Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kā varēja gadīties, ka pirms pusotra gada, 2016. gada 8. novembrī atklātajās izsolēs biržā visas valstij tobrīd piederošās un Privatizācijas aģentūras turējumā esošās AS Grindeks akcijas tika pārdotas par ļoti zemu cenu: lai gan 2016. gadā uzņēmuma akcijas vidējā cena biržā bija virs 5,20 eiro, izsolē tās tika pārdotas par 3,85 eiro gabalā, kopā valstij saņemot tikai 846 tūkstošus eiro? Pietiek ir saņēmis izteiksmīgu Ekonomikas ministrijas un tās pārraudzītās Privatizācijas aģentūras oficiālu skaidrojumu, kas uzskatāmi demonstrē – ko ierēdņi uzskata par pietiekamiem „publicitātes pasākumiem”, lai „sekmētu potenciālo investoru informētību un interesi”. Publicējam šo skaidrojumu pilnībā:

AS “Grindeks” pārdošanas nosacījumi

Saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma pārejas noteikumu 13.punktu un Ministru kabineta 2015.gada 21.oktobra rīkojumu Nr.642 “Par valsts pensiju speciālajam budžetam nodoto AS “Latvijas kuģniecība”, AS “Valmieras stikla šķiedra”, AS “Grindeks”, AS “Rīgas alus darītava “Vārpa”” un AS “Liepājas metalurgs” valsts kapitāla daļu pārdošanu”” (Rīkojums Nr.642) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra 2015.gada 28.decembrī nodeva valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra” (turpmāk – PA) turējumā 219 780 akciju sabiedrības “Grindeks” (turpmāk – AS “Grindeks”) akcijas. Valsts kapitāla daļas tika nodotas atsavināšanai, ņemot vērā iepriekš Ministru kabineta akceptētā Pārresoru koordinācijas centra izstrādātā ziņojuma par valsts līdzdalības kapitālsabiedrībās izvērtējuma rezultātus.

Atbilstoši Rīkojuma Nr.642 3.punktam, ar Ministru kabineta 2016.gada 26.septembra rīkojumu Nr.537 “Par akciju sabiedrības "Grindeks" akciju pārdošanas nosacījumiem” Ministru kabinets apstiprināja valstij piederošo 219 780 AS "Grindeks" akciju pārdošanas nosacījumus, cita starpā paredzot AS “Grindeks” valstij piederošo akciju pārdošanu izsolē biržā un vienas akcijas sākotnējo vērtību (pārdošanas minimālo cenu).

2016.gada 8.novembrī Nasdaq Riga biržā izsolē tika pārdotas valsts speciālajam pensiju budžetam piederošās un PA turējumā esošās AS "Grindeks" 219 780 akcijas par līdzsvara cenu 3,85 eiro par vienu akciju. Pieprasījums pēc AS "Grindeks" akcijām par 29,8% pārsniedza piedāvājumu. Tās tika pārdotas 78 darījumos.

2. Īstenotie publicitātes pasākumi

Lai sekmētu potenciālo investoru informētību un interesi par AS “Grindeks” akciju izsoli un vairotu iespējamību, ka tiek pārdota visa piedāvātā AS “Grindeks” 2,29% akciju pakete, PA, t.sk. sadarbībā ar Nasdaq Riga biržu, veica virkni informatīvu pasākumu.

Paziņojumi

Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 141.panta 2.daļa nosaka, ka kapitāla daļu pārdevējs nedēļas laikā pēc pārdošanas noteikumu apstiprināšanas publisko savā mājaslapā internetā informāciju par pārdošanas noteikumiem, kā arī ievieto oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu par to, kur var iepazīties ar pārdošanas noteikumiem. Paziņojums par AS “Grindeks” akciju pārdošanas noteikumu apstiprināšanu tika publicēts:

2016.gada 3.oktobrī PA mājaslapā;

2016.gada 5.oktobrī oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis";

tā kā AS “Grindeks” ir reģistrēta un atrodas Rīgas pilsētā, 2016.gada 3.oktobrī tika publicēts paziņojums arī Rīgas pilsētas pašvaldības vietnē;

informācija par AS “Grindeks” akciju pārdošanas noteikumu apstiprināšanu tika izsūtīta vairākiem ziņu dienestiem un aģentūrām.

Tāpat, atbilstoši ar Nasdaq Riga noslēgtā līguma par pakalpojumu sniegšanu AS “Grindeks” akciju izsolei nosacījumiem, paziņojumu par plānoto izsoli birža nosūtīja biržas biedriem.

Lai panāktu, ka maksimāli plašs potenciālo interesentu loks tiek informēts par AS “Grindeks” izsoli, sadarbībā ar Nasdaq Riga tika izveidots baneris, kurš tika izvietots:

PA mājaslapā;

Nasdaq Riga vietnē;

ziņu portāla Delfi sadaļā Bizness;

ziņu portālā LETA.

Vebinārs

Lai piesaistītu potenciālos interesentus dalībai vebinārā, sadarbībā ar Nasdaq Riga biržu tika izveidots baneris par virtuālās konferences norisi, kurš tika izvietots kā PA mājaslapā, tā arī Nasdaq Riga vietnē.

Papildus, par vebināra norisi tika sagatavota relīze, kura tika izsūtīta ziņu dienestiem un aģentūrām. Tajā skaitā relīze tika publicēta:

2016.gada 25.oktobrī Sabiedrības mājaslapā;

2016.gada 25.oktobrī investoru portālā NaudasLietas.lv;

2016.gada 26.oktobrī AS “Grindeks” mājaslapā.

Lai sniegtu visaptverošu un nepastarpinātu informāciju gan par uzņēmumiem, gan sagaidāmo izsoli, piedalīties vebinārā tika aicināti gan AS “Grindeks”, gan AS “Valmieras stikla šķiedra” pārstāvji. Tā kā AS “Grindeks” savu pārstāvi dalībai vebinārā nedeleģēja, informāciju par AS “Grindeks” un sagaidāmo akciju izsoli sniedza PA valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs. Virtuālās konferences ieraksts ir pieejams šeit: http://ej.uz/LPA_webinar.

Tāpat, izskaidrojot kārtību, kādā ir iespējams iegādāties AS “Grindeks” akcijas Nasdaq Riga izsolē, sadarbībā ar Nasdaq Riga tika sagatavota un publicēta infografika, kura tika izsūtīta gan mēdijiem, gan nopublicēta Sabiedrības mājaslapā un Nasdaq Riga vietnē.

Aktuālo, ar AS “Grindeks” akciju izsoli saistīto informāciju PA izplatīja arī ar sava Twitter konta starpniecību.

Izsole kā akciju pārdošanas veids

Fondu tirgus informācija liecina, ka jebkura uzņēmuma akciju cena var ievērojami svārstīties. Tāpēc jau sākotnēji akcionārs pieņem lēmumu par savu ieguldījumu stratēģiju. Valsts pieņēma stratēģisku lēmumu līdzdalību šajā uzņēmumā izbeigt, akcijas pārdodot biržā.

Pieņemot stratēģisku lēmumu par līdzdalības izbeigšanu kādā uzņēmumā, tiek ņemts vērā, ka akciju cena nākotnē var arī pieaugt. Tas arī nosaka investoru ieinteresētību akcijas pirkt. Tomēr valsts mērķis šajā situācijā ir izbeigt līdzdalību konkrētos uzņēmumos kā mazākuma akcionāram, kas nozīmē akciju paketes pārdošanu konkrētā brīdī par labāko cenu.

Izsole ir labākā forma, ja nodoms ir pārdot visas mazākuma paketes akcijas. Izsoles sagatavošana prasa laiku, un tāpēc arī sākotnēji noteiktā minimālā cena ir vairāk indikatīva, lai rosinātu investoru interesi. Izsole jau pati par sevi ir cenas noteikšanas mehānisms konkrētajā tirgus situācijā. Izsolē var piedalīties jebkura ieinteresēta persona - gan esošie akcionāri, gan jauni investori. Turklāt izsole biržā ļauj nodrošināt darījumu caurspīdīgumu, garantējot pārdevējam labāko iespējamo akciju pārdošanas cenu atkarībā no pieprasījuma konkrētajā brīdī. Jāatzīmē, ka sadarbība ar Nasdaq Riga biržu PA ir izveidojusies veiksmīga un biržas pakalpojumi ir augstā profesionālā līmenī.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

FotoCentrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa.
Lasīt visu...

21

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

FotoJau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Lasīt visu...

21

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

FotoKā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Lasīt visu...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...