievijā.
Var piekrist vai nepiekrist Daiņa Īvāna viedoklim par Baltijas ceļa simbola izmantošanu, lai iestātos pret piespiedu vakcināciju, bet viņam ir taisnība, ka nekādā gadījumā nedrīkst izmantot Baltijas ceļu un citus vēsturiskos simbolus merkantilu vai Latvijai naidīgu ideju vārdā. Tieši to pašlaik dara iepriekš minētie politiķi, kuri tieši vai netieši saistīti ar „BalticWay 2021” rīkošanu.
Vakcinācijas jautājums ir sašķēlis Latvijas sabiedrību. No vienas puses ir valdības lēmumi Covid-19 apkarošanā, kas balstīti uz Pasaules Veselības organizācijas (PVO) prasībām, bet no otras puses - ir ziņas par PVO korumpētību un nekompetenci. Ir informācija par zālēm, kuras ar labiem panākumiem lieto Covid-19 infekcijas ārstēšanai jau tās sākuma stadijā - hidroksihlorokvīnu, azitromicīnu, bamlanivimabu un citām, bet Pasaules Veselības organizācija tās neiesaka un visu uzsvaru liek uz vakcināciju.
Šogad aprīlī, maijā un jūnijā Indijā bija Covid-19 uzliesmojums, kurš jau jūlijā noplaka. Kā Indijai izdevās to apkarot? Žurnāls Forbes raksta[3], ka visiem Indijas iedzīvotājiem profilaksei izsniedz ivermektīnu - pretparazītu līdzekli, kurš ir lietojams arī Covid-19 profilaksei un ārstniecībai. Statistikas dati parāda, ka laikā no 11. maija līdz 22. jūnijam saslimušo skaits Indijā samazinājās desmit reizes. Bet vakcinēto īpatsvars šajā laika posmā palielinājās tikai par 1,1 procentu - no 2,7% 11. maijā līdz 3,8 % 22. jūnijā.
Arī Āfrikas valstu pieredze apliecina, ka ivermektīns ir efektīvs ārstniecības un profilakses līdzeklis. Kādēļ šo pieredzi neliek lietā Latvijas vadošie Covid-19 apkarotāji? Vai tādēļ, ka Slimību profilakses un kontroles centra pārstāvis Perevoščikovs saņem algu arī Pasaules Veselības organizācijā, kā to rāda viņa ienākumu deklarācija?
Vakcinācija vairs nav tāda, kāda tā bija senāk - ar novājinātu vīrusu. Covid-19 vakcīnas ir gēnu inženierijas produkts, un izrādās, ka ar divām vakcinācijas reizēm nepietiks. Vai regulārās obligātās pret Covid vakcīnas nepavērs regulārai cilvēka genoma modificēšanai? Vai šie bioētikas jautājumi ir izvērtēti? Vai attapsimies tikai tad, kad mums sāks augt astes un zvīņas kā reptiļiem? Rodas iespaids, ka Covid-19 saslimstība ir vajadzīga pasaules elites ģeopolitisko mērķu sasniegšanai - Jaunās pasaules kārtības ieviešanai un ievērojamai pasaules iedzīvotāju skaita samazināšanai, bet valstu vadītāji kļuvuši par koristiem, kuri pakļaujas diriģentiem Vašingtonā, Briselē un Ženēvā.
Ja Latvija tiešām vēl ir neatkarīga valsts, tad Slimību profilakses un kontroles centram vai citai atbildīgajai institūcijai šo pretrunīgo informāciju vajadzētu apkopot un izvērtēt, lai varētu dot ieteikumus valdībai. SPKC ir jāuztur dialogs ar sabiedrību un jāsniedz savs viedoklis jebkurā jautājumā, kas saistīts ar Covid-19 profilaksi un ārstniecību. Pašlaik objektīva informācijas izvērtēšana tiek aizstāta ar vienīgās patiesības uzspiešanu administratīvā kārtā.
Pēdējās desmitgadēs esam piedzīvojuši daudzu jaunu infekcijas slimību parādīšanos - ērču encefalīts, Laimas slimība, leptospiroze, AIDS un citas. Neviena no tām nav pilnībā izskausta, un esam spiesti ar tām sadzīvot. Domājams, ka tā būs arī ar Covid-19. Un noteicošā būs nevis vakcinācija, bet gan dabiskā vai iegūtā imunitāte, efektīva ārstēšana jau pašā slimības sākumā, līdzīgi kā tas ir ar gadskārtējām gripas epidēmijām. Un vakcinācijai pret Covid-19 jābūt brīvprātīgai, tāpat kā tagad ir brīvprātīga vakcinācija pret gripu vai ērču encefalītu.
Kādēļ valdība tik ļoti uzstāj uz vispārēju vakcināciju un izliekas, ka neko nezina par citām Covid-19 saslimstības ierobežošanas iespējām? Tas izraisa vēl lielāku neticību valsts vadībai, jo cilvēki līdz šim sagaidījuši no tās tikai jaunus nodokļus un jaunus ierobežojumus, aizņemtas naudas izšķērdēšanu un atpalicību ne tikai no vecajām ES dalībvalstīm, bet arī no Igaunijas un Lietuvas.
Pašlaik vērojama nevis Covid-19 izraisīta krīze, bet gan valdības uzticības zuduma krīze, ko izraisījusi tās nespēja pieņemt situācijai atbilstošus lēmumus. Lai valsts vara atgūtu uzticību, lai tauta redzētu, ka tā tiešām strādā tautas labā, valdībai ir jāpierāda sevi ar darbiem, piemēram, varētu nekavējoties atcelt OIK un veikt izmeklēšanu par izšķiesto Covid-19 apkarošanas naudu. Bet, kamēr valdība uzticību nav atguvusi, cilvēki gluži pamatoti izvēlas nogaidīt un nevakcinēties, ja vien tos nepiespiež, kā pašlaik piespiež skolotājus, medicīnas darbiniekus, militārpersonas, studentus un skolēnus.
P.S. Ja kādam interesē, kur es biju 1989. gada 23. augustā "Baltijas ceļa” laikā, varat noskatīties videomateriālu, kuru filmēju Grenctālē uz Latvijas un Lietuvas robežas kopā ar Ingvaru Leiti: https://www.youtube.com/watch?v=CNVQvZfz3G0
[1] https://web.archive.org/web/20100617185021/http://ainarasoliiumi.lv/
[2] https://www.facebook.com/gobzems/posts/4522303274459508/
[3] https://www.forbes.com/sites/siladityaray/2021/05/11/indian-state-will-offer-ivermectin-to-entire-adult-population-even-as-who-warns-against-its-use-as-covid-19-treatment/?sh=dc4c436d9f82
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
