Iesaki rakstu: 
Valsts prezidents Valdis Zatlers pēdējās dienās aktīvi iesaistījies diskusijā par veselības aprūpes sistēmas reformu, nebaidoties no konfrontācijas ar valdības pārstāvjiem. Tas jau izsaucis atsevišķu koalīcijas politiķu (Dzintars Zaķis, Vienotība) asu pretreakciju, apšaubot Zatlera izredzes palikt Valsts prezidenta amatā uz otro termiņu. Prezidents, kurš pirms šī amata vadīja Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcu (TOS), trešdien panācis, ka veselības ministrs Juris Bārzdiņš (ZZS) atlicis līdz 1. maijam ieceri reformēt mazo traumpunktu darbu, tiem ļaujot strādāt tikai naktīs un brīvdienās, kā arī plānus TOS vairs nesniegt neatliekamo palīdzību traumu gadījumos. Kā vērtēt Zatlera iejaukšanos? Vai tā izskaidrojama tikai ar korporatīvajām saitēm mediķu aprindās un profesionālo redzējumu? Vai Zatlera rīcība ir signāls, ka viņš pēdējos prezidentūras mēnešos vēlas „iet uz visu banku”, parādot savu aktivitāti un iebilstot partijām?
Aigars Freimanis, sociologs, Latvijas faktu direktors
Šī laikam ir viena no salīdzinoši retajām reizēm, kad Zatlerā runā viņa profesija, un ne tikai ārsta profesija, bet pieredze vadīt lielu ārstniecības iestādi. Viņš jūtas kā zivs ūdenī, nevis kā zivs krastā, un ir laimīgs, ka var izteikt viedokli, jūtoties pārliecināti par to, ko viņš runā. Manuprāt, pēdējais ir tas galvenais pamudinājums, jo, runājot par jebkuru citu sfēru, Zatlers ir spiests balstīties kaut kādos padomnieku viedokļos, tas nedzimst no viņa paša pieredzes. Un izskatās, ka Zatlers ir trāpījis, vismaz premjera izteikumi, ka „Bārzdiņam jāturpina strādāt”, liek domāt, ka Dombrovskis ir piekritis prezidenta redzējumam. Vai no šīs situācijas var izdarīt secinājumus par Zatlera izredzēm uz otro termiņu? Runājot par prezidenta vēlēšanām, situācija ir „savādi normāla” – visi par to runā, bet neviens neizvirza kandidātus, un Zatlers ir vienīgais, kas stāv rindā. Domāju, viņš noteikti analizē, no kā varētu saņemt atbalstu un no kā – ne. Situācija ir interesanta. Zaķa „nē” Zatleram un pēc tam Kristovska „jā” Zatleram arī parāda, cik sarežģītas attiecības ir Vienotībā.
Ivars Ījabs, politologs
Rodas iespaids, ka Zatlerā ir nostrādājusi ne pārāk tālejoša solidaritāte ar saviem bijušajiem darba biedriem. Nevajadzētu izslēgt arī aspektu, ka Zatlers vienkārši reaģēja uz jautājumu, kas viņam pašam bija būtisks. Pieņemu, ka viens no iemesliem šādai Zatlera rīcībai varētu būt arī tas, ko viņš darīs pēc prezidentūras beigām – vienalga, vai tas būs pēc pusgada vai vēl pēc četriem gadiem. Ārstu sabiedrībā viņš atgriezīsies tik un tā, tādēļ viņam jāmēģina sava seja saglabāt, bet arī tas, manuprāt, nevarēja būt izšķirošs iemesls, kādēļ Zatlers tā rīkojās. Mums jau patīk visvisādas teorijas vērpt, bet pieļauju, ka vienkārši nostrādāja Zatlera piederība ārstu aristokrātijai, tā teikt, vēlme pateikt: „Es jau nu zinu, zēni, kas ir vajadzīgs medicīnā!” Šis diez vai var kļūt par izšķirošu gadījumu Zatlera kļūšanai vai nekļūšanai par prezidentu otro reizi. Galu galā ir gandrīz pusgads laika, un pa to var visvisādi brīnumi notikt. Interesants ir arī jautājums, kādēļ tieši Zaķis tā „uzsprāga”, jo Bārzdiņš jau nav no Vienotības, bet no zaļajiem zemniekiem. Zatlers ir bijis politikā varbūt ne pārāk kompetents un rūdīts, bet lielākoties nevienam sev uz galvas nav ļāvis kāpt. Domāju, ka šī nebūs tā epizode, kas izšķirs Zatlera kļūšanu vai nekļūšanu par prezidentu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
