Privāts portāls tērējis naudu, lai reklamētu ģenerālprokurora amata kandidātu Jurisu — naudas ceļi aizved pie labi zināmiem figurantiem
Imants Liepiņš19.04.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Apstiprinājusies iepriekš publicētā informācija: privātas interneta vietnes īpašnieki maksājusi naudu, lai Facebook reklamētu ģenerālprokurora amata kandidātu Juri Jurisu — un pēdas ved pie Rūdolfa Meroni grupējuma, kura eksistences pamatā ir atkarība no šī paša prokurora, kas atbalsta “arestētās mantas glabāšanu”.
Izrādās, joprojām eksistē tāds portāls bnn.lv, ko savulaik nodibināja austriešu interneta uzņēmējs Freds Cimmers, kurš plānoja savu biznesu paplašināt tieši Baltijā, taču pēc viņa ilgstošās slimības un pāragrās nāves portāls kaut kādā nezināmā veidā nonāca “arestētās mantas glabātāja” Rūdolfa Meroni saistīto personu grupas ietekmes sfērā.
Izrādās, ka šis portāls joprojām tiek uzturēts, un to administrē SIA Media Support, kam vienīgais valdes loceklis ir Aivars Gobiņš — Lursoft dati rāda, ka viņš ir bijis padomes vai valdes loceklis vēl vairāk nekā 20 R. Meroni kontrolētos uzņēmumos Latvijā. Kā Media Support patiesā labuma guvēja deklarēta R. Meroni grāmatvede Urzula Harranda, kura līdzīgā statusā ir vēl daudzos R. Meroni kontrolētos uzņēmumos.
A. Gobiņa vadītais uzņēmums no 31. marta līdz 4. aprīlim apmaksājis Facebook maksas reklāmu lielai, slavinošai prokurora (un ģenerālprokurora amata kandidāta) Jura Jurisa intervijai, kas tikusi publicēta otrdien, 31. martā, un kurā pausti “arestētās mantas glabātājam” vēlamie viedokļi.
Tieši šis prokurors desmit gadu garumā ir sistemātiski iebildis katru reizi, kad lietas dalībnieki pieprasījuši R. Meroni atskaitīties par izšķērdēto mantu, kura — it kā būdama arestēta kopš 2007. gada decembra — ir lielā mērā pārceļojusi R. Meroni saistīto personu kabatā, kamēr pats “mantas glabātājs” pērk villas, jahtas, viesnīcas un būvē helikopteru nosēšanās laukumus Krētā.
Konkrēti ar J. Jurisa vārdu saistās aizvadītās desmitgades lielākā afēra Ventspilī: 2015. gada 17. septembrī Kipras ofšors Euromin Holdings (Cyprus) Limited par 50 miljoniem eiro iegādājās 43,25% Ventspils Naftas akciju paketi, kuru pārdeva R. Meroni kontrolē esošais holdings A/S Latvijas Naftas tranzīts. Viena akcija tika pārdota par 1,77 eiro, taču pēc darījuma izrādījās, ka akciju faktiskā cena bija 4,56 eiro gabalā — tātad par 157% dārgāk! “Arestētās mantas glabātājs” tādā veidā pamanījās pazaudēt 126 miljonus.
Pēc trim gadiem klajā nāca dokumenti, kas atklāja: R. Meroni vadīto uzņēmumu intereses apkalpojošs advokātu birojs bija atskaitījies R. Meroni par aizkulišu pārrunām, to gatavojot: „Benita [Balana] sarunāja vakar tikšanos ar J. Jurisu, lai nodotu Latvijas Naftas tranzīta iesniegumu. Tikšanās laikā J. Juriss paskaidroja Benitai, ka ir runājis ar ģenerālprokuroru [...], kas varētu palīdzēt Latvijas Naftas tranzīta iesnieguma izskatīšanas procesā.
[...] J. Juriss ieteica Latvijas Naftas tranzītam šobrīd nesūtīt iesniegumu tiesnesim Geimanam ne pa kādiem kanāliem, bet tā vietā Latvijas Naftas tranzīts lai prasa viedokli J. Jurisam, un J. Juriss Ģenerālprokuratūras vārdā par Latvijas Naftas tranzīta iesniegumu sniegs viedokli (kuru vēlāk varēs izmantot, lai aizsargātu Latvijas Naftas tranzītu, ja kāds gribēs par kaut ko sūdzēties).” Tieši tā arī noticis, un ar J. Jurisa svētību sagatavotais darījums īstenojies, atnesot Latvijas Naftas tranzītam 126 miljonu zaudējumus. Bet tagad firma Media Support (kuras valdē esošais A. Gobiņš patlaban ir arī Latvijas Naftas tranzīta valdes loceklis) tērē naudu, lai internetā reklamētu J. Jurisu, sākoties cīņai par ģenerālprokurora amatu.
Šis fakts varējis nākt gaismā sakarā ar nesen veiktajiem Facebook servisu tehniskajiem uzlabojumiem — tā kā iepriekšējos gados šis sociālais tīkls ticis izmantots nelegālā vēlēšanu ietekmēšanā gan Eiropā, gan Amerikā, turklāt biedējošos apmēros izplatījusies Kremļa propaganda un dažādi “feiki”, tad Facebook par atbildi ieviesa gandrīz pilnīgu caurspīdību reklāmas kampaņu finansējumā.
Tagad par ikvienu sponsorēto postu un reklāmu var redzēt, kurš ir šo reklāmu apmaksājis, kādā periodā un apmēram cik cilvēki to redzējuši — konkrētajā gadījumā sasniegtā auditorija apstājusies starp 15 un 20 tūkstošiem, ko devuši reklāmas tēriņi zem 100 eiro apmērā. Visticamāk, ka Media Support vadītājs nav zinājis, ka viņa apmaksātā reklāma konkrētā prokurora popularizēšanai, no kura ir atkarīga reklamētāja finansiālā labklājība, tagad ir redzama ikvienam.
Kā liecina Facebook publiskotais izvietoto reklāmu pārskats, bnn aktīvi reklamējis tēmas, kas saistītas ar Lemberga tiesas prāvu un darbību kopumā, tāpat regulāri pieaicināti jebkādi politiķi vai personas, kas gatavas par Aivaru Lembergu izteikties kritiski — šeit bnn savā rīcībā kopē Kremļa propagandas TV kanālus un interneta resursus, kas gatavi dot platformu ikvienam dīvainītim vari konspirāciju teorētiķim, ja vien tie izsakās pret Ukrainu vai Baltijas valstīm.
Šādas Media Support sponsorētas, apmaksātas reklāmas ar rakstiem tikai pret A. Lembergu vien pēdējā pusgada laikā bijušas veselas 14, un tas nav viss: reklamētas arī sliktas ziņas par Saeimas deputātu, bijušo ekonomikas ministru Ralfu Nemiro, kolīdz tas uzsāka aktīvu cīņu pret OIK shēmām, tāpat apmaksāta arī negatīvas informācijas popularizēšana par R. Nemiro padomnieku, advokātu Pāvelu Rebenoku un — nezināmu iemeslu dēļ — uzņēmumu Olainfarm.
Pietiek jau rakstīja, ka Administratīvā rajona tiesa tikko nav ļāvusi Media Support pārpirkt A/S Radio SWH kontrolpaketi, jo pircējs neatbilstot Nacionālās drošības likumam.
Tāpat rakstīts arī, ka Media Support laikā, kad centās saņemt atļauju Radio SWH akciju pirkšanai par 2,2 miljoniem, nevar sagrabināt 207 eiro nodokļu parāda nomaksai — tagad redzams, ka nauda aizgājusi ģenerālprokurora amata kandidāta Jura Jurisa reklamēšanai.
Ikviens pats var apskatīties visus minētos datus te:
Savukārt sociālajā tīklā Twitter aktīvi tiek apspriesta vietne www.prokuratura.info, kurā, pēc visa spriežot, publiskota R. Meroni un viņa „kompanjonu” sarakste, - cita starpā tajā sliktā gaismā parādās arī prokurors J. Juriss.
Seko mums 
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
