Iesaki rakstu: 
Pēdējās nedēļās aktualizēts jautājums par algu ierobežošanu ne tikai publiskajā sektorā, kas notiek jau kopš ekonomiskās krīzes sākuma, bet arī privātajā sektorā, lai ierobežotu inflācijas kāpumu un neapdraudētu Latvijas pievienošanos eirozonai. Vienošanos par darba algas apmēra ierobežošanu privātajā sektorā vajadzētu panākt šā gada laikā, uzskata premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība). „Skaidrs ir arī tas, ka mēs to nevarēsim administrēt vai regulēt. Gala rezultātā lēmumu pieņems katrs konkrēts uzņēmējs, balstoties uz situāciju,” vienlaikus atzīst premjers. Personālatlases uzņēmuma Eiro Personāls valdes locekle Arta Biruma pret šādu ieceri ir skeptiska vairāku iemeslu dēļ:
„Tā ir ļoti skandināviska pieeja. Konceptuāli, ja skatās, ja tiktu panākts, ka atalgojuma sistēma visā valstī ir vienota, nekāds milzīgs kaitējums no tā nebūtu. Bet, jāņem vērā, ka valsts sektors principā ir balstīts uz to, ka darbinieki nav orientēti uz rezultātu, viņi darba rezultātu uztver kā darba pienākumu izpildi, kamēr biznesā amata apraksti ir tikai formāli un cilvēki strādā uz mērķi, uz sasniegumu, uz rezultātu. Daudz kur privātajā sfērā tādēļ ir algas mainīgā daļa, kas ir atkarīga no sasniegtā rezultāta.
Līdz ar to šobrīd sajaukt kopā bumbierus ar āboliem tikai tādēļ, ka kāds kaut kur ir teicis, ka tas nāks par labu inflācijas ierobežošanai, pēc manām domām, tikai veicinās uzņēmumu pārreģistrāciju uz ārzemēm. Uzņēmēji meklēs juridiskas iespējas, kā pārreģistrēties uz Lietuvu vai Igauniju un faktiski turpināt darbu Latvijā.
Es uz to raugos tā – ja būs kaut kāds likumisks regulējums, cilvēki meklēs, kā ar mazākiem līdzekļiem panākt, ka likums būtu izpildīts, bet tai pašā laikā saglabātu priekš sevis izdevīgumu. Ja kontrole būs stingra, es pieņemu, ka notiks uzņēmumu pārreģistrēšana uz ārvalstīm. Ja šīs stingrās kontroles nebūs, tad formāli skaitīsies, ka algu regulēšana privātajā sektorā ir, bet reāli tas nedarbosies. Tad jautājums, vai ir jēga kaut ko ieviest, ja jau a apriori ir skaidrs, ka faktiski tas nestrādās.
Principā jau algu regulēšana privātajā sektorā ir iespējama. Ja mēs atceramies, PSRS jau bija regulējumi un ierobežojumi. Viens no interesantiem precedentiem, manuprāt, ir arī Norvēģija, kur cilvēki viens par otru zina pilnīgi visu – var Google ierakstīt vārdu un uzvārdu, un atrast, cik viņš pelna konkrētā amatā. Tā norma Norvēģijā noved pat pie tā, ka ir zināms, piemēram, ka kādam norvēģim ir Latvijā reģistrēts auto, kuru viņš negrib pārreģistrēt dzimtenē, lai nebūtu jāmaksā nodokļi, un kaimiņi var par viņu sūdzēties. Tas mērķis ir, lai cilvēki godīgi maksā visus nodokļus. Bet tā ir kultūra, kura ir veidojusies vairākus desmitus gadu, tas nav tā, ka hops un vienā dienā ieviesa.”
Seko mums 
2025.gada 18.martā Senāts atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību civillietā - Ģirta Valda Kristovska prasība pret Aivaru Lembergu par godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu, atvainošanos un mantiskās kompensācijas EUR 14 229 apmērā piedziņu. Līdz ar to stājās spēkā Kurzemes apgabaltiesas 2024. gada 6. decembra spriedums, ar kuru Ģirta Valda Kristovska prasība noraidīta. Ģirtam Valdim Kristovskim jāsamaksā valstij tiesas izdevumi.
Nesen Eiropas Komisija prezentēja "ReArm Europe" aizsardzības finansējuma plānu līdz 2030. gadam. Kā tas ir ierasts ES publisko attiecību specifikā, ir svarīgi izlasīt ne tikai preses relīzes, bet arī pavadošos dokumentu projektus un noskaidrot, ko tieši paredz šie plāni, vai tie patiešām būtiski veicinās Eiropas kopējās drošības stiprināšanu un vai to nevarētu izdarīt labāk.
Latvija ir guvusi starptautisku atpazīstamību, pateicoties animācijas filmai "Flow", kas ieguvusi Oskaru un citas balvas. Šī filma stāsta par kaķi, kurš pēc pasaules plūdiem cenšas izdzīvot. Šis stāsts simbolizē izturību un dzīvnieka cīņu par izdzīvošanu, un tā ir aizkustinājusi skatītājus visā pasaulē.
Globālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav tikai par ekonomikas attīstību, bet gan par valsts spēju aizstāvēt savas intereses un pastāvēt. Mums ir jākļūst adaptīviem, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem.
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
