Prezidenta kanceleja skaidro: mēs esam īpaša iestāde, tāpēc arī Vējoņa Kazeka varēja uzkrāt tik milzīgu kompensāciju
PIETIEK23.09.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Mēs esam īpaša iestāde, kurā strādā īpašas politiskas amatpersonas, tāpēc mēs varam atļauties neievērot Darba likuma normas, - šāda ir Valsts prezidenta kancelejas sniegto atbilžu būtība, skaidrojot, kā gan iepriekšējā valsts prezidenta Raimonda Vējoņa „administratīvā pavadone”, formāli – kancelejas vadītāja vietniece Egita Kazeka varēja kompensācijās saņemt gandrīz 28 tūkstošus eiro.
Kazeka šā gada sešos mēnešos atalgojumā kopā saņēma 55 174 eiro – tikai par nepilniem trīsarpus tūkstošiem eiro nekā pērn visa gada laikā, kad, kā rāda Kazekas bijušās valsts amatpersonas deklarācija, viņa kopā bija saņēmusi 58 449 eiro.
Vairāk nekā puse no šogad saņemtās summas – 27 879,33 eiro – bija Kazekai izmaksāta kompensācija, kas, kā skaidro Valsts prezidenta kanceleja, sastāv no „amata algas 3968 euro, neizmantotās atvaļinājuma kompensācijas 16096,45 euro, kompensācijas par virsstundu darbu 4176,84 euro, atlaišanas pabalsta 3638,04 euro”.
Kā rādīja prezidenta kancelejas apkopotā informācija, šī ir visiespaidīgākā kompensācija, kādu saņēmis kāds no Vējoņa bijušajiem kancelejas darbiniekiem, kuri neturpina darbu pie jaunā valsts prezidenta.
Tā kā vairāki Pietiek lasītāji izteica izbrīnu par to, kā gan iestādē, kas ievēro darba likumdošanu, ir bijis iespējams kompensācijās uzkrāt tik iespaidīgas summas, prezidenta kancelejai tika pieprasīts publiskot Kazekas darba laika uzskaites tabulu un Kazekas darba līgumu, kā arī sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:
- kā tieši aprēķināta Kazekai izmaksātā kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu? Par kādu laika Kazekai aprēķināta šī kompensācija? Vai, uzkrājot neizmantoto atvaļinājumu par vairākiem gadiem, iestādē ir ievērotas Darba likuma un Atlīdzības likuma normas?
- kā tieši aprēķināta Kazekai izmaksātā virsstundu apmaksa? Par kādu laika periodu Kazekai aprēķināta šī kompensācija? Vai šajā aprēķinā ir ievērota normatīvo aktu norma, kas nosaka, ka virsstundas apmaksājamas par katru mēnesi?
Šodien Pietiek publisko prezidenta kancelejas sniegto informāciju pilnā apmērā.
Seko mums 
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas ar naudu) miljardus, lai kaut kad tālā nākotnē, tā ap 2035. gadu, dotu iespēju 3 miljoniem pasažieru pārvietoties pa "RailBaltica", bet neatrod dažus miljonus gadā, lai savlaicīgi veiktu elektrotīklu remontus, kas radītu iespēju droši pārvadāt 19 miljonus pasažieru katru gadu. Pērk jaunus vilcienus par simtiem miljonu eiro, bet ekonomē uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.
Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.