Prasība "mūsējiem" atskaitīties par nodokļu maksātāju naudas izkrāpšanu, izplakarēšanu un izrīšanu ir netaisna un bīstama!
Latvijas Žurnālistu asociācijas valde17.04.2024.
Komentāri (0)
Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) ir lūdzis fonda ekspertiem vērtēt pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica” īstenotā Mediju atbalsta fonda projekta “Šķelšanās” 4. sērijas atbilstību projekta mērķim un aktivitātēm un to, vai šī epizode pārkāpj konkursa nolikuma 1.13. punktu “Konkursā netiks atbalstīti uz politiskā spēka tēla veidošanu vērsti pasākumi”.
Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) uzskata, ka SIF prasības “Re:Baltica” ir bīstama sekojošu iemeslu dēļ:
SIF, izvērtējot hipotētiskas problēmas projektā, ir atsaucies politiskas partijas kampaņai. Ir labi zināms, ka Latvijas politikā bieži izmanto sazvērestības teorijas, lai novērstu uzmanību no savām problēmām un pārliktu uzsvaru uz kaut ko citu. Parasti profesionāli mediji un iestādes tās spēj atšķirt no patiesības.
Ja aizskarts gods un cieņa, jāvēršas tiesā pret to, kas ir aizskāris. SIF savā vēstulē norāda, ka negatīvo publicitāti ir saņēmuši no partijas “Latvija pirmajā vietā”.
Vienlaikus LŽA norāda uz lielu bīstamību, traktējot kritisku žurnālistiku kā “uz partijas tēla veidošanu vērstu”, jo tas izslēgtu no SIF Mediju atbalsta fonda projektiem jebkurus tādus projektus, kuros tiek pieminēta politika. Attiecīgi būtu jāslēdz programmas ziņu, pētnieciskās žurnālistikas atbalstam, nedrīkstētu arī atbalstīt priekšvēlēšanu diskusijas, jo, novedot visu līdz absurdam, katru politiķa pieminēšanu var traktēt kā politiskā spēka tēla veidošanu.
LŽA aicina SIF pamatot, kas liek domāt, ka projektā “Šķelšanās” ir pārkāpts Mediju atbalsta fonda nolikums. LŽA aicina nevairot nevajadzīgu birokrātiju un atrakstīšanos.
LŽA arī vērš uzmanību, ka tiesībsargājošo un valsts institūciju nekavējoša un akla reaģēšana uz politiski nozīmīgu personu iesniegumiem, kas saistīti ar iespējamiem pārkāpumiem žurnālistu darbā, rada nopietnus jautājumus par šo institūciju izpratni par mediju lomu un vārda brīvību demokrātiskā valstī. Nav pieļaujama tiesībsargājošo iestāžu instrumentalizācija politisko mērķu sasniegšanai un mediju diskreditācijai – jo īpaši informatīvā kara apstākļos, kad neatkarīgiem un spēcīgiem medijiem sabiedrības informēšanā ir īpaši nozīmīga loma.