Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Premjera kungs, neļaujiet Reiram iznīcināt „Kalkūnus”

Andrejs Elksniņš, Saeimas deputāts
16.07.2016.
Komentāri (7)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

A. god. Ministru prezidenta kungs, šī gada 9. februārī Ministru kabinets pieņēma noteikumus Nr. 91 “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 9.2.2. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem” 9.2.2.2. pasākuma “Sociālo pakalpojumu atbalsta sistēmas pilnveide” īstenošanas noteikumi”.

Atbilstoši minētajiem noteikumiem paredzēts pilnveidot sociālo pakalpojumu sistēmu, piesaistot Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu. Kā mērķa grupas norādītas pilngadīgas personas ar garīga rakstura traucējumiem un bērni ar funkcionāliem traucējumiem.

Savukārt jau šī gada 12.maijā Labklājības ministrija deinstitucionalizācijas plāna ietvaros pieņēma lēmumu par Valsts sociālās aprūpes centra „Latgale” filiāles „Kalkūni” likvidāciju.

Lai arī minētie MK noteikumi paredz sociālās aprūpes sistēmas pilnveidošanu, Labklājības ministrijas nostāja saistībā ar Valsts sociālās aprūpes centra „Latgale” filiāles „Kalkūni” paredzēto likvidāciju - gan attiecībā uz filiālē esošo personu tālāko aprūpi, gan darbinieku tālāko nodarbinātību - rada veselu virkni jautājumu un neskaidrību, turklāt ir apšaubāma gan šāda lēmuma racionalitāte, gan tiesiskums, ņemot vērā normatīvo regulējumu, it īpaši bērnu tiesību aizsardzības jomā.

Pašlaik „Kalkūnu” filiāle nodrošina personu diennakts aprūpi, dzīvesvietu, sociālo rehabilitāciju, kā arī veicina bērna un ģimenes atkalapvienošanos vai jaunas ģimenes iegūšanu. Filiālē tiek nodrošināta medicīnas aprūpe, kuru sniedz nepieciešamie speciālisti: ģimenes ārsts, ārsts psihiatrs, pediatrs, ārsta palīgs, medicīnas māsas, fizioterapeiti, fizikālās terapijas māsas un citi, ir pieejama arī citu speciālistu palīdzība: psihologa nodarbības, logopēda nodarbības, sociālās rehabilitācijas nodarbības, speciālo pedagogu, sociālo darbinieku un cita personāla palīdzība.

Ar Eiropas Sociālā fonda finansējumu filiālē „Kalkūni” ir izveidota „Sensorā istaba” un „Sajūtu dārzs”, kas paredzēti personu sensoro maņu attīstīšanai. Personām tiek nodrošinātas dažādas laika pavadīšanas iespējas - interešu izglītības nodarbības, sporta aktivitātes, ekskursijas, koncertu, teātra izrāžu un citu pasākumu apmeklēšana.

Uzskatu, ka iespēja uzlabot sociālo pakalpojumu kvalitāti un ģimeniskai videi pietuvinātu sociālo pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem būtu atbalstāma. Tomēr, pirms likvidēt esošo sistēmu, būtu lietderīgi gūt skaidru priekšstatu par jaunās sistēmas struktūru un priekšrocībām, kā arī riskiem, kas saistīti ar projekta realizāciju.

Slēgt bērnu aprūpes centru neplānoja iepriekšējie labklājības ministri. Visus pēdējos gadus "Kalkūni" tika attīstīti — bija atvēlēts finansējums remontam un ēku iekārtošanai (pēdējo 6 mēnešu laikā ap 350 tūkstošiem eiro, kā arī tika gatavoti projekti ES finansējuma piesaistīšanai, piemēram, ēku siltināšanai u.c.).

Slēgt bērnu namu nav iespējams ne šodien, ne 2019.gadā, ņemot vērā normatīvo regulējumu, kas skar bērnu ar īpašām vajadzībām tiesības un interešu aizsardzību. Bērns ir izaudzis šajā centrā, tā ir viņa dzīvesvieta, vide, kurā viņš dzīvo. Pie bērniem nāk vecāki, viņiem ir savas istabas (kurās viņi paši izvēlējušies pat tapetes), sociālie darbinieki ir viņu ģimenes locekļi, dažkārt krustvecāki, bet juridiski - aizbildņi. Bērniem tur ir savi draugi, savas rotaļlietas u.t.t. Par šiem apstākļiem savus atzinumus būtu jādod gan tiesībsargam, gan Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai, gan arī Bāriņtiesai, lemjot par katra bērna pārcelšanas iespējamību un šādu rīcību tieši bērna interesēs.

Ņemot vērā augstāk minētos argumentus, skaidrs, ka arī par aprūpes centra darbinieku atlaišanu runāt ir pāragri. Efektīvāk būtu jārisina sociālo darbinieku atalgojuma un noslogotības koeficientu disproporcijas problēmas (slimie bērni arī pēc 18 gadiem paliek bērni, lai arī ir pilngadīgi). Šajā jautājumā labklājības ministram tiks sagatavoti priekšlikumi, kas skar atalgojuma koeficientu un noslogotības izvērtēšanu. Manuprāt, atalgojums ir pārāk zems, bet noslogojums - pārāk augsts. Tāpat mēs analizējam, vai ministrija izmantos savus administratīvos resursus, lai vajātu „Kalkūnu” darbiniekus un mēģinātu kādu citādi domājošo atlaist, aizbildinoties, piemēram, ar valodas nezināšanu (nepieciešamā valodas kategorija ir visiem aprūpes centra darbiniekiem), ar dalību iedzīvotāju parakstu vākšanas kampaņā vai komunikācijā ar žurnālistiem. Šis jautājums jau ir apspriests ar Latvijas zvērināto advokātu kolēģiju, kas pēc vajadzības varētu nodrošināt juridisko palīdzību kā pašiem bērniem, tā viņu aizbildņiem, vecākiem.

„Kalkūnu” iespējamo slēgšanu esam apsprieduši arī ar Latvijas ārstu biedrības vadītāju Pēteri Apini, un nonācām pie kopēja viedokļa, ka ir nepieciešams speciālistu un psihiatru slēdziens par to, vai šāds ministrijas lēmums atbilst pašu bērnu interesēm.

Informējam Jūs, ka jau 2016.gada 9.jūnijā esam nosutuši pieprasījumu labklājības ministram Jānim Reiram ar lūgumu dot skaidrojumu sakara ar viņa pieņemto lēmumu likvidēt Valsts sociālās aprūpes centra „Latgale” filiāli „Kalkūni”. Savukārt, 2016.gada 6.jūlijā lūdzām Tiesībsargu Juri Jansonu uzsākt pārbaudi par bērnu tiesību ievērošanu konkrētā ministra lēmuma sakara.

Šī gada 12.jūlijā esam jau saņēmuši labklājības ministra J.Reira atbildi uz mūsu pieprasījumu. Diemžēl tikai virspusēja atrakstīšanās. Tā arī nav atbildēts uz galveno jautājumu: kā ģimenes spēs nodrošināt aprūpi bērniem ar īpašām vajadzībām, ņemot vērā, ka tam ir nepieciešama gan speciāla infrastruktūra, gan iemaņas? Cik daudz ģimeņu Latvijā ir gatavas to uzņemties, un vai tām ir pietiekama pieredze un kvalifikācija? Kas un kā jaunos aprūpētājus apmācīs, finansēs un kontrolēs? Priekš kam pieaugušos pārcelt uz citiem centriem? Ko iecerēts darīt ar „Kalkūnu” telpām? Ja plānots turpināt izmantot „Kalkūnu” aprīkojumu, tad vispār izveidosies neloģiska situācija - pacienti tiks pārcelti uz citām vietām, bet kāds viņus turpinās vadāt uz procedūrām „Kalkūnos”. Diemžēl labklājības ministrs arī nav informējis par kādiem rīcības priekšlikumiem saistībā ar darbavietām - kur strādās cilvēki, kuri šobrīd strādā „Kalkūnos”?

Lūdzu Jūs iejaukties minētā jautājuma risināšanā un saglabāt sociālo aprūpes centru "Kalkūni" Latgalei, nodrošinot visu iesaistīto pušu, it īpaši bērnu ar speciālām vajadzībām, interešu aizsardzību.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...