Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā gadījumā stāsts ir par iespējamu kaitējumu potenciālajiem tautas priekšstāvjiem un par to piemērojamu bargu sodu, bet otrā – jau notikušiem kaitējumiem, tā teikt, vienkāršajiem cilvēkiem un nesodāmību par to.

Viens virsraksts – “Virza kriminālsoda noteikšanu par dziļviltojumu izmantošanu vēlēšanu ietekmēšanai”. Otrs – “Finanšu krāpniecības apmērs Latvijā mēnesī sasniedz 3 miljonus eiro”. Skaidrs, ka ne visi ir izlasījuši šīs ziņas, tāpēc vispirms došu nelielu ieskatu par katru no tām.

Dziļviltojumi pēc būtības ir ar mākslīgā intelekta palīdzību radīti foto, video un audio materiāli, kuros ticami atdarināta kāda reāla cilvēka runa vai darbības, lai maldinātu sabiedrību par attiecīgās personas rīcību vai nodomiem. Piemēram, ASV ar balss klonēšanas programmatūras palīdzību pavisam nesen tika radīts un it kā pašreizējā prezidenta Baidena vārdā izplatīts viltus vēstījums.

Mazāk kaitīgā veidā mākslīgais intelekts izmantots vēlēšanu kampaņā Indijā, kur vienā valodā ierakstītu video uzrunu automatizēti pārtulkoja un atskaņoja vēl divās, turklāt attiecīgajai valodai pielāgojot arī runātāja mīmiku. Protams, tas paver milzu iespējas gan pretinieku degradēšanai (piemēram, radot un izplatot internetā viltus pierādījumus par kāda amata kandidāta pārkāpumiem), gan sevis popularizēšanai.

Tad, lūk, virkne Saeimas varas partiju deputātu rosina veikt grozījumus Krimināllikumā, kas paredzēs sodu par dziļviltojumu tehnoloģiju izmantošanu vēlēšanu procesa ietekmēšanai. Iespējamais sods – līdz pat brīvības atņemšanai uz laiku līdz četriem gadiem.

Savukārt otra ziņa ir par jau notikušu krāpniecību un reāliem upuriem. Finanšu nozares asociācija šajās dienās vēstīja, ka šī gada janvārī vien fiksēti 888 tefonkrāpniecības gadījumi, izkrāpto līdzekļu apmērs – 824 tūkstoši eiro. Vienlaikus novērst izdevies 594 krāpšanas gadījumus 462 tūkstošu eiro apmērā.

Aktīvi janvārī bijuši arī tā saucamie investīciju krāpnieki, kuriem izdevies īstenot 330 gadījumus, izkrāpjot 500 tūkstošus eiro, bet bankām novērst izdevies 885 krāpšanas mēģinājumus 869 tūkstošu eiro apmērā.

Var, protams, ilgi un gari moralizēt par cilvēku nesaprātīgumu, uzticoties krāpniekiem, var runāt par medijpratību utt., taču tas nemazina problēmu, jo krāpnieki mācās no savas pieredzes, izmanto aizvien viltīgākas metodes, bet cilvēki par visiem riskiem pat iedomāties nespēj.

Līdz ar to var paredzēt, ka apdraudējumu nākotnē būs aizvien vairāk, kad tiks plašāk izmantotas mākslīgā intelekta iespējas. Pirmie piemēri jau ir, par vienu tādu šajās dienās varējām lasīt portālā la.lv – Spānijā ar mākslīgā intelekta palīdzību, imitējot plaši pazīstama bīskapa balsi, krāpnieks mēģināja izkrāpt naudu no mūķenēm.

Kas šajā kontekstā pārsteidz? Pie varas esošo prioritātes. Cilvēki jau reāli cieš no krāpniekiem, būtu tikai loģiski, ja varas struktūras maksimāli fokusētos uz to, lai šādu krāpniecības veidu nelaistu plašumā. Taču nē – jautāti par naudas izkrāpšanu, labākajā gadījumā vien noplāta rokas, kaut ko atrunājas, ka pašiem upuriem bija jābūt piesardzīgākiem un saprātīgākiem. Kas izrādās svarīgāks? Pašu pārvēlēšana amatos – pret to gan gatavi vērsties ar vislielāko bardzību un gan jau pie reizes sodīt arī nekaitīgu parodiju un joku video radītājus vai tālākizplatītājus.

Kāpēc vispār vajag izdalīt vēlēšanas vai kādu citu norisi kā svarīgāko, runājot par krāpniecību? Vai nebūtu loģiski, ja pret krāpniecību vērstos kā tādu?

Kāds teiks, ka demokrātija ir svarīgāka par katra atsevišķa cilvēka maciņa saturu? Tas skan augstprātīgi, jo der atcerēties, ka demokrātiskā sabiedrībā ikviens cilvēks arī ir svarīgs un vismaz ne upurējams kādu amatpersonu pašlabuma vārdā. Demokrātijā ir svarīgi, lai sabiedrība gūtu pārliecību, ka vara kalpo kopīgam labumam nevis tikai domā par sevi. Svarīga ir sabiedrības uzticēšanās varai. Un te būtiski – uzticēšanās ir jānopelna.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...