Iesaki rakstu: 
Vairāki mūsu portāla lasītāji jautājuši – kas gan tāds rakstīts Francijas laikraksta Le Monde 2. oktobra publikācijā „Pretizlūkošana atklāj krievu ietekmes metodes”, ja reiz partijas Pilsoniskā savienība priekšsēdētājs Ģirts Valdis Kristovskis to lūdzis pārbaudīt Satversmes aizsardzības birojam. Atbildot uz šo jautājumu, publicējam rakstu pilnībā.
Slēpts finansējums prokrieviskajām partijām, krievu pareizticīgo baznīcas augošā ietekme, atbalsts separātiskām tendencēm: Latvijas izziņas iestādes teicas esam ļoti noraizējušās par Maskavas jauno stratēģiju attiecībā pret savu valsti. Virknē slepenu piezīmju, ar ko iepazinās Le Monde, viens no šiem dienestiem ainu zīmē ļoti drūmās krāsās.
Ne tik daudz faktu nozīmīgums, kas ne vienmēr ir pilnīgi skaidrs, kā dokumentu brīdinošais tonis ir tas, kas piesaista uzmanību. Ir skaidrs, ka Maskava atbalsta krievu kopienu Latvijā mazāk uzkrītoši, toties ar lielāku efektivitāti. Saskaņā ar dienesta informāciju, pēdējos četros gados ap 30 000 cilvēku saņēmuši Krievijas pases.
Vislielāko neuzticību izraisot Krievijas vēstniecības centieni atbalstīt separātiskās tendences austrumu reģionā Latgalē, „attīstot dažādu līmeņu sociālo un ekonomisko sadarbību” un „finansējot kultūras projektus un krievvalodīgo mācībspēku apmaiņas programmas”, kas pats par sevi nešķiet nekas šokējošs. Viens no šo pasākumu plānotājiem bijis GRU (Krievijas militārās izlūkošanas dienesta) pārstāvis vēstniecībā Rīgā Aleksandrs Hapilovs. Līdz piespiedu aizbraukšanai no Latvijas 2009.gada martā, par ko notika [abu valstu] dienestu vienošanās, viņam bija parasta padomnieka tituls.
Latvijas dienests uzskata, ka pastāv tāds kā Krievijas Trojas zirgs, kas maldina krīzes ievainotos iedzīvotājus. Pēc kāda slepenā dienesta pārstāvja teiktā, slēptais nolūks būtu izveidot „KGB republiku kā Krievijā”. Rīgā darbojas kādi desmit Krievijas aģenti, kas pilda šo uzdevumu, bet vadošā finanšu loma būtu lieliem uzņēmumiem.
2,2 miljoni eiro
Pēc dienesta informācijas, 2005.gadā likumdevēja vēlēšanu laikā prokrievisko partiju atbalstam atvēlēti 2,2 miljoni eiro. [Šā gada] 2.oktobra vēlēšanu favorīta Saskaņas centra līderi noliedz jebkāda ārvalstu finansējuma esamību. Tomēr saikne pastāv. 2009.gada novembrī SC un Krievijas varas partija Vienotā Krievija parakstīja vienošanos par sadarbību. 9.septembrī SC premjerministra amata kandidāts Jānis Urbanovičs tika manīts restorānā kopā ar Krievijas vēstnieku un Krievijas ārlietu komisijas prezidentu Mihailu Margelovu.
Ja runa ir par otro lielāko – konfidenciālāko un radikālāko – prokrievisko partiju PCTVL, tā saņēmusi 500 000 dolāru pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2009.gadā „ar tiešu premjerministra Vladimira Putina atbalstu”, apgalvo dienests. PCTVL vadītāja Tatjana Ždanoka saņēmusi uzdevumu mobilizēt Eiropas krievu kopienas, lai izveidotu „Eiropas krievu aliansi”.
Abu organizāciju attiecības nav harmoniskas. Pirms priekšvēlēšanu kampaņas pat iesaistījies Krievijas vēstnieks Aleksandrs Vešņakovs, lai abu starpā panāktu saprašanos. Viņš paredz, ka SC varētu izvērst darbību Rīgā un tās apkaimē, bet PCTVL darbotos visā teritorijā.
Seko mums 
Globālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav tikai par ekonomikas attīstību, bet gan par valsts spēju aizstāvēt savas intereses un pastāvēt. Mums ir jākļūst adaptīviem, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem.
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
