Prezidenta Bērziņa zvans Sprūdžam par Strautnieku - iepriekš neredzēts precedents
PIETIEK17.06.2013.
Komentāri (54)
Iesaki rakstu: 
Zvans vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Edmundam Sprūdžam bijusi pirmā reize, kad Valsts prezidents Andris Bērziņš ar kādu valdības pārstāvi pārrunājis kādas valsts amatpersonas rotāciju uz citu amatu, - to Pietiek pirmdien atzina prezidenta preses pārstāve, sniedzot skaidrojumus par Bērziņa interesi saistībā ar Dabas aizsardzības pārvaldes vadītāja Jāņa Strautnieka iecerēto pārcelšanu citā amatā. No avotiem prezidenta kancelejā Pietiek zināms, ka faktiski zvans bijis traktējams kā spiediena izdarīšana uz ministru, prezidentam aizstāvot savu "novadnieku".
Kā zināms, Sprūdžs maija beigās parakstīja rīkojumu par divu iestāžu vadītāju rotāciju, paredzot, ka līdzšinējais Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors Strautnieks no šī mēneša vidus sāktu vadīt Latvijas Vides aizsardzības fondu, bet viņa vietā nāktu līdzšinējā fonda vadītāja Sandra Bērziņa. Taču Strautnieks pret šo rotāciju ir publiski asi iebildis.
Līdz šim nebija zināms, ka Strautnieks būtu izmantojis arī kādas īpašas sviras, lai piespiestu Sprūdžu mainīt lēmumu. Taču pirmdien publicētā intervijā laikrakstam Diena Sprūdžs cita starpā bija atklājis, ka savā vēlmē nomainīt "vecās sistēmas vadītāju", kurš esot "arhitekts nozīmīgākajām dabas aizsardzības problēmām valstī", viņš esot saskāries ar spēcīgu pretestību no augstāko valsts amatpersonu puses. "Piedāvājām rotāciju. Tad man zvanīja Valsts prezidents," intervijā atzinis ministrs.
Oficiālais Valsts prezidenta preses pārstāves skaidrojums ir - Bērziņš vienkārši esot telefoniski sazinājies ar Sprūdžu, "lai uzzinātu ministra argumentāciju par rotācijas iemesliem". Nedz ierosinājumus, nedz ieteikumus Valsts prezidents ministram neesot izteicis, un vispār prezidenta interese par šo jautājumu esot saistīta tikai ar to, ka "Valsts prezidents Jāni Strautnieku vērtē kā vienu no pieredzes bagātākajiem profesionāļiem dabas aizsardzības jomā Latvijā".
Lūgts precizēt, vai ir bijuši gadījumi, kad prezidents vai kāda koalīcijas partija iejaucas personāla risināšanas jautājumos, Sprūdžs bija atbildējis apstiprinoši, gan neprecizējot. Toties Bērziņa pārstāve apgalvo, ka šī esot bijusi pirmā reize, kad prezidents esot interesējies par amatpersonu rotācijas jautājumiem: "Darba jautājumos Valsts prezidents A.Bērziņš nepieciešamības gadījumā gan klātienē tiekas, gan telefoniski sazinās arī ar citām valsts amatpersonām. Ar rotācijas jautājumiem iepriekš šādas sarunas nav bijušas saistītas."
Ar ko izskaidrojams, ka tieši saistībā ar Strautnieka rotāciju prezidents izmantojis tik nopietnu instrumentu kā telefona zvanu ministram un savas intereses izrādīšanu? No avotiem Valsts prezidenta kancelejā Pietiek zināms, ka faktiski Bērziņš izlēmis iespēju robežās izpalīdzēt savam "novadniekam" Strautniekam (viņam ir mājoklis Mālpilī), atbildot tā skaidram lūgumam, un telefonzvana saturs liecinājis - tā bijusi nevis tikai interese, bet pietiekami skaidrs spiediens uz ministru, kam tas, kā šķiet, tomēr neesot pakļāvies.
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
