Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Priedaines iedzīvotāji pret izstrādāto Jūrmalas urbanizāciju

Eduards Vasiļevskis, Priedaines iedzīvotājs
08.02.2011.
Komentāri (34)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mēs, Priedaines iedzīvotāji, esam izvēlējušies šo Dieva aizmirsto nostūrīti savai dzīvei tādu, kādu to pieņem mūsu apziņa par apkārtējās vides esamību un attīstības pakāpi. Vietu, kuru ir apgājušas ar līkumu PSRS laiku vērienīgās apbūves visā Jūrmalas teritorijā, degradējot to kā kūrortu. Katrs pie varas esošais priekšstāvis centās atstāt savu ietekmes un varenības zīmolu Jūrmalas arhitektūrā (Deglavs, Ūsiņš, Inkulis, Lapins, Hlevickis, Munkevics, Dzenītis). Tagad šie būvniecības monstri rēgojas tukši, tiek izdemolēti, piesavināti, laika zoba grauzti. Vēsturiskie objekti ir pamesti, valsts nozīmes sanatorijas - iztirgotas (Ķemeru sanatorija). Kūrorta pilsētā slejas stikla un betona celtnes, bet meži ir iznīcināti.

Patlaban Jūrmalas dome ir piesaistījusi projekta biroju GRUPa-93, lai virzītu jaunus projektus saistībā ar darbību dabas pamatnē kūrortpilsētā - Jūrmalā, Lielupes krastos, kāpu zonā, promenāžu, jahtklubu, dažādu pakalpojuma iestāžu pieblīvējumu kāpu zonā, degradējot to.

Izstrādātais Jūrmalas attīstības plāns būtiski skar arī Priedaines teritoriju un to pārvērš par caurbraucamu ciematu, kas saistīs Rīgu un Ventspili, Jūrmalu un Liepāju, pagarinot un savienojot Lielo prospektu, Dreiliņu ielu ar auto maģistrāli A10. Projektētais Ziemeļu koridors tiek pietuvināts Priedainei, neņemot vērā iedzīvotāju protestus un dabas liegumus.

Tiek virzīti un īstenoti projekti, kas īpašniekiem ļauj būvēt kāpu zonā (Salaspils - Upmalas ielu krustojums), privatizēt, betonēt krastmalas jahtkluba ierīkošanai, likvidējot zālienu, smilšainās pludmales, pārvēršot tās par betona tauvas joslu ūdens transportam un paredzot šo joslu paplašināt līdz Vārnukrogam.

Priedaines izgāztuves teritorija tiek atvēlēta jauktā biznesa attīstībai (plaši interpretējams jēdziens), tā ir viens no sešdesmito gadu neapdomātas rīcības objektiem. Izgāztuve tika veidota bez jebkādiem aizsargekrāniem, tajā apglabāja nešķirotus atkritumus, kā arī bīstamos un toksiskos atkritumus, kas sadalīšanas procesā piesārņo gruntsūdeņus. Notekgrāvju sistēma ap šo objektu ir piesārņota, aizbērta, līdz ar to ir appludinātas Priedaines-Babītes meža plašās teritorijas, tiek mērdēts un uz tā rēķina izcirsts mežs. Gruntsūdens parādās pagrabos. Apšaubāma ir izgāztuves  rekultivācijas darbu veikšana, kā arī izvēlēto konservācijas metožu pietiekamība sakarā ar iepriekš minētajiem apglabāto atkritumu veidiem.

Plānotie pakalpojumu centri tiek piedāvāti bez vajadzības, jo vienīgais strādājošais veikals Priedainē ir uz iznīkšanas robežas. Priedaines pārējās bijušās iestādes neizturēja valsts radītos apstākļus, tika privatizētas, nodedzinātas biznesa konkurences dēļ, nojauktas vai ir pamestas (Priedaines stacijas bufete, veikals Bodīte, veikals Lielajā prosp. 5, Jahtkluba kafejnīca, pamatskola, klubs, bērnudārza Katrīna bijusī ēka, restorāns Daina...).

Mūs nepārliecina Lielupes krasta risinājums, jo šīs upes esamība un nozīme Jūrmalai, Latvijai, iedzīvotājiem tiek pilnīgi ignorēta. Savukārt projekts daļēji virzīts, lai uz valsts rēķina risinātu kāda biznesa intereses. Kreisā Lielupes krasta „tauvas josla” parāda privātpersonu rīcību šajā teritorijā un izceļas ar žogu un vārtiņu konstrukcijām. Ir jānodala privātais īpašums un sabiedriskais, likumā nosakot robežu. Mūsu upju ūdeņi ir aizsalstoši, un pēc ūdens tūrisma sezonas beigšanās krastmalas pārtop par kuģu remontdarbnīcām, apsargājamiem transportlīdzekļu objektiem. Jahtas krastmalā tiek izceltas ar smago ceļamkrānu, notiek šīs tehnikas pārvietošanās cauri mežam, tā manevrē krasta joslā.

Ierosinājums

Eiropas Savienības līdzekļus novirzīt Jūrmalas pilsētas sakārtošanai, degradēto teritoriju atgriešanai par dabas teritorijām. Izpētīt jau esošo sanatoriju darbību, apritē iesaistīt pamestās. Sakārtot kanalizācijas, ūdensvada, notekgrāvju infrastruktūru. Pievērst uzmanību mežu, upju, jūras ūdeņu tīrībai, dabas zonu aizsardzībai.

Esam pret Grupas 93 izstrādāto Jūrmalas kā kūrortpilsētas urbanizāciju. Ar savu parakstu Priedaines iedzīvotāji apliecina, ka par pamatvērtībām uzskata dabas bagātības – tīru mežu, upi, ar tās dabīgi veidotajiem krastiem un kāpām, smilšainās pludmales, zālienu upmalā, nevis apbūvētas kāpas, betonētas tauvu joslas, jahtklubus, kas paņem aizsargjoslas Natura 2000, privatizējot krastmalu.

Mēs esam par sakārtotu apkārtni, kas ir jāveic izgāztuves teritorijā, kas ir neapdomātas, kaitnieciskas rīcības mantojums. PRET caurbraucamu Priedaines ciematu Rīgas – Ventspils ostu kravu pārvadājumiem. PRET neapdomātu, nesaimniecisku Eiropas Savienības līdzekļu izšķērdēšanu.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...