Iesaki rakstu: 
Tieslietu ministram Aigaram Štokenbergam ar premjera rezolūciju līdz ceturtdienai uzdots sniegt informāciju saistībā ar Ventspils naftas lielākā īpašnieka Vitol sūdzībām par Latvijas kuģniecību.
Ar premjera Valda Dombrovska (Vienotība) rezolūciju tieslietu ministram Štokenbergam (Vienotība) līdz 25.novembrim uzdots sniegt informāciju saistībā ar a/s Ventspils nafta lielākā īpašnieka Vitol iesniegumu par grūtībām pārvaldīt a/s Latvijas kuģniecība (LK) un Vitol draudiem sākt starptautisko tiesvedību ar Latviju, pieprasot atlīdzību vismaz 130 miljonu dolāru apmērā.
Kā Pietiek apstiprināja tieslietu ministrs, ar premjeru panākta vienošanās, ka rezolūcija prasītā informācija tiks sniegta līdz ceturtdienai. To, vai Dombrovska prasītā informācija jau apkopota un kādi ir secinājumi, Štokenbergs otrdien nekomentēja.
Nekādas citas darbības saistībā ar Vitol sūdzībām par LK pārvaldi un premjeram jau novembra sākumā nosūtīto vēstuli, kurā Vitol informē par tiesvedības risku, pagaidām nav veiktas. Oficiāli premjers gaida tieslietu ministra atbildi, lai lemtu, kā rīkoties tālāk.
Savukārt neoficiāli izskan, ka Dombrovkis jautājumā par LK nonācis starp diviem dzirnakmeņiem – Vitol un koalīcijas partneres, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) „krusttēvu” Ventspils mēru Aivaru Lembergu, ar kura interesēm noturēt pozīcijas LK saistīta Vitol vēršanās Latvijas un starptautiskajās institūcijās un draudi par miljonus vērtas tiesvedības uzsākšanu pret Latviju.
Kā Pietiek informēja Dombrovska preses pārstāve Līga Krapāne, ar premjera rezolūciju Štokenbergam uzdots iesniegt apkopojumu par Uzņēmumu reģistra (UR) praksi akcionāru sapulces sasaukšanā, īpaši norādot, kā UR pārliecinās – ir vai nav pamats akcionāru sapulces sasaukšanai. Tāpat Štokenbergam premjers jāinformē par apkopojumu par tiesu nolēmumiem, ja tādi ir, saistībā ar UR lēmumiem un rīcību akcionāru sapulces sasaukšanā. Premjers no Tieslietu ministrijas gaida arī viedokli, vai, ņemot vērā līdzšinējo praksi, normatīvajos aktos nepieciešami kādi materiālo vai procesuālo tiesību normu uzlabojumi attiecībā uz akcionāru tiesībām piedalīties sabiedrības pārvaldē (dalība akcionāru sapulcē un no tā izrietošā iespēja tieši vai netieši kontrolēt arī akciju sabiedrības vadību).
Pietiek jau rakstīja: Šveicē registrētā Vitol vēstulē Dombrovskim uzsver, ka pārkāpts Latvijas un Šveices investīciju aizsardzības līgums, un, pamatojoties uz to, norāda, ka gatavojas pieprasīt no Latvijas atlīdzību 130 miljonu ASV dolāru apmērā. Vēstulē premjeram arī uzvērts, ka Vitol pieprasītās atlīdzības summa varētu pieaugt līdz pat 300 miljoniem ASV dolāru.
Vitol norāda, ka 2006.gada oktobrī, izsolē no valsts iegādājoties 34,75% VN akciju, Vitol pilnībā piederošā Kiprā reģistrētā meitas sabiedrība Euromin Holdings veikusi būtisku ieguldījumu Latvijas ekonomikā. Vitol savu ietekmi VN palielinājusi līdz 49,5% VN akciju. LK ir VN koncerna uzņēmums, un VN pieder nepilni 50% LK.
Vitol vēstules nosūtīja arī Pasaules Bankas Starptautisko investīciju strīdu izlemšanas centram, Eiropas Savienības (ES) Ekonomikas un monetāro lietu komisāram, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai, Latvijas Bankai un Finanšu un kapitāla tirgus komisijai.
Vienlaikus VN vārdā Vitol vērsās arī ar iesniegumu prokuratūrā par kriminālprocesa uzsākšanu pret LK amatpersonām, paužot aizdomas, ka veikta virkne no ekonomiskā viedokļa apšaubāmu darījumu, ar kuriem, iespējams, no LK aizplūduši miljoni. Prokuratūra iesniegumu nosūtīja Ekonomikas policijai.
VN un Vitol vēršanās gan prokuratūrā, gan pie premjera faktiski vērtējama kā atklāts kara pieteikums Lembergam un viņa kontrolētajiem spēkiem. Tas tā ir, jo vara pār LK padomi (vada ekspremjers Māris Gailis) un valdi ir ar Lembergu saistītu personu rokās. Savukārt VN un Vitol kā lielākajam LK īpašniekam jau kopš gada sākuma neizdodas ne sasaukt akcionāru sapulci, ne veikt izmaiņas uzņēmuma padomē un valdē.
Kārtējā LK akcionāru ārkārtas sapulce paredzēta 17.decembrī – pagaidām nav skaidrs, vai tajā Vitol izdosies īstenot savas kā lielākās LK īpašnieces intereses, nomainot pašlaik Lemberga kontrolē esošo LK padomi.
Seko mums 
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.