Prezidenta kanceleja turpina slēpt ziņas par Vējoņa veselības stāvokli
PIETIEK09.12.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Notikumi ap Alda Gobzema izvirzīšanu par Ministru prezidenta amata kandidātu ir likuši publiski uzdot jautājumus par Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa veselības stāvokli. Taču prezidenta kanceleja izteiktās šaubas faktiski tikai saasina, turpinot slēpt ziņas par valsts vadītāja veselību.
Valsts noslēpuma likums skaidri nosaka, ka ziņas par Valsts prezidenta veselības stāvokli nav atzīstamas par valsts noslēpumu. Taču neviens likums nenosaka, kam un kādā apjomā šīs ziņas būtu jāpublisko, un gan pašreizējais prezidents Vējonis, gan viņa kanceleja šo situāciju izmanto, šādu informāciju publiski neatklājot.
„Atbildot uz Jūsu jautājumiem, informējam, ka Valsts prezidenta veselības stāvoklis ir labs,” – tas ir viss, ko Vējoņa kanceleja atbild uz oficiālu informācijas pieprasījumu, ar kuru tai bija pieprasītas ziņas par to, kādas veselības stāvokļa pārbaudes pēdējos divos gados un kādās medicīniskajās iestādēs ir izgājis Vējonis, kā arī par to, kādi parametri pārbaudīti katrā no veiktajām pārbaudēm un kādi bijuši to rezultāti.
Pats Vējonis par viņam veiktajām pārbaudēm un to rezultātiem klusē, savukārt viņa kanceleja aizbildinās ar to, ka tai nemaz neesot pilnvaru šādu informāciju ievākt un izplatīt.
Vejoņa kanceleja skaidro, ka saskaņā ar likuma “Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu” 5.panta pirmo un trešo daļu tā esot patstāvīga institūcija, kas kārto ar amatā esošā Valsts prezidenta darbību saistītās lietas un pārzina amatā esošā Valsts prezidenta un personu, kuras ieņēma Valsts prezidenta amatu, lietvedību.
Taču likumā “Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu” un citos normatīvajos aktos „kancelejai noteiktā kompetencē neparedz tiesības un pienākumus radīt vai uzglabāt informāciju par Valsts prezidenta veselības stāvokli”, - šādi Vējoņa kanceleja skaidro, kāpēc tā par Vējoņa veselību zinot tikai to, ka tā ir „laba”.
Nekāda cita informācija Vējoņa kancelejas rīcībā nemaz neesot: „Tā kā neviens normatīvais akts neparedz Valsts prezidenta veselības pārbaužu kārtību, biežumu un ar to saistītos jautājumus un Kancelejas lietvedībā nav Jūsu prasītā informācija, nevaram Jums to izsniegt.”
Kā zināms, Vējonis ir piedzīvojis smagu sirds operāciju, un viņa uzvedība vēl šā gada Dziesmu svētkos daudziem lika publiski izteikt šaubas, vai Valsts prezidents veselības stāvokļa dēļ vispār spēj pildīt savus pienākumus.
„Ir arī versija, ka prezidenta intelektuālā kapacitāte pēc pārciestās smagās slimības ir smagi cietusi,” – šādu pieņēmumu nule ir izteicis arī politikas eksperts Jurģis Liepnieks.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
