Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Bija plānots, ka 2019.gada 23.maijā Ministru kabinetā tiks iesniegts ziņojums par Nacionālo koncertzāli un izvērtējums par potenciālajām tās atrašanās vietām. Tomēr tas netiks darīts un ir pagarināts ziņojuma iesniegšanas termiņš, jo ir parādījies privāts investors, kurš rosina koncertzāli celt Andrejostā.Izrādās, ka zemes gabalu Andrejsalā Nacionālās akustiskās koncertzāles būvniecībai piedāvājuši projekta "Riga Port City" pārstāvji - SIA "Privāto aktīvu pārvalde".

Kā liecina "firmas.lv" pieejamā informācija, uzņēmums "Privāto aktīvu pārvalde" dibināts 2001. gadā un pieder SIA "Sabiedrība privātajiem ieguldījumiem". Savukārt "Sabiedrības privātajiem ieguldījumiem" pieder ekspremjera Andra Šķēles ģimenei. Opā, nezinu, kā šķiet citiem, bet man – ja tuvumā ir Šķēle, tad skaidrs, kurš no šī visa varētu iegūt. Turklāt ar savu parādīšanos vien licis jau valdībai atlikt lēmuma pieņemšanu.

Līdz šim Kultūras ministrija izvērtēja deviņas vietas, kur koncertzāle varētu tikt būvēta, kā līderi izvirzot AB dambi, kur taptu 2006. gadā starptautiskajā koncertzāles metu konkursā uzvarējušais arhitekta Anda Sīļa projekts. Kopumā projekta izmaksas tiek lēstas ap 118 miljoniem eiro, bet koncertzāle varētu būt apmeklētājiem pieejama pēc aptuveni 12 gadiem. Šādai versijai savu atbalstu jau izteikusi Nacionālā Arhitektu padome, Latvijas Arhitektu savienība, kā arī liela daļa Latvijas akadēmiskās mūzikas vides viedokļu līderu.1

Jāatzīmē, ka Kultūras ministrija un Rīgas dome kā reālāko vietu Nacionālās koncertzāles būvniecībai uzskata AB dambi.2 Tik saskanīgi Nacionālās apvienības VL-TB/LNNK un partijas „Saskaņa” (te arī ieskaitāma partija „Gods kalpot Rīgai”) pārstāvju viedoklis nekad nav dzirdēts un šķiet, maigi sakot, pārsteidzošs.

Vai tik tiešām visi tā stāv un krīt par koncertzāles būvniecību tieši uz AB dambja un tas ir visekonomiskākais un loģiskākais risinājums, vai tomēr situācija nav tik viennozīmīga?

Protams, ka arī man ir savs viedoklis par koncertzāles būvniecību uz AB dambja, tiesa, vairāk pamatots uz praktisko skatījumu. Tas būtu, koncertzāle nefunkcionē pati no sevis. Tur jāpieved aparatūra un citas ikdienā lietojamas lietas. Arī darbiniekiem kaut kā darbā jānokļūst. Kur tur izvietot automašīnas – zinot vietu dabā, ne mazākās nojautas.

Labi, darbiniekiem varam pateikt, brauc uz darbu ar sabiedrisko, vai domā pats, kā citādāk nokļūt darbā. Bet kā ar koncertzāles apmeklētājiem? Kā viņi tur nokļūs? Ar sabiedrisko – varētu, bet tad es negribu pārvietoties pāri Akmens tiltam dienā, kad koncertzālē notiks koncerti. Domāju, ka tieši tāpat domā lielākais vairums iedzīvotāju.

Tālāk: nedod, dies, notiek kāda ķibele. Piekļuve tur tad būtu tikai pa vienu ceļu. Ja vēl paņemam pūļa faktoru ekstremālās situācijās – bojāgājušie no sabradāšanas pūlī garantēti. Interesants būtu skats, kuru nevēlos piedzīvot – pa vienu ceļu cilvēku pūļi cenšas doties no, bet glābēji - uz koncertzāli. Vēl viens aspekts – to dambi vajadzēs tak paplašināt un nostiprināt. Tas vien jau izmaksas sadārdzinās.

Labi, tas mans, nespeciālista, viedoklis, bet ko saka speciālisti? Nekas cits neatliek kā pārskatīt dažādus rakstus par šo jautājumu. Daudz nebija jāmeklē.

Vairāki Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) un Latvijas Reģionālās arhitektūras akadēmijas (LRAA) vadošie mācībspēki nosūtījuši atklātu vēstuli Ministru kabinetam, kurā kritizē Kultūras ministrijas (KM) izvēlēto nacionālās koncertzāles atrašanās vietu uz AB dambja.3 Ar atklātajām vēstulēm var iepazīties šeit:https://www.rtu.lv/writable/public_files/RTU_atklata_vestule_lraa_3b.pdf un šeit: https://www.rtu.lv/lv/universitate/masu-medijiem/zinas/atvert/rtu-vadosie-arhitekturas-macibspeki-atklata-vestule-valdibai-kritize-kulturas-ministrijas-izveleto-koncertzales-atrasanas-vietu.

Papildus izrādās, ka ne tikai par vietu, bet arī par izpildījumu ir izskanējusi kritika. Proti, lai skaidri definētu Nacionālās koncertzāles telpu pielietojumu, nepieciešams pārdomāt tās tehniskos parametrus, jo multifunkcionāla zāle ar mazāk nekā 2000 sēdvietām ir lieka, diskusijā par koncertzāles iespējamajām atrašanās vietām galvaspilsētā sacīja SIA "SGS Sistēmas" valdes loceklis Normunds Eilands.4

Koncertzāle ar mazāk nekā 2000 vietām neizklausās īsti nopietni, īpaši, ja, piemēram, „Liepājas dzintara” un „Gora” lielajā zālē ir 1000 sēdvietas. Ja jau koncertzāles atbalstītāji uzskata, ka koncertzāle ļoti nepieciešama, bet vienlaikus prognozē, ka vairāk par 2000 skatītāju nebūs, vai tad nesanāk, ka nu nav pārāk liels pieprasījums.

Tiesa, pašlaik arēnā „Rīga” notiekošie koncerti un apmeklētāju skaits liecina par pretējo. Jebšu – pat izteiktiem lobētājiem ir skaidrs, ka lielāku celtni uz AB dambja uzcelt nevar, tamdēļ arī noteica, ka būs tikai 2000 sēdvietas.

Labi, īsais rezumē – vadoši arhitekti pasaka, ka vieta nav pareiza, viedoklis, ka tas, ko plānojam celt, vispār nav pārdomāts un neder, netiek ņemts vērā, bet rullējam tālāk. Tamdēļ nāk prātā jautājums, kā ar izmaksām?

Koncertzāles celtniecība varētu izmaksāt aptuveni 90 miljonus eiro. To aprēķinājuši Vācijas speciālisti, spriežot pēc būvniecības izmaksām savā valstī. Pati koncertzāles ēka varētu izmaksāt aptuveni 56 miljonus eiro, Trijādības ielas tilts – aptuveni piecus miljonus eiro, bet gājēju tilts uz a/s „Swedbank” ēku (tā saukto Saules akmeni) – aptuveni miljonu eiro.

Ir gan viena būtiska nianse – pagaidām nav precīzi zināmas AB dambja rekonstrukcijas izmaksas.5 Jāatzīmē, ka šīs bija 2006.gada izmaksas, tātad kādu laiciņu atpakaļ. Savukārt tagad aptuvenā summa, kas būtu nepieciešama būvniecībai un pārējām izmaksām, tiek lēsta ap 118 miljoniem eiro. Tiesa, zinot nacionālās īpatnības, iepriekš minētā summa noteikti realitātē palielinātos, turklāt būtiski.

Saprotams, ka salīdzinot, kā paaugstinājušās dažādas izmaksas no 2006.gada, šobrīd summai ir jābūt lielākai, BET vai starpībai ir jābūt tik lielai? Varbūt starpību veido tas, ka 2006.gadā izmaksas aprēķināja Vācijas speciālisti, bet šībrīža – mūsējie?

Neslēpšu, Latvijā ir vērojama tendence kaut ko sadārdzināt. Ja jau sadārdzināt, tad kādam vai kādiem tas ir izdevīgi.

Pētot šo jautājumu, uzdūros vecākiem plašsaziņas līdzekļu rakstiem, un nākas vien secināt, ka izmaksas koncertzāles celtniecībai uz AB dambja jau ir bijušas, proti, 2008.gadā bija noslēgts līgums ar biroju "AB.SZK" par Rīgas koncertzāles būvprojekta izstrādi. Līgums bija par 6,77 miljonus latu bez pievienotās vērtības nodokļa.6 Paskatot Lursoft datos redzams, ka SIA “AB.SZK” viens no valdes locekļiem ir Sīlis Andis, viņš arī dalībnieks ar vislielāko daļu.

No 2005. līdz 2009.gada Andis Sīlis bija arī cieši saistīts ar Latvijas Arhitektu savienību. Tādējādi nav pārsteigums, ka Latvijas Arhitektu savienība atbalsta būvniecību uz AB dambja.

Tomēr - kā skaidrot šoreiz tik netipisko RD un Kultūras ministrijas saskanīgo dziedājumu. Atgādinot, kā RD vada partija „Saskaņa” un GKR, bet Kultūras ministriju - Nacionālās apvienības VL-TB/LNNK. Līdz šim šie politiskie spēki visu laiku bija izteiktās pretējās pozīcijās neatkarīgi no tā, kāds jautājums tika skatīts.

Sen zināms, ka jebkurš izņēmums no vispārēji ierastā rada daudz jautājumus. Tā arī šoreiz.

Domāju, ka laiks noteikti parādīs, vai dueta dziedājums saistīts ar kādām cilvēciskām un personīgām simpātijām starp viena vai otra politiskā spēka politiķiem vai šoreiz vienkārši sakrita materiālās intereses. Ideoloģija ir viena lieta, bet naudiņa patīk visiem.

Laiks rādīs. Galvenais, tagad piefiksējam šo faktu, un pēc kāda laiciņa viss nostāsies savās vietās. Maskas krīt agri vai vēlu, bet krīt.

P.S. Kādēļ tieši pašreiz ir uzradies privātais investors Šķēles veidolā? Vai ir sapratis, ka Andrejostas infrastruktūras sakārtošana ir jāveic sadarbībā ar KM un RD, lai pēcāk varētu attīstīt savas ekskluzīvo dzīvokļu celtniecības ieceres? Kurš var atbildēt uz šiem jautājumiem? Tāpat arī galvenā AB dambja lobiste Dace Melbārde ir izkarojusi sev siltu vietiņu EP, kur no Briseles plašumiem varēs aktīvi tālāk lobēt! Interesanti, vai arī nākamais NA KM vadītājs turpinās Daces iesākto?

1https://www.delfi.lv/kultura/news/culturenvironment/nacionalo-koncertzali-varetu-ari-buvet-andrejosta-uzradies-privatais-investors.d?id=51120577

2https://www.tvnet.lv/6559762/par-piemerotako-nacionalas-koncertzales-buvniecibas-vietu-tomer-uzskata-ab-dambi

3https://jauns.lv/raksts/zinas/331743-arhitekturas-specialisti-kritize-ieceri-nacionalo-koncertzali-buvet-uz-ab-dambja

4https://www.tvnet.lv/6568453/diskusija-par-nacionalo-koncertzali-eksperti-aicina-pardomat-tas-telpu-pielietojamibu

5https://www.tvnet.lv/4774662/koncertzali-buves-uz-saubiga-ab-dambja

6https://www.tvnet.lv/5636283/izbeigts-ligums-par-rigas-koncertzales-buvprojekta-izstradi

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Lai arī Latvija kā laicīga valsts ir reliģiski neitrāla un garantē reliģijas brīvību, tā respektē sabiedrības vērtības, kas veido mūsu identitāti (un tas nekas, ka jūs nesaprotat, ko es te saku)

FotoAglyunīši! Svātceļnīki! Meilī draugi! Maņ ir eistyna prīca byut otkon kūpā ar jiusim Aglyunā. Sirsneigi sveicīni itymūs skaistajūs i īdvasmojušūs svātkūs!
Lasīt visu...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...