Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Iepriekš vairākkārt jau stāstīju par to, kā AS “Swedbank” ietekmē izmeklēšanu, piesedzot savu darbinieku un nolīgtā advokāta Romualda Vonsoviča izdarītos noziegumus. Šobrīd jau tieši ir redzami kanāli un kontakti, caur kuriem notiek sistēmiska korupcija un prokuratūras ietekmēšana. Ceru, ka ģenerālprokurors Juris Stukāns beidzot pievērsīs uzmanību “pasūtījumu galdam”, kas jau sen darbojas viņa vadītajā iestādē.

Turpinās mana, Riharda Maksimiliana Parta (iepriekš biju pazīstams kā Gints Grosfogels) cīņa par savām ar likumu aizskartajām tiesībām saistībā ar AS “Swedbank”, tās advokāta Romualda Vonsoviča un dažādu Romualdam Vonsovičam lojālu institūciju realizētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, t.sk. krāpšanu un piesavināšanos sevišķi lielos apmēros.

Lietas būtība īsumā ir tāda, ka visos iespējamajos veidos AS “Swedbank” cenšas nepieļaut viltota dokumenta nonākšanu tiesībsargājošo iestāžu rīcībā, jo tas neglābjami novestu pie AS “Swedbank” un tās pārstāvju saukšanas pie kriminālatbildības.

Arvien vairāk sāk izskatīties, ka šīs nelikumīgās darbības piesedz Jūsu, Stukāna kungs, vadītās iestādes dažāda līmeņa darbinieki. Patiešām ceru, ka Jūs spēsiet nodrošināt likumu ievērošanu savā iestādē.

Par iepriekšējo notikumu attīstību sīkāk var lasīt šeit:

https://pietiek.com/raksti/sokejosi_fakti_par_to,_ka_as_swedbank_ietekme_izmeklesanu,_piesedzot_savu_darbinieku_un_noligta_advokata_romualda_vonsovica_likumparkapumus_vai_pat_noziegumus/

Kā jau iepriekš rakstīju, pēc vairākkārtējām sūdzībām saņēmu atļauju iepazīties ar kriminālprocesa Nr. 11094026821 materiāliem, ko veicu 2022. gada 17. martā. Tad beidzot arī saņēmu 2021. gada 12. jūlija lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu. Fakti, kas atklājās, bija šokējoši. Ir acīm redzams, ka notikusi sistemātiska izmeklēšanas gaitas ietekmēšana no AS “Swedbank” puses kriminālprocesā Nr. 11094026821, tajā skaitā sagrozot un izdomājot neesošus faktus, dodot procesa virzītāja personisku negatīvu novērtējumu un apvainojot cietušo personu prettiesiskā rīcībā. AS “Swedbank” centusies lietas izmeklēšanu ietekmēt, šajā procesā iesaistot Iekšējās drošības biroju un Rīgas tiesas apgabala virsprokuroru Armīnu Meistaru, kurš acīm redzot arī ir aktīvi “pieslēdzies” lietas risināšanai.

2021. gada 12. jūlija lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu nesatur jebkādu motivāciju, ir acīm redzams, ka izmeklēšana lietā nav veikta un nav noskaidroti apstākļi, uz kuriem biju norādījis un kurus biju lūdzis noskaidrot. 2021. gada 12. jūlijā lēmuma daļā, kura būtu uzskatāma par motīvu daļu (tā nav atsevišķi izdalīta), ir norādīts, ka ar 2007.gada 14.februārī it kā datētais dokuments, kurš vienā vietā nosaukts par manis kā individuāla komersanta iesniegumu, bet citā vietā nosaukts par pilnvarojumu, ir bijis par pamatu naudas līdzekļu novirzīšanai trešo personu saistību dzēšanai. Vienlaicīgi nav sniegts jebkāds novērtējums apstāklim, ka šis dokuments ir viltots, tikai minēta atsauce, ka tā oriģināls nenoskaidrotā laikā it kā esot uzrādīts tiesai (kas nevar atbilst patiesībai, jo šāda oriģināla nav).

Vienlaicīgi lietā ir redzams Valsts policijas pieprasījums AS “Swedbank” izsniegt ar 2007.gada 14.februārī it kā datētā dokumenta oriģinālu, taču tajā pašā laikā AS “Swedbank” uz šo pieprasījuma nav atbildējusi pēc būtības un tikai ar 2021.gada 28.maiju datētā vēstulē vispārīgi norādījusi, ka Valsts policija nav tiesīga šādu dokumentu pieprasīt, jo nav saņemta izmeklēšanas tiesneša atļauja. Saņemot izmeklēšanas tiesneša atļauju izņemt ar 2007.gada 14.februārī it kā datētā dokumenta oriģinālu (vai arī pārliecinātos, ka tāda dokumenta nav), Valsts policija vispār nav veikusi nekādas tālākās darbības. Rodas loģisks jautājums – kāpēc?

Un uz to seko atbilde - iepazīstoties ar lietas materiāliem, manā rīcībā ir nonākusi Rīgas Ziemeļu prokuratūras prokurores V.Dobrovoļaņinas vēstule, kas adresēta AS “Swedbank” valdes loceklim V.Frolovam un kurā ir tieši norādīts, ka procesa virzītājai K.Marnauzai doti prokurora norādījumi par kriminālprocesa turpmāko virzību (vēstule datēta ar 2021.gada 30.jūniju) un tieši šīs vēstules rezultātā tapis 2021.gada 12.jūlijā lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu, pārtraucot jebkādas uzsāktās procesuālās darbības noziedzīga nodarījuma atklāšanai.

Atkal rodas jautājums – kas gan ir tie faktori, kas noveduši pie šādas Rīgas Ziemeļu prokuratūras prokurores V.Dobrovoļaņinas vēstules? Un arī šeit kriminālprocesa Nr. 11094026821 materiālos ir skaidri redzama atbilde  - divas AS “Swedbank” valdes locekļa D.Frolova vēstules. Viena no tām 2021.gada 03.jūnijā adresēta Iekšējās drošības biroja priekšniekam V.Mūrniekam, bet otra tajā pašā datumā adresēta Rīgas tiesas apgabala virsprokuroram Armīnam Meistaram.

Abās šajās vēstulēs ir izteikti dažādi nepamatoti apvainojumi man un procesa virzītājai – policijas inspektorei K.Marnauzai. Un jau nākošajā dienā, t.i. 2021. gada 04. jūnijā (kaut vienmēr mūsu tiesībsargājošās iestādes rīkotos tik operatīvi) Rīgas Ziemeļu prokuratūras prokurore V.Dobrovoļaņina izprasa kriminālprocesa Nr. 11094026821 materiālus, lai “veiktu pārbaudi” un “sniegtu norādījumus”.

Acīm redzami lietā ir notikusi prettiesiska izmeklēšanas ietekmēšana, ko veikuši AS “Swedbank” valdes locekļa D.Frolova personā un, iespējams, AS “Swedbank” piesaistīti pārstāvji, kas, izmantojot korporatīvās saites pie Rīgas tiesas apgabala virsprokurora Armīna Meistara un citām prokuratūras amatpersonām, ir panākušas kriminālprocesa “aizvēršanu”, pēc būtības nenoskaidrojot galveno faktu – vai AS “Swedbank” ir veikusi krāpšanu un piesavināšanos viltota dokumenta pamata.

Procesa virzītājai bija pamats lemt par izņemšanas vai kratīšanas veikšanu AS “Swedbank” galvenajā biroja ēkā Rīgā, Balasta dambī 15 nolūkā iegūt nepieciešamos dokumentus un informāciju. Turklāt šāda pozīcija no AS “Swedbank” puses nenoliedzami ļauj izdarīt secinājumus par attiecīgās lietas apstākļiem – pastāv tādi apstākļi, kurus AS “Swedbank” nevēlas izpaust vai arī kuri acīm redzami izraisītu pamatu kriminālvajāšanas uzsākšanai. Būtu grūti arī iztēloties, ka šāda starptautiski zināma banka un/vai tās pilnvarotās personas, rīkodamies tiesiski, izvēlētos šādu pozīciju un formāli atrakstītos tik, manuprāt, elementārās lietās.

Turklāt AS “Swedbank” nav pat sniegusi konkrētu atbildi uz procesa virzītājas pieprasījumu par “dokumenta” izsniegšanu. Tas savukārt liek domāt, ka šāda “dokumenta” nemaz nav vai arī ir kāda cita problēma. Kriminālprocesā Nr.11094026821 arī nav pat nozīmēta dokumenta ekspertīze, un, vadoties no šīs lietas apstākļiem, eksperta atzinums būtu viens no būtiskākajiem pierādījumiem.

Savukārt citu informāciju varēja iegūt arī, uzaicinot sniegt liecību AS “Swedbank” pārstāvjus, t.sk. Līgu Balceri, kura kā jurista palīdze ir apliecinājusi attiecīgā “dokumenta” kopijas pareizību. Turklāt Līgas Balceres liecībai, manuprāt, vajadzēja būt vienai no pirmajām, lai būtu atbilstoša izmeklēšana. Protams, nekas no tā nav darīts, jo tas varētu tiešām atklāt, ka noticis noziedzīgs nodarījums, bet man ir pamatotas šaubas, vai pēc AS “Swedbank” lobija iesaistīšanās prokuratūra ir ieinteresēta to izdarīt.

Ņemot vērā iepriekš minēto, 2022. gada 25. martā sagatavoju sūdzību par 2021. gada 12. jūlija lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu un iesniedzu izmeklēšanu uzraugošajai prokurorei V. Dobrovļaņinai. Ņemot vērā iepriekš aprakstīto un skaidri saredzamo prokuratūras ietekmēšanu no AS “Swedbank” puses, nemaz neloloju lielas ilūzijas, ka šajā līmenī kāds iedziļināsies lietas apstākļus un izskatīs jautājumu pēc būtības.

Un tiešām – bez pārsteigumiem. Esmu saņēmis Rīgas Ziemeļu prokuratūras prokurores Viktorijas Dobrovļaņinas 2022. gada 25. aprīļa lēmumu par sūdzības izskatīšanu kriminālprocesā Nr.11094026821, ar kuru nolemts atzīt par likumīgu 2021. gada 12. jūlija lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu, noraidot manu sūdzību.

Savā sūdzībā par 2021. gada 12. jūlija lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu norādīju, ka kuluāros ir zināms par zvērināta advokāta Romualda Vonsoviča un virsprokurora Armīna Meistera tuvajām attiecībām, kas, manuprāt, šajā situācijā arī ietekmēja kriminālprocesa turpmāku virzību. Mani nepārsteidz, ka AS „Swedbank” 2021.gada 3.jūnija iesniegumu “par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Brasas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas darbību likumības un pamatotības izvērtēšanu” adresēja Rīgas tiesas apgabala prokuratūra virsprokuroram Armīnam Meisteram, nevis izmeklēšanu uzraugošajam prokuroram, kas pēc piekritības būtu Rīgas Ziemeļu prokuratūrā. Turklāt pašā 3. jūnija iesniegumā ir atsauce uz Kriminālprocesa likuma 37. pantu, kur regulēta izmeklēšanu uzraugošā prokurora kompetence, nevis amatā augstāka prokurora kriminālprocesā kompetence vai virsprokurora kompetence.

Tāpat būtisks apstāklis ir tas, ka Rīgas Ziemeļu prokuratūras prokurores V. Dobrovļaņinas 2021. gada 30. jūnija lēmumā “Par sūdzības izskatīšanu” norādīts: “Vienlaikus informēju, ka procesa virzītājai K. Marnauzai doti prokurora norādījumi par kriminālprocesa turpmāku virzību.” Un attiecīgi nākamais dokuments pēc astoņām darba dienām ir lēmums, ar kuru nolemts izbeigt kriminālprocesu Nr.11094026821.

Tādēļ secinājums par izmeklēšanu uzraugošā prokurora norādījumu par kriminālprocesa turpmāku virzību, manuprāt, ir viens – izbeigt kriminālprocesu Nr.11094026821. Ko patiesībā netieši arī apstiprināja pati prokurore savā 2022.gada 25.aprīļa lēmumā. Lieki piebilst, ka krimināllietas materiālos nekādi prokurora norādījumi procesa virzītājai nav atrodami. Kā jau mūsu valstī tas notiek – sekoja zvans procesa virzītājai, ka “vajag taisīt šo procesu ciet”. Jo tā vajag. Jo tā prasa Rīgas tiesu apgabala visprokurors Armīns Meisters. Ir skaidrs, ka prokurore V. Dobrovļaņina, kas bija devusi tiešu norādījumu par procesa izbeigšanu (kas pats par sevi ir prettiesiska iejaukšanās izmeklēšanas gaitā), izskatot sūdzību par sava spiediena rezultātā pieņemto lēmumu, nevarēja pieņemt citādu lēmumu.

Lai aizstāvētu savas tiesības, arī turpmāk veikšu likumīgas darbības, lai tiktu atsākta izmeklēšana kriminālprocesa Nr. 11094026821, kā arī lemšu par turpmāko rīcību, tajā skaitā par griešanos tiesībsargājošajās institūcijās sakarā ar prettiesisku izmeklēšanas gaitas ietekmēšanu no AS “Swedbank” puses tās valdes locekļa Vadima Frolova personā.

Tagad būs patiešām interesanti, jo lieta pēc manas sūdzības ir nonākusi AS “Swedbank” un tās pārstāvju prettiesisko darbību “citadelē” – Rīgas tiesas apgabala prokuratūrā, kura vienreiz jau pēc Vadima Frolova vēstules bija atklāti iejaukusies izmeklēšanā. Vai arī tagad Armīna Meistera vadītā iestāde ies Romualda Vonsoviča, Vadima Frolova un citu AS “Swedbank” lobistu ietekmē un turpinās piesegt acīm redzamus noziedzīgus nodarījumus, acīm redzamu iejaukšanos kriminālprocesa izmeklēšanā un acīm redzamu nevēlēšanos veikt pilnvērtīgu izmeklēšanu?

Patiešām ceru, ka Jums, Stukāna kungs, būs iespēja novērst acīm redzamās pretlikumības, kas norisinās dažādās Jūsu vadītās iestādes struktūrvienībās kriminālprocesa Nr. 11094026821 izmeklēšanas ietvaros. Vēršu Jūsu uzmanību, ka par radušos situāciju esmu informējis arī AS “Swedbank” Zviedrijas mātes uzņēmuma vadību, tajā skaitā prezidentu Jensu Henrikssonu, un ir liela iespēja, ka korporatīvās iekšējās izmeklēšanas rezultātā pati AS “Swedbank” vērsīsies pret saviem darbiniekiem un pilnvarotajām personām, kas veic pretlikumīgas darbības, Latvijas Republikas tiesu varas un izmeklēšanas iestādēs.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...