Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Atsaucoties Latvijas Republikas Veselības ministrijas (turpmāk - VM) aicinājumam līdz 2022.gada 7.februārim izteikt priekšlikumus par sabiedriskajai apspriedei nodoto noteikumu projektu “Noteikumi par kompensācijas piešķiršanas un izmaksas kārtību, ja vakcinācijas pret Covid-19 infekciju izraisīto blakusparādību dēļ nodarīts smags vai vidēji smags kaitējums pacienta veselībai vai dzīvībai, kā arī kārtību, kādā atlīdzina ar ārstniecību saistītos izdevumus, ja tā bijusi nepieciešama, lai novērstu vai mazinātu nodarītā smagā vai vidēji smagā kaitējuma sekas” (turpmāk – noteikumu projekts), izsaku šādus secinājumus un priekšlikumus.

Noteikumu projektu nevar pieņemt šādu būtisku iemeslu dēļ.

Smags vai vidēji smags kaitējums tiek definēti tikai kā orgāna vai tā funkcijas zaudējums. (Noteikumu projekta 2.p.)

Nav paredzēta kompensācija par vieglu kaitējumu. Nav paredzēta kompensācija arī par organisma audu, orgānu vai sistēmu anatomisku bojājumu vai funkcionālu traucējumu. Nav paredzēta kompensācija par psihiskiem traucējumiem vai traumām.

Krimināllikums noteic atbildību par vieglu, vidēji smagu un arī smagu miesas bojājumu nodarīšanu, kā arī par slepkavību un genocīdu. Tāda atbildība jānosaka arī par miesas bijājumiem vai nāvi, ko izraisījusi vakcinācija ar vakcīnu pret Covid-19.

Netiek paskaidrots, kāpēc ar visiem, kas vakcinējas pret Covid-19, netika slēgti klīnisko pētījumu līgumi (noteikumu projekta 3.p.)

Netiek noteikts, ka personai, kas cietusi no klīniskās izpētes stadijā esošās vakcīnas, tie segti jebkādi izdevumi, kas saistīti ar ārstēšanos pēc vakcinācijas, kā arī kompensācijas no vakcinācijas bojāgājušo tuviniekiem. (noteikumu projekta 4., 18. p.). To, kādas blaknes un cik ilgā laika periodā var radīt klīniskās izpētes stadijā esoša prece, nezina pat šīs preces ražotājs, turklāt ražotājs savas preces lietošanas instrukcijā, kas pieejama SPKC mājaslapā, norāda, ka mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi nav pētīti, vakcīnas genotoksiskās un kancerogēnās īpašības nav vērtētas. Tikai par vakcīnu Spikevax ir teikts, ka genotoksicitātes potenciāls cilvēkiem ir ļoti mazs, bet nav skaidrots, kā tas izpaudīsies.

Reproduktīvās toksicitātes un fertilitātes pētījumos joprojām nav zināms, vai eksperimentos iesaistīto trušu un žurku māšu pienā ir antivielas. Šiem dzīvniekiem pašiem un viņu pēcnācējiem gada laikā bija jābūt vismaz vairākiem metieniem ar vairākiem pēcnācējiem katrā no tiem, tāpēc pienam, kurā noteikt antivielas, būtu jābūt pietiekamā daudzumā, ja vien eksperimentos iesaistīto dzīvnieku veselība vai dzīvība nav apdraudēta. SPKC neinformē, kādas sekas gaidāmas cilvēkiem, ja nav zināms, kas noticis ar eksperimentos iesaistītajiem dzīvniekiem.

Tiek noteikts, ka kompensāciju persona var pieteikt tikai tad, ja tā spēj pierādīt, ka kaitējumu nodarījusi vai nāvi izraisījusi vakcīna, turklāt tikai tad, ja būs izdzīvojusi ar vakcīnas radītā orgāna vai tā funkciju bojājumu 26 nedēļas (vairāk nekā pusgadu) - būtībā kļuvusi par invalīdu (noteikumu projekta 5.p.). Netiek noteikts, ka kompensācija jāsniedz nekavējoties, ja personai pēc vakcinācijas ir jebkādas veselības problēmas.

Vakcīnas pret Covid-19 joprojām ir klīniskās izpētes stadijā. Pat vakcīnu ražotājam nav zināms, vai tie veselības traucējumi pēc vakcinēšanas ar vakcīnu pret Covid-19, kuri pašlaik ir “īslaicīgi, pārejoši un atgriezeniski”, nākotnē neatkārtosies un nekļūs par “ilgstošie un paliekošiem” vai nākotnē nekļūs par cēloni citam vakcinētās personas veselību un/vai dzīvību apdraudošam kaitējumam.

Tiek prasīts, lai blakne ir reģistrēta Covid-19 zāļu aprakstā (noteikumu projekta 5.2.p.). Ja prece joprojām ir klīniskās izpētes stadijā, tad neviens nezina, kāds un kādā laika periodā būs tās radītais kaitējums.  Tas nozīmē, ka personai, kura  būs vairāk nekā pusgadu cietusi no vakcīnas radītā kaitējuma, būs vēl jāmokās, kamēr vakcīnas ražotājs blakni reģistrēs zāļu aprakstā. Tā ir nevis kompensācija par blaknēm, bet personas spīdzināšana, par ko ir paredzēta arī kriminālatbildība.

Ja vakcīna personu nogalinājusi, tās tuviniekiem tiek prasīts patologanatomiskās izmeklēšanas protokols vai tiesu medicīnas eksperta atzinums (noteikumu projekta 6.p.) Vakcinācijas anketā persona, kas vakcinējās, netika brīdināta, ka viņas tuvinieki jāinformē par šādas informācijas nepieciešamību. Tiem, kuru tuvinieki jau apglabāti, tajā skaitā kremēti, šādu informāciju ir attiecīgi ļoti grūti vai neiespējami sniegt. Ja persona mirusi pēc vakcinācijas ar preci, kas atrodas klīniskās izpētes stadijā un nāve ir saistīta ar personas veselības stāvokli, personas tuviniekiem ir jāsaņem kompensācija arī tad, ja iepriekš minētos dokumentus uzrādīt nav iespējams.

Cietušajai personai tiek prasīts cita starpā iesniegt arī ārstniecības personas slēdzienu par iespējamo cēloņsakarību ar Covid-19 vakcīnas nodarīto kaitējumu, kā arī medicīniskos dokumentus, kas to apliecina, kā arī dokumentus par ārstēšanās izmaksām, zāļu iegādi u.tml. (noteikumu projekta 7., 8.p.) Vakcinācijas anketā persona, kas vakcinējās, netika brīdināta, ka šāda informācija tai jāpieprasa un jāapkopo tad, ja būtu nepieciešama ārstēšanās. Ja persona lieto klīniskās izpētes stadijā esošas zāles, tad pats zāļu ražotājs vēl nezina, kādas būs šo zāļu radītās sekas. Normatīvajos aktos, kas personai ar viltu un spaidiem lika vakcinēties, nav minēti skaidri kritēriji, pēc kuriem būtu jāvērtē personas veselības stāvoklis pirms vakcinācijas, turklāt personai, kura vakcinējās, netika dots ne laiks, ne līdzekļi, lai veiktu pilnīgu veselības pārbaudi pirms vakcinācijas. Vakcinācijas anketā persona, kas vakcinējas, netika informēta, ka viņai ir tiesības un ārstniecības personai ir pienākums veikt pilnīgu veselības stāvokļa pārbaudi.

Noteikumu projekta anotācijā teiks: “Noteikumu projekts neparedz kompensēt kaitējumu pēc Covid-19 vakcīnas, ja pacienta kaitējums veselībai un dzīvībai nav tieši saistīts ar Covid vakcīnas blakusparādību. Piemēram, persona apgalvo, ka tās izraisītais ceļu satiksmes negadījums ir radies personas ģībšanas dēļ, un šī ģībšanas epizode ir Covid-19 vakcīnas blakusefekta izraisīta. Šajā gadījumā jāņem vērā, ka nav iespējams minēto situāciju pierādīt un tiešā veidā to nebūs iespējams saistīt ar iespējamo Covid-19 vakcīnas blakusparādību.” Ja vakcinēta persona cietīs negadījumā darbā vai sadzīvē, piemēram, insulta, nekontrolētu muskuļu kontrakciju, epileptiskas lēkmes (blaknes no ZVA pārskata) dēļ, tā tiks uzskatīta par darba traumu, ceļu satiksmes negadījumu u.tml., un statistikā par vakcīnu pret Covid-19 nodarīto kaitējumu veselībai vai izraisītajām nāvēm uzskaitīta netiks.

Lai kāds varētu dot slēdzienu par iespējamo cēloņsakarību ar Covid-19 vakcīnas nodarīto kaitējumu, ir jābūt skaidriem kritērijiem. Līdz šim nav tikuši publiskoti skaidri kritēriji, pēc kuriem būtu jāvērtē personas veselības stāvoklis pirms vakcinācijas, lai vēlāk varētu pierādīt cēloņsakarību. Arī noteikumu projektā netiek publiskoti skaidri kritēriji, pēc kuriem tiks vērtēts Covid-19 vakcīnas nodarītais kaitējums vai izraisītā nāve.

Noteikumu projekta 7.punkts noteic, ka kompensāciju var pieprasīt Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 49.7pantā norādītajā termiņā.

Pirmkārt, atsauce uz Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma ir neloģiska, jo šī likuma mērķis “ir noteikt tiesisko kārtību Covid-19 infekcijas izplatības laikā”. Nav saprotams, pēc kādiem kritērijiem tiks vērtēts prasības pieteikuma termiņš, ja Covid-19 infekcijas izplatības laiks būs beidzies, bet vakcīnu pret Covid-19 radītā kaitējums vēl nebūs izpaudies.

Otrkārt, iepriekš minētā likuma 49.7pants noteic, ka  “Pacients atlīdzību par vakcinācijas pret Covid-19 infekciju izraisīto blakusparādību dēļ viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto smago vai vidēji smago kaitējumu, kā arī ar to ārstniecību saistītajiem izdevumiem pieprasa ne vēlāk kā divu gadu laikā no kaitējuma atklāšanas dienas, taču ne vēlāk kā triju gadu laikā no vakcinācijas dienas. Šajā pantā minēto atlīdzību neizmaksā, ja pacients atlīdzību par viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu, kā arī ar tā ārstniecību saistītajiem izdevumiem jau ir saņēmis civilprocesa vai kriminālprocesa ietvaros.” Vakcīnas joprojām ir klīniskās izpētes 3.stadijā. neviens nezina, kādas blaknes pēc to lietošanas radīsies pēc vairāk nekā trijiem gadiem, tāpēc noteikumos nedrīkst būt noteikts nekāds prasības pieteikuma gala termiņš.

Noteikumu projekta 15.p. noteic, ka kaitējuma smagumu vērtē, ņemot vērā pacienta veselības stāvokli pirms vakcinācijas un līdzdalību vakcīnas radīto seku mazināšanā. Vakcinācijas anketā persona, kas vakcinējās, netika informēta, ka viņai ir tiesības un ārstniecības personai ir pienākums veikt pilnīgu veselības stāvokļa pārbaudi. Vakcinācijas anketā persona, kas vakcinējās, netika informēta, ka gadījumā, ja vakcīna nodarīs viņas veselībai kaitējumu, kompensācijas izmaksu ietekmēs apstāklis, vai un cik personai bijušas hroniskas saslimšanas, kā arī apstāklis, vai un cik lielā mērā tā rūpējusies par savu veselību.

Ir noteikta maksimālā kompensācijas summa par kaitējumu (noteikumu projekta 19.p.), lai gan pat vakcīnu ražotājs nezina, kādu kaitējumu un cik ilgā laika periodā viņa prece, par kuru joprojām tiek veikti klīniskie pētījumi, nodarīs vakcinētajai personai. Kompensācijas summa nevar tikt ierobežota, tai jāsedz viss radītā kaitējuma apmērs.

Lēmumu par kompensāciju izmaksu pieņem tās institūcijas un personas, kuras kopā ar citām valsts amatpersonām Krimināllikuma 316.panta izpratnē pieļāva, ka valstī ar viltu un spaidiem notiek vakcinācija pret Covid-19 infekcijām, kas var izraisīt blakusparādības, kas nodara smagu vai vidēji smagu kaitējumu pacienta veselībai vai dzīvībai. Iepriekš minēto lēmumu pieņem personas, kas ar savu lēmumu lika no vakcīnas pret Covid-19 cietušajam vai nogalinātajam vakcinēties (Zāļu valsts aģentūra (noteikumu projekta 1.1., 9.p.),  Klīniskās universitātes slimnīcas konsīlijs (noteikumu projekta 13.3,14.p.), Veselības inspekcija (noteikumu projekta 12.p.), VM (noteikumu projekta 24.p.).

Tiesiskā valstī lēmumu par kompensācijām cietušajam neļauj pieņemt tam, kurš kaitējumu nodarījis – piemēram, spīdzinātājs vai slepkava nelemj par to, vai viņa upurim vai upura radiniekiem izmaksāt kompensāciju.

Noteikumu projekta 21.p noteic, ka kompensācija par Covid-19 vakcīnu nodarīto kaitējumu veselībai vai dzīvībai jākompensē no “līdzekļiem neparedzētajiem gadījumiem”. “Līdzekļi neparedzētajiem gadījumiem” varētu tikt izmantoti tikai sākotnēji, lai nodrošinātu, ka cietusī persona vai viņas radinieki atlīdzību saņem nekavējoties, taču pēc tam atlīdzināmā summa jāpiedzen no tām personām, kuras cietušajam kaitējumu nodarījušas vai viņu noslepkavojušas – no konkrētās ārstniecības personas, kas veica vakcināciju pret Covid-19 un ārstniecības iestādes, kurā šī ārstniecības persona strādā, no vakcīnu ražotāja, kā arī solidāri no personām, kuras konkrētajās valsts iestādēs izstrādāja, Ministru kabinetā pieņēma un ar balsojumu “par” Saeimā atbalstīja tādu normatīvo aktu pieņemšanu, kas ne tikai pieļauj, bet arī liek cilvēkiem injicēt vakcīnu pret Covid-19, kas var pat nodarīt kaitējumu dzīvībai (tātad – nogalināt!).

Noteikumu projekta 26.p. paredz, ka noteikumi stājas spēkā tikai 01.05.2022. Noteikumiem, kas noteic kompensācijas piešķiršanas kārtību bija jābūt spēkā ar to brīdi, kad tika sākta vakcinācija pret Covid-19.

 Tiesiskā valstī vakcinācija ar veselībai un dzīvībai potenciāli bīstamu vakcīnu vispār nav pieļaujama. Satversmes 93. pants noteic, ka “ikviena tiesības uz dzīvību aizsargā likums”. Lai arī tiesības uz dzīvību nav absolūtas, neviens no izņēmuma gadījumiem nav attiecināms uz injekciju ar dzīvībai bīstamām vakcīnām. Satversmes 116.pants, kas paredz, ka cilvēktiesības var tik ierobežotas (NEVIS IZNĪCINĀTAS) nemaz nepieļauj, ka varētu tikt ierobežotas 93.pantā minētās tiesības uz dzīvību. Satversme neparedz, ka ir atļauts kādu nogalināt ar eksperimentālu vakcīnu, sakot, ka tas ir sabiedrības interesēs un tie, kas no šādas vakcīnas nomirs, būs “zaudējumi, kas atver ieguvumus”!

Klīniskās izpētes stadijā esošu vakcīnu lietošana ir pieļaujama tikai tad, ja persona tai dod brīvu piekrišanu un ar personu tiek slēgts līgums par klīnisko izpēti. “[..] viens no klīnisko pētījumu pamatprincipiem ir, ka pētījumā iekļauto personu labklājība ir svarīgāka nekā zinātnes vai sabiedrības intereses”[1].

Personai, kas pēc savas brīvas gribas (nevis viltus un spaidu rezultātā) izvēlētos vakcinēties ar veselībai un dzīvībai potenciāli bīstamu vakcīnu, bija jāsaņem pilnīga informācija pirms vakcinācijas, kā arī ar ikvienu šādu personu bija jāslēdz līgums par klīniskajiem pētījumiem. No noteikumu projekta 3.p. izriet, ka ir personas, kas tika vakcinētas klīnisko pētījumu ietvaros. Ministru kabineta 23.03.2010. noteikumi Nr.289 “Noteikumi par zāļu klīniskās izpētes un lietošanas novērojumu veikšanas kārtību, pētāmo zāļu marķēšanu un kārtību, kādā tiek vērtēta zāļu klīniskās izpētes atbilstība labas klīniskās prakses prasībām”, uz kuriem ir atsauce noteikumu projekta anotācijā, neparedz, ka klīnisko pētījumu veicējiem būtu jāatbild par citu eksperimentālu preču radītajām sekām. Noteikumu projektā nav sniegta informācija, kas ir personas, ar kurām par vakcināciju pret Covid-19 tika slēgti klīniskās izpētes līgumi, un kāpēc par iespēju slēgt klīniskās izpētes līgumu netika informēta sabiedrība kopumā un individuāli personas, kas vakcinējās. Ja ar personām, kas vakcinējas, tiktu slēgti klīniskas izpētes līgumi, viņām būtu nodrošināta medicīniskā aprūpe un kompensācijas veselībai un/vai dzīvībai nodarītā kaitējuma gadījumā. Iepriekš minētie noteikumi arī noteic, ka persona, kas piedalās pētījumā, nekavējoties jāinformē par apstākļiem, kas var radīt apdraudējumu personas dzīvībai vai veselībai.

Noteikumu projekta anotācijā ir teikts, ka “šobrīd ir grūti prognozēt, cik iesniegumus pacienti par kaitējumu veselībai vai dzīvībai iesniegs, taču, ņemot vērā, ka publiskajā telpā ir izskanējis, ka valsts kompensēs Covid-19 vakcīnas blakusparādības rezultātā radīto kaitējumu veselībai vai dzīvībai, tad cilvēku aktivitāte varētu būt liela”. Lai arī nav zināms, cik personu varētu pieteikties kompensācijām par Covid-19 vakcīnu nodarīto kaitējumu, noteikumu projekta sastādītājam nav šaubu par to, cik jaunu amata vietu Zāļu valsts aģentūrai jānodrošina un kādi veselības nozares eksperti un konsultanti jāpiesaista, un par kādu atalgojumu.

Secinājumi

Noteikumu projekts paredz kompensāciju izmaksu tikai tiem, kuriem pēc vakcinācijas ar vakcīnu pret Covid-19 būs smagi bojāti orgāni. Tiem, kuriem būs “tikai” smagi bojāti audi vai organisma sistēmas, vai psihiskiem traucējumi vai traumas, uz nekādu kompensāciju vispār pretendēt nevar!

Ar to, ka personas pēc vakcinācijas cieš no smaga orgānu bojājuma nepietiek, cietušajiem ar smagiem bojājumiem jāspēj izdzīvot 6,5 mēnešus un rūpīgi jāapkopo dokumenti par faktiem, ko pat pats vakcīnu ražotājs nezina, jo klīniskie pētījumi joprojām turpinās. Un tikai tad cietušais var iesniegt dokumentus, kurus vērtēs tie, kuri viņam lika ar dzīvībai bīstamu vakcīnu vakcinēties un kuri ir līdzvainīgi pie kompensācijas prasītāja ciešanām.

Noteikumu projekts ir klaja ņirgāšanās par tiem, kuri cietuši no vakcīnas pret Covid-19, kuriem jau ir nodarītas stipras fiziskas sāpes vai psihiskas ciešanas. Nav saprotams, kādas ir VM vērtības, ja tā sastāda noteikumus, kas ciešajiem ne tikai liek mēnešiem ilgi ciest sāpes (spīdzina), iesniegt dokumentus, kurus sagatavot nevarētu pat pats vakcīnu ražotājs, bet arī liedz saņemt kompensāciju.

Noteikumu projekts šā brīža redakcijā ir jāpārdēvē par kompensācijas nepiešķiršanas un neizmaksas kārtību, ja vakcinācijas pret Covid-19 infekciju izraisīto blakusparādību dēļ nodarīts smags vai vidēji smags kaitējums pacienta veselībai vai dzīvībai, kā arī kārtību, kādā neatlīdzina ar ārstniecību saistītos izdevumus, ja tā bijusi nepieciešama, lai novērstu vai mazinātu nodarītā smagā vai vidēji smagā kaitējuma sekas.

Priekšlikumi

Visas personas, kas tika vakcinētas ar vakcīnu pret Covid-19, ir nekavējoties jāinformē par visiem riskiem, kas saistīti ar viņu veselību, par dokumentiem, kas jāapkopo viņiem pašiem un viņu tuviniekiem, ja viņi vēlēsies pieteikt kompensāciju.

Ar visiem vakcinētajiem (protams, ar viņu brīvu piekrišanu) ir jāslēdz līgumi par klīniskajiem pētījumiem un jānodrošina viņiem atbilstošas kompensācijas, kas jāizmaksā nevis no nodokļu maksātāju naudas, no kuras tiek veidoti arī līdzekļi neparedzētajiem gadījumiem, bet, pirmām kārtām, no klīnisko pētījumu sponsora, tas ir, vakcīnu ražotāja naudas. Līgumi ar vakcīnu ražotājiem nekavējoties jāpublisko pilnā apmērā, lai būtu zināms līgumos paredzētais kompensāciju apjoms, kā arī personas, kurām ar vakcīnu ražotāju ir interešu konflikts. Gadījumā, ja šajos līgumos nav paredzēts, ka vakcīnu ražotājs sedz ar klīnisko pētījumu līgumiem saistītās izmaksas – kompensācijas par jebkādu vakcinētās personas veselībai un dzīvībai nodarīto zaudējumu, kompensācijas sedz personas, kas šādus līgumus sastādīja, akceptēja un/vai noslēdza.

Sponsoram (vakcīnu ražotājam vai viņa pilnvarotai personai) kopā pētnieku (ārstniecības personu un iestādi, kas veica vakcināciju) par saviem līdzekļiem visiem vakcinētajiem ir jānodrošina iespēja veikt pilnu veselības pārbaudi, jāreģistrē visas veselības problēmas un jānodrošina to ārstēšana. Sponsoram kopā pētnieku par saviem līdzekļiem jākompensē jebkāds vakcinētajai personas veselībai radīts kaitējums un/vai jāizmaksā kompensācija vakcinētās personas radiniekiem. Kopā ar sponsoru un pētnieku kompensāciju izmaksu fondu veido visas personas, kas iesaistījās ar vakcināciju pret Covid-19 saistīto normatīvo aktu izstrādē, pieņemšanā, t.sk. Ministru kabineta locekļi un Saeimas deputāti, kas balsoja “par”  iepriekš minētajiem normatīvajiem aktiem.

Šis ir pirmais ar Covid-19 jautājumiem saistītais tiesību akts, par kuru Latvijas Republikas iedzīvotāji tiek aicināti izteikt priekšlikumus. Līdz šim VM un citas valsts institūcijas lēmumus par jautājumiem, kas saistīti ar Covid-19, kas būtiski ietekmē ikviena cilvēka dzīvi, pieņēma, iedzīvotāju viedokli pat neprasot un neuzklausot. Līdz šim un diemžēl arī joprojām ikviens, kura viedoklis par Covid-19 jautājumiem nesakrīt ar valsts institūciju pausto viedokli, tiek noliegts, nozākāts un aizliegts. Noteikumu projekta kontekstā viens no jautājumiem, kurā pastāv tikai viens pareizais viedoklis, ir apgalvojums, ka vakcīnas pret Covid-19 ir drošas. Piemēram, vakcīnas ir drošas, jo “Latvijā nav apstiprināts neviens letāls gadījums, kuram būtu noteikta cēloniska saistība ar vakcīnu[2]”. Tā vakcīnu pret Covid-19 drošums tikai pamatots likumprojekta “Par pagaidu papildus prasībām Saeimas deputātu darbam Saeimas un tās komisiju klātienes sēdēs” anotācijā. Likums stājās spēkā 14.11.2021. Likumdevējs pat nevērtēja, vai šāds apgalvojums vispār var būt pamatots, ja ir radīti apstākļi, lai nāvi no vakcīnas pret Covid-19 nemaz nevarētu konstatēt -  neviens normatīvais akts nenoteic, pēc kādiem kritērijiem būtu jāvērtē cilvēka veselības stāvoklis pirms vakcinācijas pret Covid-19, lai gadījumā, ja pēc vakcinācijas ar Covid-19 cilvēks nomirst, varētu konstatēt cēloņsakarību; turklāt pirms vakcinācijas cilvēkam pat netiek dots ne laiks, ne līdzekļi pilnīgai veselības pārbaudei. Savukārt pirmajā izskatītajā lietā par prasību vakcinēties pret Covid-19 līdzpieteicēju bažas par riskiem, ko veselībai var radīt vakcīnas, tika noraidītas. Tiesa faktu, ka līdz 2021.gada 31.oktobrim kā būtiski uzskatāmi 23% (tas ir, gandrīz ceturtā daļa!) no visiem saņemtajiem ziņojumiem par blakusparādībām pēc vakcīnu pret Covid-19 lietošanas, neuzskatīja par pamatu, kas varētu viest vismaz pirmšķietamas bažas, ka vakcīnas nav pietiekami drošas, un secināja ka “labums, ko iegūst sabiedrība, nosakot vakcinēšanās pienākumu, ir lielāks par personas tiesībām nodarīto zaudējumu”[3]. Tā teikts anonimizētajā spriedumā, ko 2021.gada 13.novembrī pieņēmis Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nams.

Ja vakcīnas pret Covid-19 ir var radīt smagus orgānu bojājumus un nogalināt, kā izriet arī no noteikumu projekta, tās nevar uzskatīt par drošām! Prece, kas apdraud cilvēka veselību un dzīvību,  nevar būt pamats cilvēktiesību ierobežošanai, un tās lietošana viltus un spaidu ietekmē nevar būt sabiedrības veselības interesēs! Apzināta darbība vai bezdarbība, kas citai personai nodara stipras fiziskas sāpes vai psihiskās ciešanas, ir spīdzināšana. Citas personas dzīvības atņemšana ir slepkavība. Daudzu personu sakropļošana un/vai nogalināšana ir genocīds.

Katrai personai, kas izstrādā konkrēto tiesību normu, pieņem to un izpilda, ir jāapzinās savas rīcības sekas, īpaši personām ar izglītību tiesību, medicīnas un komunikācijas jomā, īpaši tāpēc, ka saistībā ar vakcināciju pret Covid-19 pieņemtie normatīvie akti  ietekmē visu sabiedrību. Par to, ka netaisnīgu, prettiesisku likuma normu izpilde nevar būt attaisnojama, liecina arī vēsture. “Pēc 2.Pasaules kara beigām aktuāla kļuva nacionālsociālistisko ideologu un kara noziegumu īstenotāju veikto darbību izvērtēšana. Kara tribunāls Nirnbergā saskārās ar jautājumu, kas ir tiesības, jo lielo vairumu nacionālsociālistisko ideologu un kara noziegumu īstenotāju veiktās darbības attaisnoja šo darbību veikšanas laikā Vācijā spēkā esošie likumi un noteikumi. Ja šādi likumi tiktu uzskatīti par tiesību sastāvdaļu, tad kara noziedznieku rīcība būtu attaisnojama. Taču kara tribunāls pieņēma notiesājošus spriedumus un pamatoja tos ar tēzi, ka apsūdzētajiem, piemērojot pozitīvās tiesības, vajadzēja atpazīt tajās ietverto acīmredzamo netaisnību.”[4] 

Ņemot vērā iepriekš teikto, noteikumu projektā, kas noteic kompensāciju par vakcīnas pret Covid-19 nodarīto kaitējumu, ir jāparedz, kā tiks vērtēta ne tikai civiltiesiskā, bet arī krimināltiesiskā to personu, kuru pieņemto lēmumu, normatīvo aktu un/vai rīcības dēļ personas veselībai nodarīts kaitējums un vai persona nogalināta, atbildība. Tas ir svarīgi tāpēc, lai personas, kas cietušas no vakcinācijas pret Covid-19, vai viņu tuvinieki saņemtu kompensāciju. Tas ir svarīgi, lai valstī tiktu pārtraukta slepkavošana, atsākta ārstēšana, un atjaunota tiesiska valsts.


[1] Helsinku deklarācija par ētiskajiem principiem, veicot medicīniskos pētījumus, kuros tiek iesaistīti cilvēki. “Medicīnas tiesības”, autoru kolektīvs S.Ašnevicas-Slokenbergas zina.red., Rīga, Tiesu namu aģentūra, 2015, 325.lpp.

[2] https://titania.saeima.lv/LIVS13/SaeimaLIVS13.nsf/0/BC5321ABCBB85346C22587880043B0E7?OpenDocument

[3] https://www.vestnesis.lv/wwwraksti//JV/2021/47/BILDES/SPRIEDUMS_13112021.PDF

[4] Jānis Neimanis “Ievads tiesībās” , Rīga, 2004, 18.-19.lpp.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...