Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts prezidentam Egilam Levitam par Covid-19 vakcīnām nekas nav sakāms, jo „vakcīnas pret Covid – 19 zinātnisks izvērtējums neietilpst valsts prezidenta un Valsts prezidenta kancelejas kompetencē”, - šāda pēc ilgākām pārdomām ir E. Levita kancelejas atbilde uz detalizēto iesniegumu vakcīnu sakarā, ko Pietiek jau publicējis. Var saprast, ka ne ar ko no publiskās un iesniegumos minētās informācijas saistībā ar vakcīnu tēmu valsts prezidents neesot iepazinies vai arī viņai šai sakarā neesot nekādu secinājumu.

"Labas pārvaldības principa ietvaros atbildiet patstāvīgi, savas kompetences un politiskās atbildības sabiedrības priekšā ietvaros, ja tāda Jums ir," bija norādīts iesnieguma noslēgumā. Taču valsts prezidents nav vēlējies atbildēt ne uz vienu no iesniegumā uzdotajiem jautājumiem.

E. Levits no atbilžu sniegšanas par šo tēmu ir atteicies, savukārt kanceleja viņa vietā skaidro, ka „jautājums par Covid-19 vakcīnām tiek plaši apspriests medijos. Tiek pausti dažādi – arī krasi pretēji viedokļi par vakcīnu, tās nepieciešamību, iedarbību un citiem aspektiem, būtiski atšķiras pausto viedokļu pamatojums un argumentācija. Viedokļu daudzveidība ir būtiska demokrātiskas sabiedrības vērtība, kas sekmē iedzīvotāju informētību un dod iespēju veidot demokrātijas funkcionēšanai nepieciešamo demokrātisko diskursu”.

Tāpat E. Levita kanceleja varot paskaidrot, ka „vakcīnas pret Covid – 19 Eiropā tiek izstrādātas un izvērtētas, ievērojot tādas pašas prasības iedarbīgumam, drošumam un kvalitātei kā jebkurām citām zālēm. Eiropas zāļu aģentūra ir norādījusi, ka uzņēmumu, kuri izstrādā vakcīnas pret Covid-19, iesniegtos datus par katras vakcīnas drošumu, iedarbīgumu un kvalitāti tā rūpīgi zinātniski izvērtēs pirms vakcīnu reģistrēšanas”.

Prezidenta kancelejai arī esot zināms, ka, „balstoties uz vērtējuma rezultātu, Eiropas Zāļu aģentūra sniegs zinātnisku atzinumu par vakcīnas drošumu, iedarbīgumu un kvalitāti, kā arī par tās piemērotību pacientu vakcinēšanai. Iesniegtajiem datiem jāuzrāda vakcīnas iedarbīgums, proti, kā klīniskos apstākļos tā spēj cilvēku pasargāt no vīrusa izraisītas saslimšanas dažādās smaguma pakāpēs, kas izraisa Covid-19 infekciju, kā arī jāuzrāda vakcīnas drošums”.

Visbeidzot, E. Levita vārdā kanceleja varot arī apliecināt, ka „ar informāciju par vakcīnas pret Covid-19 izstrādes procesu aicinām iepazīties tīmekļvietnē www.zva.gov.lv sadaļā “Covid – 19 ziņas”. Tāpat arī Veselības ministrija publiski ir norādījusi, ka vakcinēšanās pret Covid – 19 būs brīvprātīga, nevis obligāta”.

Lai lasītājiem būtu skaidrs, kādi bija jautājumi, uz kuriem sabiedrībai atbildēt izvairījās E. Levits, vēlreiz publicējam viņam decembra vidū nosūtīto iesniegumu:

Valsts politikas prognozējamība un pārskatāmība ir būtiska demokrātiskas valsts politikas īstenošanas procesu sastāvdaļa, kas palīdz vairot sabiedrības uzticību pieņemtajiem lēmumiem un arī veicina sabiedrības interesēm atbilstošu lēmumu pieņemšanu.

Sabiedrībai pašlaik ir daudz jautājumu saistībā ar COVID-19 vakcīnu ražotāju publiskajā telpā sniegto informāciju gan par vakcīnu testēšanas rezultātiem, gan par vakcīnu piemērotību atsevišķām iedzīvotāju grupām – piemēram, bērniem, grūtniecēm, personām, kurām ir izteikti alerģiskas reakcijas pret vakcīnās iekļautajiem komponentiem, u.c.

Sabiedrībā arvien augošā neizpratne par laika grafiku vakcīnu pret COVID-19 ieviešanai prasa, lai ne tikai atbildīgās iestādes, bet arī augstākās valsts amatpersonas sniegtu sabiedrībai kompetentas un skaidrojošas atbildes uz virkni jautājumu, kas ir radušies minēto vakcīnu sakarā.

Ievērojot minēto, gatavojot mediju publikācijas sabiedrības informēšanai, vēlos saņemt no Jums atbildes uz vairākiem jautājumiem. Izsaku cerību, ka šajā sabiedrībai grūtajā laikā Jums pietiks politiskās atbildības un godaprāta, lai atbildes sniegtu personiski, nevis no šiem jautājumiem noslēptos, tos mēģinot pārsūtīt kādām citām iestādēm vai uzdodot atbildes sniegt saviem padotajiem iestāžu darbiniekiem.

Jautājumi ir šādi:

1. Kā ziņoja mediji šī gada 11.decembrī, Latvija ir pieteikusies četru ražotāju COVID vakcīnām – Astra Zeneca, Johnson&Johnson, BioNTech/Phizer, CureVac. Miniet konkrētas amatpersonas, kuras Latvijas vārdā ir pieteikušās tieši uz šīm vakcīnām, kā arī savas kompetences un valstiskās un politiskās atbildības īstenošanas ietvaros aprakstiet, uz kāda pamata (zinātnē balstītiem apsvērumiem u.c.) šis lēmums pieņemts un kāda bijusi Jūsu loma šī lēmuma/lēmumu pieņemšanā un/vai izvērtēšanā.

2. Kā valsts amatpersonas, tostarp Jūs, ir izvērtējušas visus riskus un draudus Latvijas iedzīvotāju veselībai, kas var rasties, īstenojot vakcināciju pret COVID-19 vai to neīstenojot? Kas konkrēti ir darīts (kādi pasākumi ir veikti), lai atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 111.pantā noteiktajam valsts pienākumam - aizsargāt cilvēku veselību - valsts garantētu vakcīnu nekaitīgumu un drošumu. Nosauciet konkrētus zinātnē balstītus, risku izvērtējuma apliecinājumus un pasākumus.

Vakcīnu ražotāji Pfizer un Moderna nesen publicēja paziņojumus medijiem, kuros vakcīnu ražotāji, atsaucoties uz provizoriskiem pierādījumiem, pauž viedokli, ka COVID – 19 vakcīnas vairāk nekā 90% ir efektīvas tikai vieglu infekcijas simptomu novēršanā. Tomēr klīnisko pētījumu balstīšanās uz PCR testiem, lai noskaidrotu pētījumu dalībnieku SARS- CoV-2 infekcijas klātbūtni organismā, rada daudz jautājumu.

Tas pamudināja diagnostikas ekspertu Dr.Sin Hang Lee – Konektikutas (ASV) Milfordas Molekulārās diagnostikas laboratorijas dibinātāju, 2020.gada 25.novembrī iesniegt ASV Pārtikas un Zāļu Administrācijā (Food and Drug Administration) vakcīnas seritificēšanas apturēšanas petīciju (Petition for Administrative Action Regarding Confirmation of Efficacy End Points of the Phase III Clinical Trials of COVID 19 Vaccines (Dr.Sin Hang Lee, Petitioner). United States Department of Health and Human Services and the Food and Drug Administration. Docket No.FDA-2020-P-2225. Via electronic filing, November 25, 2020.)

Petīcijā Dr.Lee apgalvo, ka Pfizer pētījumu uzbūve ir nepietiekama, lai precīzi novērtētu efektivitāti un lūdz ASV Pārtikas un Zāļu Administrāciju veikt atbilstošāku vakcīnas efektivitātes izpēti, norādot, ka PCR testēšana, kuras laikā iespējams liels viltus pozitīvu rezultātu procents, nevar kalpot par primāro SARS-COV-2 pierādījumu. Viņš apgalvo, ka ir absolūti nepieciešams, lai PCR pozitīvie rezultāti tiktu pārbaudīti, izmantojot zelta standarta DNS sekvencēšanas metodi (gold- standart DNA sequencing).

Vai Jūs esat iepazinušies ar šo informāciju? Kādi ir Jūsu secinājumi par to?

Vēl vairāk – kā redzams no British Medical Journal publikācijām, – gan Pfizer, gan Moderna klīnisko pētījumu mērķis nav bijis novērtēt, vai vakcīnas novērš smagas sekas (piemēram, smagus infekcijas simptomus vai nāvi).

Vai Jūs esat iepazinušies ar šo informāciju? Kādi ir Jūsu secinājumi par to?

2020.gada oktobra beigās starptautiski atzītā izdevuma British Medical Journal (BMJ) asociētais redaktors Dr. Pīters Doshi (Associate editor Dr.Peter Doshi), kurš ir arī Merilendas Universitātes profesors, BMJ rakstīja: “Pasaule uz kārts ir likusi vakcīnas kā pandēmijas risinājumu, bet vakcīnu izmēģinājumi nav vērsti uz to, lai atbildētu uz jautājumiem, kuri daudzus interesē.” (Doshi P.(2020) Will covid 19 vaccines save lives? Current trials aren’t designed to tell us. BMJ.2020; 371:m4037.doi:https://doi.org/10.1136/bmj.m4037) Dr. Doshi turpina: "Neviens no pašlaik notiekošajiem vakcīnu izmēģinājumiem nav paredzēts, lai atklātu jebkādu nopietnu slimības izpausmju samazināšanu, piemēram, uzņemšanu slimnīcā, intensīvās terapijas izmantošanu vai nāves gadījumus."

Saskaņā ar Dr. Doshi teikto Moderna medicīnas personāls labi zina šo vakcīnas dizaina trūkumu, paskaidrojot, ka, lai izpētītu tādus vakcīnas ietekmes rezultātus kā hospitalizācija vai nāve, izmēģinājumiem vajadzētu būt “10 reizes apjomīgākiem” un tos vajadzētu veikt daudz ilgāk .Doshi P.(2020) Will Covid -19 vaccines save lives? Current trials aren’t designed to tell us. BMJ.2020; 371:m4037.doi:https://doi.org/10.1136/bmj.m4037).

Vai Jūs esat iepazinušies ar šo informāciju? Kādi ir Jūsu secinājumi par to?

Līdzīgu viedokli pauž arī zinātnieks un bijušais Hārvārdas Medicīnas skolas profesors Dr.Viljams A.Haseltains (Dr.William A.Haseltine) Viņš uzskata, ka vakcīnu izmēģinājumu šaurais fokuss uz vieglai gripai līdzīgiem simptomiem padara izmēģinājumu protokolus “tālus no adekvātiem”. Dr. Haseltains apgalvo, ka izmēģinājumi šķiet paredzēti, lai pārvarētu pēc iespējas zemāku barjeru, ļaujot ražotājiem ātri iesniegt lūgumu par vakcīnas apstiprināšanu. (Haseltine WA.Covid-19 vaccine protocols reveal that trials are designed to succeed. Forbes, September23,2020.https://www.forbes.com/sites/williamhaseltine/2020/09/23/covid-19-protocols-reveal-that-trials-are-designed-to-succeed/?sh=edd015247)

Vai Jūs esat iepazinušies ar šo informāciju? Kādi ir Jūsu secinājumi par to?

3. Vai Latvijas valsts amatpersonas, tostarp Jūs, var uzrādīt pierādījumus, kas apliecina COVID 19 vakcīnu īstermiņa un ilgtermiņa drošību? Vai Jūs esat iepazinušies ar šādiem pierādījumiem? Miniet tos. Ja ar šādiem pierādījumiem neesat iepazinušies, pamatojiet lēmumu pieņemšanu bez šādiem pierādījumiem. Sniedziet paskaidrojumus, kāpēc Pfizer vakcīnu uzglabāšanas apstākļi ir tik ļoti atšķirīgi no Moderna ražotās mRNS vakcīnas uzglabāšanas apstākļiem? Norādiet konkrētus zinātnē balstītus pierādījumus.

Vakcīnās izmantotā tehnoloģija (messenger RNA technology) medicīnas zinātnē iepriekš ir saskārusies ar kritiku drošības apsvērumu dēļ. Vēl pavisam nesen bažas par mRNA drošību kavēja centienus izstrādāt mRNS vakcīnas. (Pardi N., Hogan MJ, Porter FW, Weissman D. mRNA vaccines-a new era in vaccinology. Nat Rev Drug Discov. 2018;17(4):261-279.doi:10.1038/NRD.2017.243) COVID – 19 vakcīnās piedāvātie tehnoloģisko risinājumu efektivitāte šīs problēmas pārvarēšanai – tostarp nano daļinu iekļaušana vakcīnas sastāvā un Pfizer vakcīnas gadījumā – prasība uzglabāt šīs vakcīnas mīnus 94 (pēc Fārenheita, mīnus – 70 pēc Celsija, vēstules autora piezīme) grādu temperatūrā – arī joprojām nav sabiedrībai izskaidrota.

Pfizer līdz šim nav sniedzis detalizētu informāciju par iemesliem, kādēļ to ražotajai vakcīnai ir vēl nebijušas uzglabāšanas prasības, kurās norādīts, ka atdzesēšanas kastes drīkst atvērt īsi tikai divas reizes dienā, sausais ledus jāpapildina ik pēc piecām dienām un vakcīnu ledusskapja temperatūrā var uzglabāt tikai 24 stundas. (Harrison D, Salzman S. Pfizer may win the Covid vaccine race. But the distributing it could be another matter. ABC News, September 10, 2020. http://abcnews.go.com/Health/pfizer-win-covid-vaccine-race-distributing-matter/story?id=72862724) Kāpēc Pfizer vakcīnu uzglabāšanas apstākļi ir tik ļoti atšķirīgi no Moderna ražotās mRNS vakcīnas?

Vai Jūs esat iepazinušies ar šo informāciju? Kādi ir Jūsu secinājumi par to?

Apspriežot Pfizer vakcīnu, profesors Alans Čens (Allan Cheng), Austrālijas Viktorijas štata Galvenā veselības dienesta amatpersona, vakcīnas drošību raksturo kā “būtiskāko nezināmo” (“key unknown”) un pašas mRNS vakcīnas kā diezgan reaktogēnas (“pretty reactogenic”) un pakļautas “daudzām blakusparādībām”(lots of side effects) (Davey M., Knaus C., What does the Pfizer Covid vaccine breakthrough mean for Australia?The Guardian, November 9, 2020.http://www.theguardian.com/australia-news/2020/nov/10/what-does-the-pfizer-covid-vaccine-breakthrough-mean-for-australia).

II/III fāzes pētījumu laikā 50% Pfizer pētījuma dalībniekiem vecumā no 18 līdz 55 gadiem mēneša laikā pēc otrās vakcīnas tika konstatētas sistēmiskas blakus parādības. (Walsh EE, Frenc R, Falsey AR et al.RNA-based COVID-19 vaccine BNT162b2selected for a pivotal efficacy study. MedRxiv preprint, August 28, 2020.doi:https://doi.org/10.1101/2020.08.17.20176651) Tāpat kā 100 % no tiem, kuriem tika ievadītas Moderna vakcīnas. (Jackson LA, Anderson EJ,Rouphael NG et al.An mRNA vaccine against SARS-CoV-2- preliminary report. N Engl J Med. 2020;383:1920-1931.doi:10.1056/NEJMoa2022483)

Vai Jūs esat iepazinušies ar šo informāciju? Kādi ir Jūsu secinājumi par to?

Tā kā mRNS vakcīna balstās uz sintētisko RNS, tā ir būtiska atkāpe no citām, bioloģiski balstītām vakcīnu tehnoloģijām. Virusologs, Dr. Luks Montanje (Dr. Luc Montagnier), kuram 2008.gadā tika piešķirta Nobela prēmija par sasniegumiem HIV atklāšanā un citi ievērojami zinātnieki pat apstrīd šī preparāta apzīmējumu “vakcīna”, apgalvojot, ka tā ir nevis vakcīna, bet jauna veida gēnu terapija. (Al-Wassiti H.mRNA therapy: a new form of gene medicine. The Startup, December 10, 2019. https://medium.com/swlh/mrna-therapy-a-new-form-of-gene-medicine-5d859dadd1e) Tādēļ – vēl jo vairāk ir strīdīgs jautājums, vai ātrs preparāta apstiprināšanas un ieviešanas grafiks ir piemērots pilnīgi jaunai vakcīnu tehnoloģijai, kas būtībā paredzēta ķermeņa šūnu pārvēršanai “vīrusa olbaltumvielu ražošanas rūpnīcās”. (Cross R. Will the coronovirus help mRNA and DNA vaccines prove their worth? Chemical &Engineering News. 2020:98(14).https//cen.acs.org/pharmaceuticals/vaccines/coronovirus-help-mRNA-DNA-vaccines/98/i14)

Profesors Montanje, kurš iebilst pret mRNS vakcīnu lietošanu cilvēkiem, vienā no intervijām Roberta F.Kenedija Jr. vadītajai organizācijai “Children’s Health Defence” ir paudis šādu viedokli: “Cilvēka genomā ir 7% līdz 9% endogēno retrovīrusu sekvenču. Vakcīna var veicināt gan imunitāti pret vīrusu, gan arī ilgtermiņā – izraisīt kaitīgu iedarbību, piemēram audzēja rašanos. Pat ja pārbaudes uz dzīvniekiem pierāda šūnu aizsardzību, neviens ilgtermiņā nevar garantēt, ka attiecībā uz cilvēku populāciju šīm vakcīnām nebūs patoloģiska iedarbība. Tāpēc tās pielietojumā ir jāievēro visi piesardzības pasākumi.”

Vai Jūs esat iepazinušies ar šo informāciju? Kādi ir Jūsu secinājumi par to?

Zināms, ka vakcīnas (messenger RNA) nedarbosies bez “iebūvēta piegādes mehānisma”, kas ļautu mRNS iekļūt šūnu citoplazmā. Moderna (Vardi N. Moderna’s mysterious coronavirus vaccine delivery system. Forbes, July 29, 2020.https://www.forbes.com/sites/nathanvardi/2020/07/29/modernas-mysterious-coronavirus-vaccine-delivery-system/?sh=5a961d2362d9) un Pfizer (Blanchini E.Acuitas Therapeutics: the Canadian technology that the Phizer and BIOnTECH Covid 19 vaccine “can’t work without” Yahoo! News, November 10, 2020. https://news.yahoo.com/covid19-vaccine-coronavirus-canada-acuitas-therapeutics-pfizer-biontech-211410040.html.) izvēlētais risinājums – izmantot lipīdu nano daļiņas (LNP) kā minēto “piegādes mehānismu”. Bažas rada fakts, ka abu COVID 19 vakcīnu nano daļiņas ir pārklātas ar sintētisko, nesadalāmo un pretrunīgi vērtēto polietilēnglikola (PEG) polimēru. PEG ir potenciāls alergēns, kā arī papildus tam – zinātnieki ir pauduši savas bažas arī par tā kancerogēnās dabas risku. (Greene MH, Young TI.Polyethylene glycol in suppostitories:carcinogenic?Ann Intern Med.1980;93(5):781.doi:10.7326/0003-4819-93-5-781_1) Moderna 2018.gada korporatīvajā prospektā ir atzīts, ka “nevar būt pārliecība, ka nano daļiņu iedarbībai nebūs nevēlamu seku”, ieskaitot reakcijas, kas “varētu izraisīt nozīmīgus negatīvus notikumus”. (http://www.sec.gov/Archives/edgar/data/1682852/000119312518323562/d577473ds1.htm.)

Vai Jūs esat iepazinušies ar šo informāciju? Kādi ir Jūsu secinājumi par to?

Ir zināms, ka vispār nav veikti pētījumi par antivielu pastiprināšanās (Antibody Dependent Enhancement (ADE)) sindromu. (Wen J, Cheng Y, Ling R et al.Antibody-dependent enhancement of coronavirus. Int J Infect Dis.2020; 100:483-489.doi:10.1016/j.ijid.2020.09.015.) ADE gadījumā vakcīnas var ne tikai palielināt slimības smagumu, bet pat radīt orgānu bojājumus. Bažas rada tas, ka COVID 19 vakcīnu pētījumi pat nav paredzēti ADE noteikšanai. Tas nozīmē, ka cilvēki, kuriem jau ir kāda autoimūna saslimšana, varētu būt īpaši jūtīgi pret COVID 19 vakcīnu.

Vai Jūs esat iepazinušies ar šo informāciju? Kādi ir Jūsu secinājumi par to?

4. Kā politiski atbildīga valsts amatpersona sniedziet skaidrojumu, kā valsts plāno nodrošināt ar COVID 19 vakcīnām saistīto vakcinācijas rezultātu publiskošanu, informējot sabiedrību par blaknēm (ja tādas būs), un kā tiks nodrošināta vakcīnu nevēlamo blakusparādību uzraudzība, kompensācija un citi ar to saistīti valsts atbalsta pasākumi? Miniet konkrētus pasākumus.

Kā zināms, Pfizer apstiprinātais 3.fāzes protokols aicina “aktīvi” apkopot informāciju par “nevēlamiem notikumiem” un “nopietniem nevēlamiem notikumiem” tikai otrā mēneša laikā pēc pēdējās devas. (http://pfe-pfizercom-d8-prod.s3.amazonaws.com/2020-11/C4591001_Clinical_protocol_Nov2020). Turklāt pēc 24 mēnešiem Pfizer vairs nebūs “pienākuma” pievērst uzmanību nevēlamiem notikumiem.

Vai Jūs esat iepazinušies ar šo informāciju? Kādi ir Jūsu secinājumi par to?

5. Kā politiski atbildīga valsts amatpersona sniedziet skaidrojumu, kā valsts ir izvērtējusi COVID 19 vakcīnu drošību iedzīvotāju dažādām vecuma grupām, tostarp vecāka gada gājuma cilvēkiem, grūtniecēm un bērniem? Miniet konkrētus, zinātniski pamatotus izvērtējumus.

Kā izskanējis plašsaziņas līdzekļos, vecākā gadagājuma personas, kuras dzīvo sociālās aprūpes centros, ir viena no ierosinātajām agrīnās fāzes vakcinācijas mērķgrupām. Vecākā gada gājuma cilvēkiem un sabiedrībai kopumā ir tiesības uz pilnīgu informāciju un valsts skaidrojumu par to, kādi ir valsts veiktie COVID 19 vakcīnu drošības izvērtējuma rezultāti attiecībā uz atsevišķām Latvijas iedzīvotāju grupām. Neviens, īpaši jau seniori, nevarēs pieņemt pamatotus lēmumus par veselības risku un vakcīnas ieguvumu izvērtējumu bez kompetentām, vispusīgām, uz zinātni balstītām atbildēm uz šajā vēstulē uzdotajiem jautājumiem.

Attiecībā uz bērnu vakcināciju – viens no vadošiem pētniekiem Dr. Luidži Notarandželo (Dr. Luigi Notarangelo) atklāti ir pateicis, ka koronavīrusa vakcīnas bērniem “šajā brīdī pat nav apspriežamas” un piebilda, ka iesniegtie pierādījumi nav bijuši pietiekami, lai atbildētu uz visiem aktuāliem jautājumiem par bērnu drošību. (Center for Biologics Evaluation and Research .161st Vaccines and Related Biological Products Advisory Cimmittee (VRBPAC) Meeting: Open Session (Via Web Conference). FDA, October 22) 2020.gada novembra sākumā Pfizer galvenais pētnieks, kurš vadīja vakcīnas izmēģinājumus 12-17 gadus veciem bērniem, žurnālam “Time magazine” gandrīz mierinoši atklāja, ka “plāns var būt vienkārši “Mums nav plāna”, norādot, ka noteikums ir saudzējošs līdz vietai, kurā vispār nav noteikumu”. (Kluger J.Kids are participating in CoVID -19 vaccine trials. Here’s what their parents think. TIME, November 2, 2020.https://time.com/5905272/covid-19-vaccine-trials-kids/.)

Vai Jūs esat iepazinušies ar šo informāciju? Kādi ir Jūsu secinājumi par to?

Šajā vēstulē izdarīti secinājumi par publiski pieejamiem datiem attiecībā uz divām vakcīnām – Pfizer un Moderna. Uz vienu no tām, kā ziņo Latvijas nmediji, ir “pieteikusies arī Latvija”. Gatavojot atbildes, vēlos saņemt atbildi arī uz jautājumu, vai un kā šajā vēstulē norādītie riski izvērtēti arī attiecībā uz pārējām vakcīnām, kurām “Latvija ir pieteikusies”.

Nepārsūtiet vēstuli atbildes sniegšanai viens otram, bet labas pārvaldības principa ietvaros atbildiet patstāvīgi, savas kompetences un politiskās atbildības sabiedrības priekšā ietvaros, ja tāda Jums ir.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...