Prezidentam adresēta vēstule no cietuma met tumšu ēnu uz vēl vienu augsta ranga policistu

Iesaki rakstu:

Ja ticēt līdzšinējai Valsts policijas operatīvajai informācijai, ko apstiprina arī Rīgas Kurzemes rajona tiesas 2000. gada spriedums, kas ir Pietiek rīcībā, 1979. gadā dzimušais Iļja Habarovs varētu būt saistīts ar kvalificētu autozādzību jomu, tomēr nekad savā „darbā” nav izmantojis nekādu vardarbību.

Taču, ja ticēt jaunās krimināllietas materiāliem, 2010. gadā viņš pēkšņi nolēmis ķerties pie varmācīgas laupīšanas. Saistībā ar šo 2010. gada novembra beigās notikušo noziegumu Habarovs tad arī 2011. gada februāra sākumā aizturēts un kopš tā brīža jau gandrīz divus gadus Centrālcietumā gaida tiesu.

Visu šo laiku Habarovs pavadījis, nesekmīgi rakstot iesniegumus dažādām iestādēm un amatpersonām, norādot ne tikai uz dīvainībām savā kriminālprocesā, bet arī uz, iespējams, atklātiem likumpārkāpumiem un safabricējumiem. No avotiem Valsts prezidenta kancelejā Pietiek rīcībā nonākusi Habarova vēstule, kas pagājušā gada augustā adresēta Valsts prezidentam Andrim Bērziņam.

„Man par pārsteigumu izrādījās, ka esmu meklēšanā pēc Krimināllikuma 176. panta, kaut gan nekādas pavēstes nebiju saņēmis, oficiāli mācījos autoskolā, noformēju dokumentus pie notāra, CSDD, pārvietojos ar automašīnu, kas reģistrēta uz manu oficiālo sievu Annu Meļņiku,” – šādi Habarovs vēstulē apraksta situāciju viņa aizturēšanas brīdī.

Taču „interesantākais” sācies, kad Habarovs ievietots Rīgas Centrālcietumā: „Pie manis Rīgas Centrālcietumā ieradās [Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes 3. nodaļas 2. biroja priekšnieks Deniss Cvetkovs un pateica: „Mēs zinām, ka tu šo noziegumu neesi pastrādājis, bet mēs aizvirzīsim šo lietu līdz prokuroram, pēc tam līdz tiesai, un tad jau – kā sanāks. Mums šeit nav Amerika, un tu labākajā gadījumā dabūsi desmit gadus. Tā ka ņem šo lietu uzreiz uz sevi, varbūt ar prokuroru izdodas vienoties, bet mēs tev noorganizēsim pirmstermiņa atbrīvošanu.””

Habarovs no „darījuma” atteicies gan pirmās, gan otrās Cvetkova vizītes laikā, un tad Cvetkovs pārgājis pie slēptiem draudiem – viņš parādīšot fotogrāfijas ar Habarova sievu un „varbūt ar Habarova dēlu izdarīšot to pašu, kas redzams fotogrāfijās ar sievu”. „D. Cvetkovs atnāca trešoreiz un man jautāja: „Padomāji?” Es atbildēju: „Nē.” Tad viņš man parādīja intīma rakstura foto, kur bija viņš – D. Cvetkovs kopā ar manu sievu,” vēstulē aprakstīta trešā tikšanās.

Neilgi pēc tam izrādījies, ka Habarova sieva Anna Meļņika, ar kuru, kā viņš līdz tam uzskatījis, viņam bija „lieliskas attiecības”, patiesībā nolēmusi šķirties: „Pēkšņi viņa ar notāru atnāk pie manis uz Rīgas Centrālcietumu, uz izmeklētāju kabinetu – tas ir nonsenss! Atļauju izdevis 3. nodaļas 2. biroja priekšnieks D. Cvetkovs un A. Stūrainis – Rīgas reģiona [pārvaldes] priekšnieka vietnieks, bet faktiski šī biroja priekšnieks.”

Izmantojot privātus kontaktus, Habarovs noskaidrojis, ka Cvetkovs, kurš ir oficiāli precējies, ar „iesēdinātā” Habarova sievu „dzīvo civillaulībā”, kopā īrējuši vienistabas dzīvokli Ganību dambī, kur gan dienā, gan naktī bijušas fiksētas abu automašīnas – Meļņikas Audi A8 un Cvetkova melnais Hyundai ar valsts reģistrācijas numuru GG-3146. Savukārt pēcāk Meļņika un Cvetkovs pārcēlušies uz citu dzīvokli Viestura prospektā, kurp ciemos nācis arī Stūrainis.

Habarova vēstulē aprakstīti arī pietiekami iespaidīgi (ņemot vērā, ka Cvetkova alga „uz papīra” ir nepilni 600 latu mēnesī) augstā ranga policista izdevumi: „Jautājums – no kurienes Denisam Cvetkovam tādi līdzekļi, lai uzturētu divas ģimenes, apmaksāt kredītus, īrēt nebūt ne lētus dzīvokļus jaunajos projektos un lidot atpūsties uz dārgiem kūrortiem” Čehijā un pat Meksikā.

Atklājušās arī interesantas iesaistīto personu saistības. Laulību šķiršanas procesā (tā šķirta pagājušā gada maijā) Meļņiku pārstāvējusi advokāte Diāna Straume, un viņas raduraksti Habarova vēstulē aprakstīti šādi:

„Pēc tam sākas pats interesantākais – D. Cvetkovs un A. Meļņika lido uz Čehiju, taču nevis vieni, bet kopā ar advokāti – Diānu Straumi un viņas oficiālo vīru Rolandu Straumi, kurš kopš 2010. gada ir Valsts policijas Zemgales priekšpilsētas nodaļas priekšnieks – kā reiz šajā rajonā tika pastrādāts noziegums, kurā mani apsūdz.”

 „Uzzinājis, ka es sāku aizrakties līdz patiesībai, D. Cvetkovs sāka draudēt man caur trešajām personām ar [cietuma] specbloku un to, ka es cietumā sapūšu,” raksta Habarovs, pieminot arī kādu savu kolēģi: „Kopā ar mani šīs pašas lietas ietvaros aizturēja manu biedru Leonīdu [Malofejevu], pēc tam atbrīvoja, viņš man gribēja pastāstīt par D. Cvetkovu, bet pirms nedēļas nomira dīvainos apstākļos.”

Saskaņā ar jau gandrīz divus gadus tiesu gaidošā ieslodzītā iesniegumu līdz šim visi viņa patiesības meklējumi izrādījušies veltīgi – lielā mērā tiesībsargāšanas sistēmā valdošās „savējo būšanas” dēļ:

„Rakstu jums bezizejas situācijas dēļ, jo visi iesniegumi, ko es esmu rakstījis par safabricēto lietu pret mani, ko veicis 3. nodaļas 2. biroja priekšnieks D. Cvetkovs, par viņa varas pārsniegšanu, ienākumu noskaidrošanu utt., ir tikuši pārsūtīti Iekšējās drošības birojam, kuram ir tā pati priekšniecība, kas D. Cvetkovam.

Iesniegumos es norādīju, ka D. Cvetkova vadība un vienlaikus draugi – tas ir A. Stūrainis, D. Cvetkova draugs un priekšnieks, vienaudži, spēlē vienā futbola komandā, kopā atpūšas. A. Stūrainim ir milzīgi sakari viņa tēva – policijas pulkveža dēļ, tāpēc uzreiz pēc Policijas akadēmijas kļuva par šīs nodaļas priekšnieku...”

Saistībā ar šo vēstuli Pietiek ir nosūtījis virkni jautājumu iekšlietu sistēmas amatpersonām. Jau pašlaik Pietiek ir saņēmis tiesas rīcības sēdes protokolu Habarova lietā, kas vismaz daļēji apstiprina iespaidu par daudzajām dīvainībām un neskaidrībām šajā krimināllietā, - jau tuvākajās dienās to publiskosim.

Savukārt jau šodien publiskojam Habarova Valsts prezidentam no Rīgas Centrālcietuma nosūtīto vēstuli.

Seko mums