Prettiesiski rīkojušos ierēdņu sodīšana Zatleru pašlaik neinteresē
L. Lapsa10.01.2011.
Komentāri (13)
Iesaki rakstu: 
Pašreizējā likumdošana ļauj ierēdņiem, kuri ignorējuši likumā noteikto pienākumu atbildēt uz iedzīvotāju iesniegumiem, izsprukt no pat niecīgākā soda arī tad, kad likumpārkāpumu atzinusi tiesa. Taču Valsts prezidents Valdis Zatlers nedomā, ka likumdošanā kaut ko vajadzētu mainīt, - katrā gadījumā nekādu plānu šajā jomā viņam neesot.
Kā jau ziņots, administratīvā rajona tiesa šogad atzina ar prettiesisku Valsts prezidenta kancelejas rīcību, nesniedzot atbildes uz vairākiem jautājumiem saistībā ar kancelejas tēriņiem, tostarp izdevumiem Zatlera deju stundām, kancelejas darbinieku valodas apmācībām, galda un ģērbšanās kultūras uzlabošanai.
Taču neviens ierēdnis par savu prettiesisko rīcību sodu nesaņēma: kā izrietēja no kancelejas vadītāja Edgara Rinkēviča paskaidrojuma, Darba likuma 90. panta trešā daļa nosaka, ka piezīme vai rājiens izsakāms ne vēlāk kā viena mēneša laikā no pārkāpuma atklāšanas dienas, bet ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas. Tāpēc arī viņam nekas cits neesot atlicis kā „ar Valsts prezidenta kancelejas darbiniekiem veikt pārrunas”.
Šis Zatlera kancelejas vadītāja skaidrojums faktiski nozīmē, ka Latvijā nevar tikt sodīts neviens valsts iestāžu darbinieks, kura rīcības prettiesiskumu ar savu spriedumu atzinusi administratīvā tiesa: parasti no brīža, kad iesniegums par ierēdņa rīcības prettiesiskumu tiek nodots tiesā, līdz spriedumam paiet vismaz pusotrs gads.
Sākotnēji Zatlers no savas kancelejas darbinieku prettiesiskās rīcības vērtējuma norobežojās un to komentēt atteicās, nevēloties atbildēt arī uz jautājumu, kā viņš kā Valsts prezidents rūpējas, lai Valsts prezidenta kanceleja ievērotu likumdošanas normas attiecībā uz iedzīvotāju iesniegumiem un tiesībām saņemt informāciju.
Pēc šīs sākotnējās izvairīšanās Pietiek Zatleram uzdeva vēl virkni jautājumu – vai, viņaprāt, Valsts prezidenta kancelejas amatpersonas par prettiesisku rīcību šādā situācijā nav sodāmas, vai šāda likumdošanas situācija viņam šķiet normāla, kādas vēl amatpersonas, viņaprāt, par prettiesisku rīcību nav sodāmas un kādus konkrētus soļus viņš spers, lai mainītu likumdošanas situāciju šajā jomā.
Taču Zatlers arī ne uz vienu no šiem jautājumiem atbildēt nevēlējās, savukārt no Rinkēviča sniegtās atbildes izriet, ka prezidentu pilnībā apmierina pašreizējā situācija un „Valsts prezidenta likumdošanas iniciatīva attiecībā uz Darba likuma regulējumu šobrīd netiek plānota”.
„Jānorāda, ka Latvijas Republikas normatīvajos aktos, ievērojot prettiesiskas rīcības raksturu, paredzēti dažādi juridiskās atbildības veidi, kā kriminālatbildība, civiltiesiskā atbildība, administratīvā atbildība, disciplināratbildība. Katrs gadījums izvērtējams individuāli, izvērtējot konkrētās situācijas atbilstību normatīvajos aktos nostiprinātajiem konkrētās atbildības veidam paredzētajiem piemērošanas priekšnoteikumiem,” skanēja Zatlera kancelejas vadītāja atbilde.
Seko mums 
Globālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav tikai par ekonomikas attīstību, bet gan par valsts spēju aizstāvēt savas intereses un pastāvēt. Mums ir jākļūst adaptīviem, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem.
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
