Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Premjera kungs, neļaujiet Reiram iznīcināt „Kalkūnus”

Andrejs Elksniņš, Saeimas deputāts
16.07.2016.
Komentāri (7)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

A. god. Ministru prezidenta kungs, šī gada 9. februārī Ministru kabinets pieņēma noteikumus Nr. 91 “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 9.2.2. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem” 9.2.2.2. pasākuma “Sociālo pakalpojumu atbalsta sistēmas pilnveide” īstenošanas noteikumi”.

Atbilstoši minētajiem noteikumiem paredzēts pilnveidot sociālo pakalpojumu sistēmu, piesaistot Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu. Kā mērķa grupas norādītas pilngadīgas personas ar garīga rakstura traucējumiem un bērni ar funkcionāliem traucējumiem.

Savukārt jau šī gada 12.maijā Labklājības ministrija deinstitucionalizācijas plāna ietvaros pieņēma lēmumu par Valsts sociālās aprūpes centra „Latgale” filiāles „Kalkūni” likvidāciju.

Lai arī minētie MK noteikumi paredz sociālās aprūpes sistēmas pilnveidošanu, Labklājības ministrijas nostāja saistībā ar Valsts sociālās aprūpes centra „Latgale” filiāles „Kalkūni” paredzēto likvidāciju - gan attiecībā uz filiālē esošo personu tālāko aprūpi, gan darbinieku tālāko nodarbinātību - rada veselu virkni jautājumu un neskaidrību, turklāt ir apšaubāma gan šāda lēmuma racionalitāte, gan tiesiskums, ņemot vērā normatīvo regulējumu, it īpaši bērnu tiesību aizsardzības jomā.

Pašlaik „Kalkūnu” filiāle nodrošina personu diennakts aprūpi, dzīvesvietu, sociālo rehabilitāciju, kā arī veicina bērna un ģimenes atkalapvienošanos vai jaunas ģimenes iegūšanu. Filiālē tiek nodrošināta medicīnas aprūpe, kuru sniedz nepieciešamie speciālisti: ģimenes ārsts, ārsts psihiatrs, pediatrs, ārsta palīgs, medicīnas māsas, fizioterapeiti, fizikālās terapijas māsas un citi, ir pieejama arī citu speciālistu palīdzība: psihologa nodarbības, logopēda nodarbības, sociālās rehabilitācijas nodarbības, speciālo pedagogu, sociālo darbinieku un cita personāla palīdzība.

Ar Eiropas Sociālā fonda finansējumu filiālē „Kalkūni” ir izveidota „Sensorā istaba” un „Sajūtu dārzs”, kas paredzēti personu sensoro maņu attīstīšanai. Personām tiek nodrošinātas dažādas laika pavadīšanas iespējas - interešu izglītības nodarbības, sporta aktivitātes, ekskursijas, koncertu, teātra izrāžu un citu pasākumu apmeklēšana.

Uzskatu, ka iespēja uzlabot sociālo pakalpojumu kvalitāti un ģimeniskai videi pietuvinātu sociālo pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem būtu atbalstāma. Tomēr, pirms likvidēt esošo sistēmu, būtu lietderīgi gūt skaidru priekšstatu par jaunās sistēmas struktūru un priekšrocībām, kā arī riskiem, kas saistīti ar projekta realizāciju.

Slēgt bērnu aprūpes centru neplānoja iepriekšējie labklājības ministri. Visus pēdējos gadus "Kalkūni" tika attīstīti — bija atvēlēts finansējums remontam un ēku iekārtošanai (pēdējo 6 mēnešu laikā ap 350 tūkstošiem eiro, kā arī tika gatavoti projekti ES finansējuma piesaistīšanai, piemēram, ēku siltināšanai u.c.).

Slēgt bērnu namu nav iespējams ne šodien, ne 2019.gadā, ņemot vērā normatīvo regulējumu, kas skar bērnu ar īpašām vajadzībām tiesības un interešu aizsardzību. Bērns ir izaudzis šajā centrā, tā ir viņa dzīvesvieta, vide, kurā viņš dzīvo. Pie bērniem nāk vecāki, viņiem ir savas istabas (kurās viņi paši izvēlējušies pat tapetes), sociālie darbinieki ir viņu ģimenes locekļi, dažkārt krustvecāki, bet juridiski - aizbildņi. Bērniem tur ir savi draugi, savas rotaļlietas u.t.t. Par šiem apstākļiem savus atzinumus būtu jādod gan tiesībsargam, gan Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai, gan arī Bāriņtiesai, lemjot par katra bērna pārcelšanas iespējamību un šādu rīcību tieši bērna interesēs.

Ņemot vērā augstāk minētos argumentus, skaidrs, ka arī par aprūpes centra darbinieku atlaišanu runāt ir pāragri. Efektīvāk būtu jārisina sociālo darbinieku atalgojuma un noslogotības koeficientu disproporcijas problēmas (slimie bērni arī pēc 18 gadiem paliek bērni, lai arī ir pilngadīgi). Šajā jautājumā labklājības ministram tiks sagatavoti priekšlikumi, kas skar atalgojuma koeficientu un noslogotības izvērtēšanu. Manuprāt, atalgojums ir pārāk zems, bet noslogojums - pārāk augsts. Tāpat mēs analizējam, vai ministrija izmantos savus administratīvos resursus, lai vajātu „Kalkūnu” darbiniekus un mēģinātu kādu citādi domājošo atlaist, aizbildinoties, piemēram, ar valodas nezināšanu (nepieciešamā valodas kategorija ir visiem aprūpes centra darbiniekiem), ar dalību iedzīvotāju parakstu vākšanas kampaņā vai komunikācijā ar žurnālistiem. Šis jautājums jau ir apspriests ar Latvijas zvērināto advokātu kolēģiju, kas pēc vajadzības varētu nodrošināt juridisko palīdzību kā pašiem bērniem, tā viņu aizbildņiem, vecākiem.

„Kalkūnu” iespējamo slēgšanu esam apsprieduši arī ar Latvijas ārstu biedrības vadītāju Pēteri Apini, un nonācām pie kopēja viedokļa, ka ir nepieciešams speciālistu un psihiatru slēdziens par to, vai šāds ministrijas lēmums atbilst pašu bērnu interesēm.

Informējam Jūs, ka jau 2016.gada 9.jūnijā esam nosutuši pieprasījumu labklājības ministram Jānim Reiram ar lūgumu dot skaidrojumu sakara ar viņa pieņemto lēmumu likvidēt Valsts sociālās aprūpes centra „Latgale” filiāli „Kalkūni”. Savukārt, 2016.gada 6.jūlijā lūdzām Tiesībsargu Juri Jansonu uzsākt pārbaudi par bērnu tiesību ievērošanu konkrētā ministra lēmuma sakara.

Šī gada 12.jūlijā esam jau saņēmuši labklājības ministra J.Reira atbildi uz mūsu pieprasījumu. Diemžēl tikai virspusēja atrakstīšanās. Tā arī nav atbildēts uz galveno jautājumu: kā ģimenes spēs nodrošināt aprūpi bērniem ar īpašām vajadzībām, ņemot vērā, ka tam ir nepieciešama gan speciāla infrastruktūra, gan iemaņas? Cik daudz ģimeņu Latvijā ir gatavas to uzņemties, un vai tām ir pietiekama pieredze un kvalifikācija? Kas un kā jaunos aprūpētājus apmācīs, finansēs un kontrolēs? Priekš kam pieaugušos pārcelt uz citiem centriem? Ko iecerēts darīt ar „Kalkūnu” telpām? Ja plānots turpināt izmantot „Kalkūnu” aprīkojumu, tad vispār izveidosies neloģiska situācija - pacienti tiks pārcelti uz citām vietām, bet kāds viņus turpinās vadāt uz procedūrām „Kalkūnos”. Diemžēl labklājības ministrs arī nav informējis par kādiem rīcības priekšlikumiem saistībā ar darbavietām - kur strādās cilvēki, kuri šobrīd strādā „Kalkūnos”?

Lūdzu Jūs iejaukties minētā jautājuma risināšanā un saglabāt sociālo aprūpes centru "Kalkūni" Latgalei, nodrošinot visu iesaistīto pušu, it īpaši bērnu ar speciālām vajadzībām, interešu aizsardzību.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Par "Mīļumu" Gobzemu, dubulttiesnesi un citiem interesantajiem ļaudīm: kas patiesībā redzams attēlos

FotoFotogrāfijas no ministriju un tās padotībā esošo iestāžu saviesīgajiem sarīkojumiem ir patiešām interesants izpētes objekts. Nepiekrītu, ka konkrētajā gadījumā fotogrāfijām pievērsta uzmanība tāpēc, ka ir zaudēts tiesas process, jo šādā gadījumā slimnieks noteikti padalās ar savu diagnozi. Diagnozes nav, bet ir tikai stāsts par "interesanto". Piekrītu, ka fotogrāfijas gaismā izcēlusī persona nav sistēmas cilvēks, citādi raksts būtu daudz sulīgāks un saturētu daudz interesantāku informāciju.
Lasīt visu...